Valsts izveidojusi situāciju, ka tiek lobēta viena aptieku tīkla intereses: jautājumi ministrei Ilzei Viņķelei
Anita Laima Lancmane*02.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
IMPACT 2040 ir nevalstiska organizācija, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs. Esam saņēmuši Pārdaugavas iedzīvotāju vēstuli, kas izgaismo aptieku monopolu Āgenskalnā, ko pieļauj nepilnības Latvijas likumdošanā. Šajā sakarā esam noskaidrojuši, ka citās ES valstīs, piemēram, Lietuvā, Kiprā un Zviedrijā šāda konkurenci kropļojoša situācija netiek pieļauta.
Jau kādu laiku iepriekš (pēc tam kad nevalstiskā organizācija IMPACT 2040 bija veikusi pacientu organizāciju viedokļa izzināšanu[1]) IMPACT 2040 vērsās pie valsts institūcijām ar lūgumu pētīt situāciju aptieku pieejamībā un novērst trūkumus pastāvošajā sistēmā. Diemžēl šī gada laikā nekādu izskaidrojumu par Latvijas likumdošanā noteikto teritoriālo ierobežojumu nepieciešamību aptieku izvietošanai, kas būtu saistīts ar iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu, valsts iestādes nav sniegušas.
Līdz ar to nav pārsteigums, ka problēma pati no sevis nepazūd un, šķiet, šī gada laikā kļuvusi vēl izteiktāka. Uz iepriekš minēto problēmu norāda arī Konkurences padomes 25.11.2019. ziņojums, ka Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms, kas ir tikai loģiski. Daudzi pacienti cer, ka situācija tomēr drīzumā mainīsies un Veselības ministrija no likuma pantiem svītros pacientu interesēm neatbilstošos aptieku darbības ģeogrāfiskos ierobežojumus.
Iedzīvotāju minētais piemērs Āgenskalnā tāpat kā, mūsuprāt, Gaiļezera aptieku izvietojums norāda uz to, ka likumā noteikto
Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai, mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm. Mūsu rīcībā nav vērtējuma, kas pamatotu
Paralēli tam IMPACT 2040 pašlaik veic ES dalībvalstu vidū situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā.
“Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties.
Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību,” tā situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs. Uz šī jautājuma risināšanu no jaunās Veselības ministrijas vadības gaida Latvijas pacienti, un tādēļ lūdzam Veselības ministriju sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādas darbības ir paredzētas Veselības ministrijas plānā vēl šajā, 2019.gadā un kādas darbības tiek plānotas 2020. gadā, lai:
o samazinātu zāļu cenas;
o uzlabotu medikamentu pieejamību pacientiem;
o uzlabotu konkurenci starp aptiekām?
- Kāds ir pamatojums spēkā esošajam
- Vai “konkurence” starp aptiekām darbojas tikai Latvijas lielajās pilsētās, tikai ap slimnīcām, vai arī aptieku tīkls ir tik blīvs, ka visā Latvijas teritorijā konkurējošās aptiekas ir izsmēlušas
- Vai Veselības ministrijai ir informācija (uz šo brīdi) par to, cik ir atļauto “aptieku vietu”
- Vai uz šo brīdi Veselības ministrijas rīcībā ir pētījums (kas ir veikts šīs vadības laikā), lai noteiktu, vai un kā atšķiras cenas starp Rīgā dominējošās Mēness aptiekas medikamentiem un citām aptiekām, lai varētu apgalvot, ka
[1] https://ir.lv/2018/06/26/farmacijas-sistemas-klumju-rezultata-cies-pacienti/
* NVO IMPACT 2040 valdes locekle
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
