Iesaki rakstu: 
Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus kaislībām Rīgas domē, kad tā arī nevar saprast, vai izdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru vai tomēr labāk gatavoties ārkārtas vēlēšanām, negaidīti radušies arī vairāki konflikti, no kuriem valdošo partiju politiķiem neizdosies atbrīvoties un nāksies kaut ko darīt, lai tos atrisinātu.
Arvien atraktīvāka kļūst situācija ap NEPLP un sabiedriskajiem medijiem. Radio vadībai nav izdevies panākt vienošanos ar Radio Ziņu dienestu, kas ir atteicies no mediācijas pakalpojumiem un mēģinājumiem sarunu ceļā vienoties ar vadību.
Ziņu dienesta žurnālisti joprojām uzskata, ka žurnālisti nesaņem pienācīgu atalgojumu par paveikto darbu un strādā vairāk, nekā paredzēts. Pēc viņu domām, Ziņu dienests tiek apzināti vājināts, lai to varētu politiski ietekmēt. Radio vadība ir iesniegusi prasību NEPLP par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, lai palielinātu algas žurnālistiem.
Tiek gaidīts, kad NEPLP iesniegs priekšlikumu nesen ieceltajam kultūras ministram Naurim Puntulim par situācijas atrisināšanu radio un televīzijā, kā arī par priekšlikumiem darbībai nākamajiem gadiem. Tikai tad Kultūras ministrija virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā un Saeimā.
Savu viedokli ir izteicis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Atceroties, cik aktīvi Kaimiņš karoja pret žurnālistiem iepriekšējā Saeimā un gribēja likvidēt “Radio
Nesen Kaimiņš aicināja NEPLP un Latvijas radio vadību divu nedēļu laikā rast jēgpilnu risinājumu radio darba nodrošināšanai. Kaimiņš neesot apmierināts ar esošo situāciju un lemšot par atbilstošu rīcību, ja netiks rasts risinājums. Kaimiņš uzskatot, ka esot pēdējais brīdis NEPLP apzināties situācijas nopietnību. Līdzīgi izteikumi dzirdēti arī no citiem Saeimas deputātiem.
Gribētos ticēt, ka šādām politiķu aktivitātēm būs arī kādi uzskatāmi rezultāti, lai gan gadiem ilgi vērojamā bezdarbība šajā jomā liek diezgan skeptiski skatīties uz iespējamo risinājumu atrašanu Kaimiņa prasīto divu nedēļu laikā.
Šovu vēl interesantāku padara arī NEPLP, kas regulāri sniedz dažādus paziņojumus. Pēdējās nedēļas laikā īpaši ir izcēlusies NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Nevar saprast, vai viņa skaidri apzinās, ko runā un ko īsti vēlas pateikt sabiedrībai.
Smieklīga ir viņas koķetēšana ar iespējamo atkāpšanos no amata kaut kad septembrī – neviens neliedz viņai rakstīt atlūgumu arī tagad, ja viņa tiešām ir gatava šādai rīcībai. Vai Ķezbere gaida, ka tauta sāks lūgties, lai viņa paliek savā vietā un turpina vadīt NEPLP? Varbūt Ķezbere cer, ka notiks piketi ar lozungiem “Rokas nost no Ķezberes” vai līdzīgiem saukļiem?
Mazliet šokējoši ir Ķezberes izteikumi, ka viņa vairs nejūt valdības atbalstu un viņai nav neviena, ar ko runāt valdībā, jo tajā vairs nestrādā ZZS. Tagad viņai vairs neesot, ar ko runāt, jo viņa ir ZZS biedre. Tāpēc arī viņai tiekot veikti uzbrukumi.
Tiešāku atzīšanos par politisko ietekmējamību jau ir grūti izdomāt, un gribas jautāt, piemēram, cik bieži viņa apsprieda mediju politiku ar ZZS līderiem Augustu Brigmani, Armandu Krauzi vai ZZS kuratoru Aivaru Lembergu. Šādi Ķezberes izteikumi liecina, ka viņa tiešām nav piemērota NEPLP vadīšanai un viņai vajadzētu izvērtēt, ko runāt dažādās intervijās.
