Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Valdība bezatbildīgi un vienpusēji atkāpjas no saviem solījumiem Latvijas uzņēmējiem

Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes (LAEF) priekšsēdētājs
05.09.2015.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Padome ir vienojusies par Eiropas Savienības mērķiem līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 30% pret 2005.gadu (Latvijas atskaites punkts), palielināt atjaunojamo resursu izmantošanas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 27% un paaugstināt energoefektivitāti par 30 %.

Latvija ir izvirzījusi “Latvijas Enerģētikas Stratēģijā 2030” nodomu sasniegt 50% robežu enerģijas ražošanā izmantojot vietējos/atjaunojamos resursus. Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir publicējusi „Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”. Latvija prezidentūras ES laikā aktīvi iestājās par ES Enerģētiskās savienības izveidi, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt pāreju uz zemas oglekļa intensitātes ekonomiku un tādējādi vairot ES enerģētisko neatkarību.

Līdzšinējā, ar Ministru kabineta noteikumiem regulētā atjaunojamo resursu izmantošanas elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanai atbalsta metode ir novecojusi un neatliekami nepieciešama tās pielietojuma pārskatīšana attīstības vārdā.

Pēdējos sešos gados pretrunu novēršana atbalsta shēmās ir pārvērtusies par birokrātisko šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai un pašu birokrātisko darba vietu atražošanu.

Valsts budžeta iztrūkumu valdība labo ar neloģiskiem un nesamērīgiem nodokļiem – SEN (Subsidētās enerģijas nodoklis) un DRN (Dabas resursu nodoklis) (hidroenerģijai ar jaudu līdz 2MW) un plāno tos palielināt līdz uzņēmumus iznīcinošiem.

Spēkā esošais juridiskais regulējums ir pilnībā izslēdzis privāto ieguldījumu iespējas jaunos elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos citādi pievilcīgās vietās tuvu esošiem resursiem. Pilnībā ir degradēta investīciju vides uzticamība enerģētikas sektorā.

Latvijā ir zemākais atjaunojamo energoresursu ieviesto jauno jaudu apjoms Baltijas valstīs. Nav iespējams līdz 2020.gadam sasniegt saistošo mērķi – 40% atjaunojamo resursu primārās enerģijas patēriņa bilancē esošajā juridiskajā ietvarā, tātad valdība apzināti virzās uz soda naudu maksāšanu.

Kavēšanās nenāk par labu arī nākošā saistošā mērķa – 30% CO2 emisiju samazinājumam nākošajā dekādē, kur arī atjaunojamiem energoresursiem ir svarīga loma, kopā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

LAEF uzskata, ka valdība apzināti vai neapzināti šobrīd dara visu iespējamo, lai apturētu AER (atjaunojamās enerģijas resursu) enerģētikas nozares attīstību. Īstermiņā tas tiek pamatots ar cīņu par elektrības cenas – OIK (Obligātā iepirkuma komponente) samazināšanu. Skatoties nedaudz garākā termiņā, ar šīm aktivitātēm tiek apdraudēta Latvijas apņemšanās izpildīt apņemšanos pret ES 2020 gadā 40% no izmantotās enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem. Skatoties vēl tālākā perspektīvā, šīs aktivitātes nozīmē soli atpakaļ atbildīgā attieksmē pret apkārtējo vidi un elektroapgādes drošību, uzkraujot vēl lielāku slogu nākamajām paaudzēm.

LR valdība, mainot, destabilizējot un visu laiku pasliktinot uzņēmējdarbības vidi AER ražotājiem, bezatbildīgi, un vienpusēji atkāpjas no saviem solījumiem tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri savulaik atsaucās valsts aicinājumam palīdzēt izpildīt Latvijas apņemšanos pret ES par atjaunojamās enerģijas ražošanas apjoma palielināšanu. Jaunu investīciju veikšana no privātā kapitāla AER nozarē būs pārāk riskanta un 2030 gada AER mērķu realizācija būs nopietni apdraudēta.

