Valsts iestādes varēs ballēties ar vērienu
Paula Krišjanko, speciāli Pietiek02.02.2011.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Slavenajā un pēdējās dienās daudz apspriestajā valsts iestāžu ballīšu noteikumu projektā korporatīvajiem pasākumiem atvēlētais valsts finansējums ļaus ierēdņiem lustēties ar vērienu. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, kurā strādā vairāk nekā četri tūkstoši darbinieku, ballītēm varēs tērēt gandrīz miljonu latu. Korporatīvo ballīšu organizatori atzīst, ka par valsts atvēlēto naudu iespējams rīkot „ierindas” lustēšanos bez pārmērībām katru mēnesi vai arī divas trīs bagātīgas ballītes ar smalkos restorānos klātiem galdiem un dārgiem mūziķiem.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta noteikumi „Valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtība un finansēšanas ierobežojumi” paredz ļoti konkrētu formulu, kā aprēķināt katras iestādes ballīšu gada budžetu. Noteikumu 5.punkts vēsta: „Iestādes kolektīvajiem pasākumiem paredzamos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus nākamajam gadam nosaka, ņemot vērā iestādes kopējo darbinieku skaitu atbilstoši apstiprinātajam iestādes amatu sarakstam, kuru reizina ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu par janvāri-septembri, kas noapaļota pilnos latos un kurai piemērots koeficients 0.4.”
Tātad aprēķins gauži vienkāršs – darbinieku skaitu sareizina ar vidējo algu valstī, kas, pēc CSP datiem, pērn par deviņiem pirmajiem mēnešiem ir 440 lati, un tad vēl pareizina ar 0,4. Pēc šāda aprēķina sanāk, ka vienam darbiniekam ballīšu izklaidēm valsts iestāde drīkstēs tērēt 176 latus gadā, bet, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta gada budžets ballītēm tuvojas miljonam latu, jo VID strādā vairāk nekā četri tūkstoši darbinieku. Un šādā kontekstā Austrumu slimnīcas vēlme sarīkot darbinieku ballīti par sponsoru saziedotajiem 30 miljoniem tāds nieks vien izskatās.
Pietiek aptaujātie korporatīvo pasākumu rīkotāji rēķina, ka ar tik dāsnu finansējumu ballīti var sarīkot ar vērienu, jo parasti pasākumā viena dalībnieka ēšana izmaksā ap desmit latu, tikpat vēl jārēķina par alkoholu. Pārējais, protams, atkarīgs no telpu īres un pieaicināto viesmākslinieku honorāra. Tā kā valsts iestāžu ballīšu noteikumu projektā alkoholu nav atļauts apmaksāt, tad ēšanas un dzeršanas tāme būs mazāka.
Ja rīko „parastu” ballīti bez ekstrām, ar valsts atvēlēto finansējumu iestāde varētu ballēties katru mēnesi. Bet, ja vēlas divas trīs reizes gadā uz Jāņiem, Ziemassvētkiem un vēl 18.novembrī stiprināt kolektīva garu ar korporatīvo pasākumu, tos var rīkot jau ar smalkos restorānos pasūtītu maltīti, dārgu viesmākslinieku pieaicināšanu un ekskluzīvās telpās.
Vairāku aptaujāto lielo uzņēmumu pārstāvji atzina, ka tik lielus budžetus darbinieku izklaidei uzņēmumi nekad nav atvēlējušas. Kāda prestiža advokātu biroja vadītājs atzina, ka mēdz rīkot darbinieku pasākumus ar Mārtiņa Rītiņa klātiem galdiem, turklāt advokāti šajos pasākumos mēdzot diezgan lielos daudzumos lietot dārgu alkoholu, tomēr vēl ne reizi pasākuma budžets neesot pārsniedzis 100 latu uz vienu dalībnieku. Turklāt tā ir pašu darbinieku nopelnīta nauda un paši arī vienojas, ka to izlietos kopīgai izklaidei, nevis aizlienēta nauda, kuru atdot nāksies mūsu bērniem un mazbērniem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
