Iesaki rakstu: 
Paldies Dieviņam, ka pašam nav nācies to redzēt, bet grāmatās par lauku dzīvi bieži sastopams asinis nedaudz stindzinošs apraksts par kaujamu vistu, kura pēc galvas nociršanas vēl haotiski noskrien dažus metrus, līdz beidzot nogāžas uz visiem laikiem. Galvas nav, bet kaut kur, nezin kur jož.
Latvijas valsts izpildītās kustības pašlaik atgādina tieši šādu vistu, tikai ar to starpību, ka neviens jau tai galvu nav nocirtis, - pēkšņi ir izrādījies, ka šādas galvas, kura dotu pamatotas, loģiskas komandas pārējam ķermenim, nav. Tās vietā ir veidojums, kas galvas funkcijas gluži vienkārši nepilda.
Ja šāds salīdzinājums vārīgā vietā aizskar kāda valstiskās jūtas, te būs cits, salīdzinoši korektāks. Iedomājieties cilvēku, kuram no vēdera pienākošie signāli pārliecinoši vēsta - ir ieēsts kaut kas slikts, kam neparko negribas palikt tur, kur tas pašlaik ir, un katastrofa ir ja ne tuvāko minūšu, tad noteikti stundu jautājums.
Par laimi, cilvēkam ir galva, kura spēj uztvert vēdera sūtītos signālus, tos novērtēt, tad izdomāt pareizāko stratēģiju un to īstenot.
Nu, piemēram, ja vēdera izjūtas ir no iepriekšējām reizēm atpazīstamas, jāskrien uz aptieku pēc kādas pilulas. Ja vēdera izjūtas ir biedējoši nepazīstamas, jājož uz poliklīniku vai pat jāzvana ātrajai palīdzībai. Ja iekšējā balss ir īpaši uzstājīga, ar skubu jādodas uz mājiņu ar sirsniņu, visu pārējo atliekot uz pēcāku laiku. Un tā tālāk.
Tas, ko pašlaik izpilda Latvijas galvas vietā esošais veidojums, liek domāt par ko pilnīgi citu. No ārsta telefona numura tiek uzspiesti tikai pirmie trīs cipari, gājiens uz aptieku apraujas jau kāpņu telpā, bet sirsniņmājiņā poda vāks paliek nepacelts un bikses - kājās. Loģiski, ar visām no tā izrietošajām sekām.
Mūsu valstiskajā dzīvē tas izskatās tā: viena naidīga, "nepareiza" televīzija tiek aizliegta, bet desmit citas - atstātas. Kāpēc tieši tā? Jupis zina. Par tādu sīkumu, ka dzīvojam divdesmit pirmajā gadsimtā, kad informācijas iegūšanā pat tumsonīgākajam cilvēkam ir diezgan daudzpusīgas iespējas, nemaz nerunājot.
Tiek atcelts (formāli - pārcelts) valstiskais ielūgums patriarham Kirilam, bet prezidentam Putinam gan tas tiek saglabāts. Kāpēc tieši tā? Kāda jēga Putina rokaspuisi neielaist, bet viņu pašu mīļi gaidīt? Ja nav galvas, tad, protams, neviens to nevarēs paskaidrot.
Tiek visā nopietnībā gari un plaši spriests par mums nevēlamu ārzemnieku neielaišanu. Bet kāpēc tiek ignorēts fakts, ka jau sen esam vienotajā Šengenas telpā un ka nav vairs Latvijai nekādu reālo robežu, uz kurām kādu var tā vienkārši aizturēt? Jau atkal atbilde viena - nav taču galvas, kas par to aizdomātos.
Tiek runāts par daudzus desmitus miljonu dārgu bruņumašīnu iepirkumu, bet kāpēc gan netiek uzskatīts par nepieciešamu vispirms izvērtēt, kādā veidā tieši tās palīdzēs vismaz pieklājīgi aizkavēt ienaidnieka uzbrukumu, kas pašlaik izskatās pilnīgi citādi nekā visus šos gadus kaltajos aizsardzības plānos? Skaidra lieta, kāpēc - izvērtēšanai jau atkal būtu vajadzīga valstiskā galva.
