Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu
Latvijas Žurnālistu asociācija05.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt. LŽA biedru aptauja rāda, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. Daļa mediju jau samazinājuši algas, citi plāno atlaist daļu darbinieku, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt.
Nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis. Tas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa.
Lai atbalstītu medijus un tie arī turpmāk spētu nodrošināt sabiedrību ar tik nepieciešamo informāciju par COVID-19, mēs aicinām:
Valdību
1. Sniegt finansiālu atbalstu medijiem, kas jau līdz šim ražoja kvalitatīvu saturu, kuri ir sociāli atbildīgi un ievēro labas žurnālistikas praksi. LŽA aicina atbalstu attiecināt uz jau esošiem kvalitatīviem projektiem, neprasot saspringtajos apstākļos radīt jaunus projektus. Aicinām piemērot vienotus kritērijus, nekoncentrējoties uz atbalsta saņēmēju darbības formām, bet atbalstīt kvalitatīva satura ražošanu.
2. Rast iespējas samaksāt apraides maksas TV un Radio.
3. Rast iespējas samaksāt pasta piegāžu maksas drukātajai presei.
4. Lemt par reklāmas tirgus ierobežojumu atcelšanu.
Uzņēmējus un valsts iestādes
Aicinām Latvijas uzņēmējus un valsts iestādes, kas šobrīd reklamējas ārvalstu sociālo tīklu platformās, atbalstīt vietējos medijus un izvietot reklāmas tajos. Šis mūsu priekšlikums neradīs papildu izmaksas, un neviens nezaudēs ar šo soli, tieši pretēji, būs iespējams atbalstīt Latvijas ekonomiku un tās ātrāku atveseļošanos.
Sabiedrību
Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju abonēt un/vai ziedot medijiem, kas rada kvalitatīvu saturu.
Un galvenais - aicinām lasīt, klausīties un skatīties, lai Latvijas sabiedrība būtu nodrošināta ar visu vajadzīgo informāciju, lai sekmīgi pārvarētu krīzi! Bez Jums mūsu darbam nav jēgas.
Mēs esam spēcīgi, profesionāli un ilgtspējīgi tikai kopā. Spēcīgi mediji nozīmē informētu sabiedrību. Šajā, COVID-19 laikā, tas nozīmē arī veselu sabiedrību un dzīvotspējīgu ekonomiku.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
