Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

”69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās, un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši,” rakstīts Eiropas Komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā.

Ministru kabineta sēdē 2019.gada 10.decembrī izskatīs Satiksmes ministrijas 2019.gada jūlijā iesniegto Informatīvo ziņojumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli.

Šajā ziņojumā minēts, ka ietekmi uz vidi tikai īslaicīgi radīs troksni celtniecības darbi un kaucošo motoru uzņēmējdarbība tikai veicinās iedzīvotāju veselību.

Lūgums Ministru kabinetam 2019.gada 10.decembra sēdē jautājumu par Biķernieku trasi izskatīt vismaz 100 dB kaucošo motoru troksnī.

Publicēts MK 2019.gada 10.decembra sēdes protokollēmums, kurā rakstīts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai 2021. gadā un turpmākajos gados plānots izskatīt Ministru kabineta likumprojekta “Par valsts budžetu 2021. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

Tātad, lai varētu turpināt būvniecību, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta Rāvja un SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistītas vēl 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aģentūra Biķernieki”, un 3 Anglijā reģistrētas firmas), jo ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte ir zema.  Ja tiks kavēta efektīva sporta bāzes darbība, sporta bāzes apsaimniekotājiem var iestāties dažāda veida atbildība, un tāpēc Satiksmes ministrija (???) lūdz valdību vēl vairāk ieguldīt līdzekļus (tāpat kā E-veselībā?).

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā tika publicēts raksts, kurā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja viedoklis: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Nevienā no Eiropas Savienības valstīm valsts ceļu satiksmes drošības institūcijai nav pienākums, kā rakstīts valsts akciju sabiedrības ”Ceļu satiksmes drošības direkcija” statūtos: ”... nodrošināt Nacionālās Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību.”

Saprotams, ka Latvijas autosporta, motosporta federāciju (savienību, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minēto personu ietekmi uz likumu un noteikumu pieņemšanu iedzīvotāji nevar pārspēt.

Pie Rīgas Ropažos jau ir sporta komplekss 333, kurā pašlaik iespējams apgūt ekstremālas braukšanas prasmes drošā vidē - drošas braukšanas poligonā, kas ir vienīgais šāda veida poligons visā Ziemeļeiropā. Poligonā ir 5 dažādu veidu trases, kas aprīkotas ar ekstremālu braukšanas apstākļu imitāciju.

Tāpat sporta komplekss 333 ir parūpējies par 4x4 mīļotājiem, izveidojot speciāli tam paredzētu džipu trasi. Ir arī rallijkrosa trase un divas kartinga trases.

Taču 333 komplekss pieder privātam uzņēmējam.

Biķerniekos kaucošās un ar benzīna tvaikiem pilsētas vidi piesārņojošās trases netika atjaunotas ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību.

Ar šo biznesu saistītās augstas valsts amatpersonas kopīgi ar citiem ietekmīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlējās iesaistīties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šī biznesa attīstībai var piesaistīt milzīgus valsts līdzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnīt, neieguldot privātus līdzekļus.

Šīs agresīvās izklaides baudīšanā dažādā veidā draudzīgi piedalās pilnīgi visas tā saucamās politiskās partijas un pašlaik vienojas par turpmāko teritorijas sadalījumu un vietu pie ”barotavas”.

Viss, ko mēs, iedzīvotāji, redzam, dzirdam un lasām masu informācijas līdzekļos, ir tikai dažādu grupējumu vēstījumi citiem „savējiem, kuri sapratīs”.

Vai kāds spēj iedomāties necilvēcīgāku uzņēmējdarbības veidu dzīvojamo māju ielas otrā pusē, zaļajā zonā starp trijiem lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā?

   Latvijas Republikas Satversmē ierakstīts: Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības”.

Nedrīkst turpināties tas, ka vēl joprojām tiesības veikt īpaši videi un veselībai kaitīgu uzņēmējdarbību ir vairāk aizsargājamas, nekā Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteiktās cilvēktiesības.

VARAM mājaslapā publicēts 2019.gada 26.novembra informatīvais ziņojums “Par vides trokšņa regulējumu”.

VARAM ziņojumā rakstīts, ka VARAM sagatavo un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs līdz 2020. gada 1. decembrim iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādi.

Jau ar MK 2004.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.468 Latvijas būvnormatīvs LBN 016-03 “Būvakustika” bija noteikta akustiskā diskomforta zonu prognozēšanas kārtība.

Šajos noteikumos noteikts:

5. Apbūves akustika

5.1. Kopējās prasības - Šajā būvnormatīvā noteiktās prasības papildina teritorijas plānošanas būvnormatīvu prasības prettrokšņa jomā, kā arī konkretizē projektēšanas mērķus un uzdevumus apbūves aizsardzībā pret troksni.