NEPLP darbība tikusi bieži kritizēta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunu Latvijas televīzijas valdi no amata atkāpās Gunta Līdaka. Diemžēl notikumi Latvijas radio liecina, ka NEPLP nespēj pildīt tai uzticētos pienākumus un tikai vairo haosu sabiedriskajos medijos.
Par gatavību iesaistīties sabiedrisko mediju problēmu risināšanā uzreiz pēc ievēlēšanas paziņoja prezidents Egils Levits. Cerams, ka viņš pildīs šo solījumu un iesaistīsies problēmu risināšanā. Levits jau ir paziņojis, ka 19.augustā rīkos diskusiju par mediju politiku. Tad būs labāk redzams, vai tā būs tikai skaista parunāšanās par šo tematu. Gribētos cerēt, ka Levita aktivitātēm būs arī kāds taustāms rezultāts, kas tiešām palīdzēs risināt sen ielaistās problēmas mediju vidē.
Otra problēma, kas šovasar negaidīti radās valdībai, ir Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas un plānotā apstiprināšana valdībā. Pret Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu kategoriski ir izteikusies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzskata, ka rektora vēlēšanās bijuši nopietni procesuāli pārkāpumi. Lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu valdība izskatīs augustā, un tad arī būs redzams, cik nopietni patiesībā ir Šuplinskas minētie pārkāpumi.
Akadēmiskā vide Latvijā ir viena no konservatīvākajām un noslēgtajām vidēm. Latvijas likumi paredz, ka katra augstskola pieņem savu satversmi un darbojas kā neatkarīga institūcija.
Protams, ir pareizi, ka profesori un zinātnieki paši lemj par savu pārvaldības modeli un izvēlas savas augstskolas vadītājus. Tomēr ir arī skaidrs, ka tik noslēgta sistēma kavē jaunu speciālistu ienākšanu augstskolās un zināmā mērā nodrošina komfortablu dzīvi tagadējiem vadītājiem, šādā veidā veicinot stagnāciju augstskolās.
Daudzie skandāli, kas pēdējā laikā ir saistīti ar Latvijas Universitāti, kaitē tās prestižam un darbībai. Šķiet, ka šoreiz likmes tiešām ir augstas, ja rektora vēlēšanas vairāku mēnešu laikā pavada neskaitāmi skandāli.
Izteiktas dažādas versijas par patiesajiem iemesliem, kas radījuši neierastu situāciju Latvijas Universitātē, ļaujot plaši izvērsties tajā esošajiem skandāliem. Tautā runā, ka viens no iemesliem varētu būt plānotā universitātes īpašumu pārdošana un attiecīgi finansējuma plānošana turpmākajiem gadiem.
Papildus skandāliem ar rektora vēlēšanām uzmanību Latvijas Universitātei piesaistīja arī pēkšņā Nacionālās apvienības politiķes Baibas Brokas pieņemšana darbā citā amatā pēc KNAB veiktajām aktivitātēm. Kaut arī Broka jau nākamajā dienā paziņoja, ka atstās arī šo amatu, tomēr šī situācija atkal liek uzdot jautājumus, kas īsti notiek Latvijas Universitātē. Zinot, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, nav saprotams, kāpēc vajadzēja radīt vēl vienu ažiotāžu ap universitāti.
Negaidītie vasaras pārsteigumi neļaus politiķiem ierasti atsākt darbu pēc atvaļinājumiem. Politiķus sagaida vairāki vasaras darbi, ko ir sagādājuši vasaras pārsteigumi. Šoreiz neizdosies atlikt tos malā cerībā, ka gan jau situācija kaut kā nomierināsies un atrisināsies pati. Vajadzēs tomēr darboties aktīvāk, lai rastu vismaz kaut kādu risinājumu konfliktiem medijos un Latvijas Universitātē.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
