Valdība gatavo Jāņu sveicienu Latvijai – izcirstus mežus
Vides aizsardzības organizācijas20.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms sēdes iekļauti grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.
Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017. gadā un atkārtoti – 2019. gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.
Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors, norāda: “Ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības Zaļā kursa, kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu. Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radām Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā.”
Ņemot vērā ES kopējo mērķi nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību, šobrīd Latvijai būtu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Pagaidām esam starp pēdējām vietām ES pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara. Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem būtu pieļaujama tikai pēc tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzības teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopējiem mērķiem.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni. Pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara esam otrajā vietā Eiropā. Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru.”
Dr.biol. Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā: “Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni – ligzdas būvei.”
Savukārt bioloģe Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda valdes locekle, vēlreiz vērš uzmanību uz klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi un dabas aizsardzības organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš: “Šādā veidā tiek klaji ignorētas arī sabiedrības intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatīvās sabiedrība ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai.”
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