Ar šādu politiku AER jautājumos Latvijas valstij nebūs iespējams izpildīt arī apņemšanos 2020, par atjaunojamās enerģijas patēriņu valstī, un tas nozīmēs būtisku soda naudu maksājumus no valsts budžeta līdz brīdim, kad būs ieviestas pietiekamas AER jaudas.

LAEF aicina:

- pārskatāmi atdalīt vietējo enerģijas resursu izmantošanas veicināšanas pasākumus no citiem atbalsta veidiem, tas ir valdībai steidzami uzsākt dialogu ar saistītajām nozarēm par iespējām Obligātā iepirkuma komponentes transformēšanu un tās mērķu (Latvenergo TEC dotācija, Centralizētās siltumapgādes tarifu samazināšana, Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāju atbalsts) izpildei, tos nodalot;

- stabilizēt darba vidi, neturpinot iepriekšējās valdības centienus veikt retroaktīvus procesus, kas neatbilst EK „Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”);

- veikt jau vairākkārt valdības deklarācijas solīto AER koģenerācijas staciju tarifu atsaisti no gāzes cenas;

- nepieļaut retroaktīvas izmaiņas uz projektiem, kas īstenoti līdz pārejas perioda beigām;

- atbildīgajām ministrijām un Saeimai uzsākt diskusijas par jauna AER atbalsta mehānisma izveidošanu, lai līdz 2020. gadam varētu paredzēt jaunu jaudu ienākšanu. LAEF ir izstrādājusi priekšlikumu Vietējo enerģijas resursu izmantošanas elektrības  un siltuma iegūšanai Likuma tekstam, un ir gatava to prezentēt un uzsākt lietišķas diskusijas;

- Ministru kabinetu, Ekonomikas, Finanšu, Vides un Reģionālās attīstības, Zemkopības un Satiksmes ministrijas uzskatīt nepieciešamos papildinājumus enerģētikas sektoru regulējošās likumdošanas bāzes sakārtošanā par intelektuālā darba prioritāti, apzinoties satraucošo stāvokli enerģijas piegāžu drošībā;

- valsts pārvaldes institūcijas neatkārtot vecās kļūdas ar informācijas pieejamības ierobežojumiem, formālu interešu grupu iesaistīšanu likumdošanas iniciatīvu apspriešanā un saskaņošanā, bet būtiski tieši demonstrēt OECD pievienotiescienīgas valsts procedūras, kas veicina ekonomisko izaugsmi un drošību;

- elektrības, gāzes un siltuma enerģijas uzņēmumus izvērtēt sabiedrības ieguvumus ilgtspējīgas enerģētikas kontekstā, atklāti vienoties par kopā risināmiem uzstādījumiem, un mēģināt rast līdzsvarotu risinājumu jautājumos, kuros pastāvēs pretrunas;

- Latvijas industrijas, lauksaimniecības un transporta industrijas uzņēmumus iesaistīties vietējo enerģijas resursu ieguvē, transportēšanā un enerģijas pārveidošanā. Arī iekārtu un programmatūras izstrādāšana un ražošana enerģētikas sektoram nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas un nodarbinātības veicināšanu.

Visbeidzot LAEF aicina atbildīgi uz atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un nākamajām paaudzēm. To ir ļoti grūti novērtēt naudā (vienīgā valoda, kas ir saprotama Latvijas valdībai). ASV valdība ir mēģinājusi kvantificēt ieguvumus no CO2 samazināšanas. Tās uzdevumā veikts pētījums rāda, ka viena tonna CO2 izmešu šodien nākamajām paaudzēm maksās 37 ASV dolārus. Citi zinātniskie darbi arī šo aplēsi uzskata par pilnīgi nepietiekamu, uzskatot, ka īstā cena jau šobrīd pārsniedz 200 ASV dolārus par vienu CO2 tonnu. Ja nevar citādāk – aicinām ministrijas savos aprēķinos iekļaut šos skaitļus.

LAEF ir gatava uzņemties iniciatīvu sadarbībai ar valsts institūcijām likumdošanas iniciatīvu izstrādē un izvērtēšanā. LAEF aicina par to izplatīt informāciju arī ministriju, Saeimas un ieinteresēto institūciju mājas lapās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...