5.2. Akustiskā diskomforta zonu prognozēšana -  Akustiskā diskomforta zonas nosaka un dokumentē visiem ārējiem trokšņa avotiem, ja to skaņas jaudas līmeņi pārsniedz 70 dBA, kā arī ēku iekšējiem trokšņa avotiem, ja to ārējie (2 m no fasādes) ekvivalentie trokšņa līmeņi pārsniedz 45 dBA.

Iepriekš minētais apliecina to, ka valstī tīšām tika pieļauts uzsākt vidi īpaši piesārņojošu uzņēmējdarbību ar kaucošajiem motoriem un benzīna izgarojumiem teritorijās, kurās šādus uzņēmējdarbības pakalpojumus nedrīkstēja sniegt.

Ne Veselības ministrija, ne Vides dienests nezina esošo auto-moto trašu uzņēmējdarbības trokšņa diskomforta zonas.

Saprotams, ka pašlaik tieši VARAM akreditētai trokšņa testēšanas laboratorijai nekavējoties būtu jāuzdod izstrādāt trokšņa kartes (akustiskā diskomforta zonas) visām auto-moto trasēm.

Šādu trokšņa diskomforta zonu karšu apkopojumu var izstrādāt visām auto-moto trasēm pāris dienu laikā – jāievada nepieciešamie trokšņa avotu radītāji programmā un jāizdrukā kartes.

Auto-moto trašu uzņēmējdarbību akustiskā diskomforta zonu kartēm ir jābūt publicētām, lai iedzīvotāji ir informēti par situāciju saistībā ar šīs uzņēmējdarbības troksni.

Tad arī varēs noteikt, kādā attālumā ārā izvietotas auto-moto trases var atrasties ne tikai no dzīvojamām mājām, bet arī no citu nekustamo īpašumu teritorijas.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā bijušais Satiksmes ministrs Uldis Augulis pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību, un ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas!!. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīta ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā, nevis valsts budžetā, jo tad nezinot, kur īsti tā aiziet.

Ir pamats uzskatīt, ka pašlaik jau viss Ministru kabineta sastāvs nezina, kur valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti un tāpēc katram gadījumam vismaz daļu no CSDD peļņas līdzekļiem ieguldīs, lai vienkārši fiziski iznīcinātu kaucošo motoru trašu tuvumā dzīvojošos iedzīvotājus (troksnis ir spīdzināšanas rīks).

Pašlaik Latvijā uzskata, ka valstī nepastāv kaucošās uzņēmējdarbības radītā trokšņa problēma, bet problēma ir cilvēki, kuri aizstāv savas cilvēktiesības.

P.S. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25.jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstīts:

Kopienas politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Zaļajā grāmatā par nākotnes politiku attiecībā uz troksni Komisija par vienu no galvenajām vides problēmām Eiropā ir atzinusi troksni vidē;

Šīs direktīvas mērķis ir formulēt kopēju pieeju, lai prioritārās jomās nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.

Piemērošanas joma:

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz to troksni vidē, kas iedarbojas uz cilvēkiem, jo īpaši apbūvētos rajonos, publiskos parkos vai citos klusos rajonos aglomerācijā, klusos rajonos, kas atrodas laukos, blakus skolām, slimnīcām un citām no trokšņa aizsargājamām ēkām un zonām.

Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā Eiropas parlamentam un padomei ”Par Vides trokšņa direktīvas īstenošanu, saskaņā ar  Direktīvas 2002/49/EK 11.pantu” rakstīts:

”...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši....

...Eiropas Savienības 13 dalībvalstīs ir noteikti klusie rajoni. Šajās valstīs laika posmā no 2007.-2012.gadam kluso rajonu skaits ir ievērojami pieaudzis. Lai sekmētu kluso rajonu izraudzīšanos, dalībvalstis ir lūgušas Komisijai izstrādāt turpmākus praktiskus norādījumus....

...Trokšņa piesārņojums joprojām ir būtiska vides veselības problēma Eiropā.

..Trokšņa pārvaldības administratīvās izmaksas ir nelielas un uz vienu iedzīvotāju sasniedz EUR 0,15 trokšņa karšu gadījumā un EUR 0,003 rīcības plānu gadījumā.

Ieteikumi turpmākai rīcībai.

Direktīvas un tās īstenošanas izvērtējums liecina, ka vairākās jomās ir jārīkojas, lai samazinātu trokšņa ietekmi uz iedzīvotāju veselību Savienībā, sekmētu Direktīvas mērķu sasniegšanu un tādejādi tuvinātos PVO ieteiktajiem līmeņiem.

