Valstij lojāliem pilsoņiem ir jābūt iespējai aizsargāt sevi un citus
Edijs Majors11.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā Ukrainas un Izraēlas pieredzi, mēs redzam, ka pat attīstītas, turīgas un par mums lielākas valstis nav gatavas militāriem izaicinājumiem un iebrucēju barbarismam visupirms vienmēr ir pakļauti civiliedzīvotāji!
Marodieri, izvarotāji un teroristi savus upurus nešķiro pēc ģimenē lietotās valodas, seksuālās orientācijas vai politiskās piederības. Kamēr uz iebrukumu noreaģē militārpersonas, lai cik labi sagatavotas tās būtu, iebrucējs jau ir iekļuvis valsts teritorijā un attiecībā uz civiliedzīvotājiem darbojas princips, ka katrs glābjas kā māk. Tātad “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā”.
No Valsts aizsardzības koncepcijas puses civiliedzīvotāju pienākums ir nesadarboties ar okupantiem un pretoties tiem, bet rodas jautājums – ar kādiem līdzekļiem?
Tie iedzīvotāji, kuriem mājās nav ieroču vai nav tādu, kas tehniski piemēroti šādu risku atvairīšanai (piemēram, pusautomātiskie vītņustobra ieroči ar lielas ietilpības aptverēm), ir neaizsargāti kā jēri kautuvē.
Tāpēc jārīkojas šādi.
1) Steidzami jāpārskata Ieroču aprites likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi atbilstoši šī brīža situācijai – Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti, Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu.
Arī kārtība, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus un to munīciju. Argumenti, kādi līdz šim likti pretī pārmaiņām – ilgi, grūti, sarežģīti –, vairs nav pieņemami.
2) Tūdaļ jārisina visas iekšlietu sistēmā ieilgušās problēmas. Finansējuma trūkums, lai radītu pievilcīgas darbavietas. Citi izaicinājumi, kas mazina iedzīvotāju uzticību iekšlietu sistēmai un met ēnu uz visu nozari, tostarp tiem krietnajiem cilvēkiem, kas tajā strādā.
3) Viennozīmīgi jāatsakās no Briseles un Vecrīgas kabinetos pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar Āfrikas, arābu t.s. “bēgļu” uzņemšanu, to kvotām. Šādi lēmumi nedrīkst tikt pieņemti šaurā cilvēku lokā, ieklausoties tikai lētā darbaspēka lobija čukstos.
Šis lēmums ir jāpieņem Latvijas tautai. Ja nepieciešams – ar referendumu. Rezultāts ir prognozējams jau tagad.
Mums visiem jāmaina veids, kā domājam, rīkojamies, dzīvojam. Latvijai jāpārslēdzas no Vēlmju Prātuļošanas uz Rīcības Režīmu.
Kur visam ņemt līdzekļus? Elementāri! Atsakoties no muļķīgiem, izšķērdīgiem tēriņiem, šo naudu novirzot šobrīd svarīgākām lietām.
Attopieties. Mēs nedzīvojam kaut kur dziļi līdz šim visnotaļ civilizētajā Rietumeiropā, bet mums ir gara robeža ar valstīm, kur valda neadekvāti, agresīvi, autoritatīvi režīmi. Tāpēc valstij lojāliem pilsoņiem, kuri kvalificējas ieroču glabāšanas atļaujām, ir jābūt iespējai aizsargāt sevi un citus – ar tehniski atbilstošiem, par saviem līdzekļiem iegādātiem ieročiem. Kamēr ar naidīgiem elementiem ieroču atļauju piešķiršanas vai anulēšanas ziņā ir jārīkojas izlēmīgi.
Savukārt tiem, kuriem esam uzticējuši privilēģiju vadīt vienu no skaistākajām zemēm pasaulē, jāatceras, ka tā nav mūžīga. Var beigties nākamajās vēlēšanās. Vai atrāk, ja paši šo zemi iznīcināsiet.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
