Valmieras pašvaldībai būs jāsniedz atbilde, kur palikuši stadiona koki
Haralds Bruņinieks02.02.2013.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts atteicis rosināt kasācijas sūdzību sakarā ar Valmieras pilsētas pašvaldības kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012. gada 24. augusta spriedumu, un tas nozīmē, ka Valmieras pašvaldībai būs jāsniedz atbilde, kur palikuši Jāņa Daliņa stadiona koki.
Nolēmums pamatots ar to, ka, pārbaudot kasācijas tiesvedības lietderību, senatoru kolēģija secinājusi, ka tai nav šaubu par Administratīvās rajona tiesas sprieduma tiesiskumu.
Tas nozīmē, ka Valmieras pašvaldībai būs jāsniedz atbilde uz biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs uzdoto jautājumu: „Vai pašvaldība ir noskaidrojusi, kur palikuši vairāki desmiti ozolu ar 30 – 50 cm diametru, kas nav minēti aktā un arī dabā vairs neaug stadionā?”, par to, kāpēc aktā minētas nocirstas 32 bojātas liepas, bet atskaitē Valsts meža dienestam tās nav minētas, kā arī par to, vai visi 410 nocirstie koki bijuši „slimi”.
Administratīvā apgabaltiesa 2013. gada 23. aprīlī sāks skatīt Jāņa Daliņa stadiona koku izciršanas lietu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likumu ar iesniegto Valmieras pilsētas pašvaldības apelācijas sūdzību saistībā ar pieteicēju prasību par Valmieras pilsētas pašvaldības 2010. gada 14. oktobra lēmuma Nr.464 atzīšanu par prettiesisku.
Par koku izciršanu balsoja šie Valmieras domes deputāti: Inesis Boķis, Evita Sniedze, Jānis Zemļickis, Ričards Gailums, Ieva Stiģe, Vaira Dundure (Tautas partija), Jānis Brengulis (ZZS), Guntars Bilsēns (LPP/LC), Gundars Galvanovskis un Andris Kabraks (Jaunais laiks). Pret - Romāns Naudiņš (TB/LNNK).
Izskatot Sabiedrības par atklātību – Delna sagatavoto pieteikumu, Valmieras Administratīvā tiesa savā spriedumā 2011. gada 14. oktobrī atzina koku izciršanu par prettiesisku.
Finanšu ministrija, skaidrojot iepirkuma procedūru par koku izciršanu, kur Valmieras pašvaldība piemērojusi būvdarbu sagatavošanas procedūru, nav konstatējusi pārkāpumus, bet vienlaikus paudusi savu viedokli, ka Valmieras pašvaldībai pēc koku izciršanas bija jāpiemēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma normas, ko Valmieras pašvaldība, realizējot kokus, nav ievērojusi. Savukārt Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis ir paudis, ka koku izciršanas rezultātā pašvaldībai zaudējumi neesot nodarīti.
Vienlaikus Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirknis no 22. oktobra 2012. gada ir uzsācis kriminālprocesu pēc krimināllikuma 11. nodaļas (noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka Valmieras pašvaldība nebija ievērojusi Ministru kabineta noteikumos noteikto koku ciršanas kārtību pilsētas administratīvajā teritorijā. Ministrija uztur spēkā viedokli, ka Valmieras pilsētas pašvaldības koku novērtēšanas komisijas lēmums par atļauju izcirst kokus Jāņa Daliņa stadiona teritorijā ir pieņemts, neievērojot normatīvo aktu prasības, un pievienojas Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 14. oktobra spriedumā nolemtajam, ka Valmieras pašvaldības lēmums ir bijis prettiesisks.
Vienlaikus ministrija norādījusi, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71. panta pirmajai daļai amatpersona likumā noteiktajos gadījumos par pārvaldes lēmumu ir atbildīga civiltiesiski, krimināltiesiski un administratīvi. Likuma „Par pašvaldībām” 77. panta sestā daļa nosaka, ka, ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt; ja pašvaldība to nedara, tad prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu var celt arī ministrija atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 77. panta septītajai daļai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