ES vides politikas īstenošanas pārskatā uzsvērts, ka dažas dalībvalstis kavējas ar direktīvas īstenošanu.

Jauni zinātniski dati liecina, ka veselībai kaitīgs var būt zemāks trokšņa līmenis nekā tas, uz ko pašlaik attiecas direktīva.

Atsevišķos gadījumos dalībvalstis varētu izmantot mērķtiecīgu ES līdzfinansējumu, piemēram no Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, lai sekmētu trokšņa mazināšanas pasākumu īstenošanu, kad tie ir daļa no visaptverošiem centieniem uzlabot pilsētvidi.”

PVO vadlīnijās par troksni rakstīts: ”Troksnis ir ne tikai lokāla problēma, bet arī globāla problēma, un var ietekmēt ikvienu cilvēku. Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat  kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas. Šajā aspektā būtiski svarīgi ir ierobežot un kontrolēt vides trokšņa iedarbību. Jebkurai rīcībai vides trokšņa ierobežošanas un kontroles jomā  ir jābalstās uz pareizi novērtētiem datiem, īpaši  “devas – atbildes” savstarpējām attiecībām, pamatojoties uz riska novērtēšanas procesu.

Trokšņa iedarbība var izraisīt arī t.s. pēcefektus, kas īpaši negatīvi ietekmē darba spējas. Trokšņu avotu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolniekiem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās  kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens.

   Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī  nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties  troksnim agrā bērnībā,  tiek traucēta  lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas. Lai pasargātu cilvēkus no traucējumiem dienas laikā – ārējais nepārtrauktais  troksnis nedrīkst pārsniegt 55 dB (A) uz balkoniem, terasēm un ārējā dzīvojamā vidē.”

Arī Latvijā spēkā esošie noteikumi ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” Nr.16 2014.gada 7.janvārī ir parakstīti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību.”

Judikatūra par troksni:

Satversmes tiesa 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstīts: ”... Autosporta un motosporta radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas frekvences var radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai dzelzceļa radītais troksnis. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts” eksperti uzsver, ka trokšņa apgrūtinājums citstarp var izpausties veselības traucējumos. Vides troksnis, atšķirībā no darba vides trokšņa, kura līmeņi ir augstāki, rada netiešos veselības traucējumus, piemēram, komunikācijas un miega traucējumus, kognitīvās un emocionālās atbildes apgrūtinājumus, autonomās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas traucējumus. Mototrasēs radītā trokšņa apgrūtinājums var būt lielāks nekā autosatiksmes trokšņa apgrūtinājums un var izraisīt netiešos veselības traucējumus atkarībā no trokšņa līmeņa, ekspozīcijas laika un cilvēka individuālajām īpašībām. ”

Preses relīzē par šo sprieduma rakstīts: Satversmes 111. un 115.pantā nostiprināts valsts pozitīvais pienākums nodrošināt tādu vides stāvokli, kurā tiktu nodrošinātas personas tiesības uz veselību. Tas cita starpā nozīmē, ka valstij ir pienākums identificēt vidi degradējošos apstākļus, kuru pastāvēšana rada draudus personas veselībai, un ierobežot to izplatību.

   Akustiskā trokšņa ietekme uz cilvēka veselību ir aprakstīta Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves).

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē primāri aizsargā personu, tās intereses, proti, personas iespējas dzīvot tādā vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties.

Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos.

Savukārt pienācīgs, taisnīguma principam atbilstošs un uz cilvēka cieņas aizsardzību vērsts izvērtējums nozīmē, ka ir izsvērtas un līdzsvarotas iesaistīto personu intereses, uzlūkojot katru cilvēku kā augstāko vērtību demokrātiskā tiesiskā valstī un nevar būt vērsts tikai uz vienas personu grupas interešu prevalēšanu.”

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumā (lieta Nr.A420538712 SKA-759/2013) rakstīts (Virsraksts šim lēmumam ir: Privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt pārmērīga vides piesārņojuma samazināšanu):

Ja vides piesārņojums sasniedz tādu līmeni, ka ar to būtiski tiek aizskartas privātpersonu tiesības uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu un kad nebūtu taisnīgi sabiedrības vārdā prasīt, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šādu situāciju neregulē, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitīvs pienākums un līdz ar to arī privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt veikt noteiktas darbības, lai samazinātu vides piesārņojumu.

Kā norādīts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramības aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arī ietver citus traucējumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmēt indivīda labsajūtu un traucēt baudīt mājokli tādā veidā, kas ietekmē arī privāto un ģimenes dzīvi (E.Danovskis, M.Ruķers, I.Lībiņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentārs // Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 264.lpp).

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...