Valsts drošības dienests izvērtē informāciju par „Altum” vadītāja ģimenes saitēm ar krievu oligarhu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju
PIETIEK07.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts drošības dienests ir sācis izvērtēt informāciju par valsts akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa ģimenes saitēm ar starptautiskajām sankcijām pakļauto krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu un Krievijas dzelzceļa operatorkompāniju, kā arī par ienākumiem, ko Bērziņu ģimenei nodrošina šīs saites.
Rūpīgāk izpētot R. Bērziņa pēdējo gadu valsts amatpersonas deklarācijas un salīdzinot tajās minēto ar Lursoft datu bāzēs atrodamo informāciju izdarāms secinājums, ka R. Bērziņa un viņa Jūlijas Bērziņas ģimenē abi laulātie strādā labi atalgotā darbā un arī finanšu darījumus veic kopīgi.
R. Bērziņa 2020. gada deklarācijā ir minēts, ka kopīpašumā ar sievu viņš par 17 500 eiro iegādājies zemes gabalu, dzīvojamo ēku un divas palīgceltnes no diviem kopīpašniekiem. Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda, ka R. Bērziņa un J. Bērziņa laulību līgumu nav reģistrējuši, kas nozīmē, ka finanses ģimenē ir kopējas un var uzskatīt – R. Bērziņš pārtiek arī no sievas ienākumiem. Savukārt šo ienākumu avoti ir tie, kas radījuši Valsts drošības dienesta interesi.
J. Bērziņai, kā rāda Lursoft datu bāze, bija un ir joprojām tieša saistība ar Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam piederošo uzņēmumu SIA “Riga fertilizer terminal”. D. Mazepinam šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete – 51% daļu, un J. Bērziņa bija šī uzņēmuma padomes loceklis līdz 2022. gada 4. martam.
Uzņēmuma padome atbilstoši Komerclikuma noteikumiem pārstāv un aizstāv akcionāru/dalībnieku intereses, kas nozīmē, ka līdz 2022. gada 4. martam (pat vēl Ukrainas kara laikā) J. Bērziņa pārstāvēja krievu oligarha D. Mazepina intereses viņa uzņēmumā.
Turklāt, kā rāda Lursoft dati, padomes locekļa amata atstāšana J. Bērziņas saistību ar D. Mazepinu neizbeidza. 49% SIA “Riga fertilizer terminal” daļu pieder SIA “Rīgas tirdzniecības osta”, kurā J. Bērziņa vēl šobrīd ir valdes locekle. Tas nozīmē, ka ir gan juridisks, gan arī faktisks pamats uzskatīt, ka, neraugoties uz formālo padomes locekļa amata pamešanu SIA “Riga fertilizer terminal”, J. Bērziņa joprojām tieši sadarbojas ar D.Mazepinu arī pēc kara sākuma un pēc oligarha iekļaušanas sankciju sarakstā.
Tāpat, kā rāda Lursoft dati, J. Bērziņa līdz šā gada 1. martam bija AS “Euro Rail Trans” padomes locekle. Atbilstoši paša uzņēmuma publiskotajai informācijai “Loģistikas kompānija AS „Euro Rail Trans” dibināta 2012. gada sākumā un ir Krievijas loģistikas operatoru līdera AS „РЖД Логистика” meitasuzņēmums.”
„No visa preču daudzuma, ko piegādā pa Latvijas dzelzceļu, aptuveni 95-98% ir starptautiskie pārvadājumi, galvenokārt virzienā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā, kuri orientēti uz eksporta un tranzīta pakalpojumu apkalpošanu,” informē AS “Euro Rail Trans”, kuras akcionāru sastāvs ir šāds: AS „РЖД Логистика” (tā kontrolpaketes īpašnieki slēpjas aiz Krievijas AS „ОТЛК Логистика”) – 51% akciju, bet SIA „Locomotive Traction Operator” – 49% akciju. Līdz pat 2021. gada 20. decembrim šajā uzņēmumā valdes loceklis bija Ainārs Šlesers.
Valsts drošības dienests, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, pašlaik izvērtē šo informāciju, kas ļauj apgalvot, ka J. Bērziņa vēl joprojām uzskatāma par krievu oligarha darījumu partnera amatpersonu, kas no šī biznesa gūst ienākumus. Attiecīgi ienākumus savā ģimenes budžetā saņem arī Latvijas valstij nozīmīgās institūcijas „Altum” valdes priekšsēdētājs R. Bērziņš.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