Tiek skaļi žvadzēts par to, kādā tik veidā Latvijai saistība ar Ukrainas notikumiem vajadzētu demonstrēt savus principus un nostāju. Bet kāpēc vieni mūsu Eiropas kaimiņi spēj šķīt viena veida dividendes kā īpaši drosmīgi un principiāli, otri cita veida - kā īpaši praktiski noskaņoti un Krievijai pielienoši, bet Latvijas valsts spēj izskatīties bezprincipiāli nožēlojama un vienlaikus Krieviju kaitinoša? Atbilde, protams, tā pati.
Var, protams, šajā galvas neesamībā vainot prezidentu Bērziņu, kurš ir visādi jauks, mīlīgs un lādzīgs onkulis, taču valstiskajā organismā acīmredzami - un to droši vien nenoliegs arī viņa kvēlākie atbalstītāji - spēj pildīt nevis galvas, bet labākajā gadījumā kājiņu lomu.
Taču demokrātiskās - un jo vairāk parlamentārās - zemēs valsts galvas funkcijas pilda vesels valstsvīru kolektīvs. Un, ja šīs funkcijas tiešām tiktu pildītas Latvijā, visos pieminētajos gadījumos - un, protams, daudzos un daudzos citos - operatīvi tiktu pieņemti skaidri, pārdomāti valstiski lēmumi.
Kā saprotams, katrā no šiem jautājumiem risinājumi var būt principiāli dažādi. Nu, piemēram, par tām pašām televīzijām.
Ja reiz Latvijas valsts tiešām ir pārliecināta, ka atliek aizbāzt vienu informācijas kanālu, lai ievērojama iedzīvotāju grupa kļūtu tai lojālāka un domātu pareizākas domas, tad vajadzētu bez garām runām slēgt visas Krievijas informatīvās TV programmas - un lai tak to retranslētāji tiesājas, ja vēlas: pēc pāris gadiem varbūt kaut ko attiesātu, bet pa to laiku iedzīvotāji būtu kļuvuši trakoti lojāli, un šāds ieguvums noteikti būtu kompensācijās samaksājamās naudiņas vērts.
Ja savukārt Latvijas valsts uzskata, ka šī zeme vis nav kaut kāda tur mikroKrievija, kur, aizbildinoties ar "sabiedrības interesēm", var bez problēmām iedarbināt jebkuru vajadzīgo cenzūras līmeni, bet ir un vēlas palikt Eiropas valsts, kurā runas brīvība ir svēta un neapstrīdama vērtība, tā nevis mēģinātu kaut ko aizliegt, bet gan būtu gatava operatīvi un izlēmīgi ieguldīt savus līdzekļus, prātus un idejas, lai Krievijas propagandai liktu pretī savu - patiesīgo un pareizo.
Droši vien ir vēl kādi risinājumi gan šai, gan daudzām citām aktuālajām lietām, kas jārisina Latvijas valstij. Un ir taču visas iespējas tās arī risināt - valstij ir mehānismi, ir izpildītāji, ir tehniski risinājumi. Būtu vajadzīgs tikai viens - galva, kas uztver organisma signālus, tos izvērtē, tad izdomā, kas rumpim (no kura labsajūtas arī tā pati ir atkarīga) ir vislabākais un pareizākais, un dod tam attiecīgas komandas. Tātad - pieņem lēmumus.
Bet Latvijai pašlaik tādas galvas acīmredzot nav, bet tas veidojums, kas atrodas galvas vietā, acīmredzami cer, ka viss jau kaut kā atrisināsies pats no sevis. Bet, ja tā, - labākajā gadījumā sanāks kā tam pieminētajam organismam ar nepacelto poda vāku un nenolaistajām biksiņām. Sliktākajā - diemžēl kā vistai.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
