Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar partiju Vienotība saistītā Rolanda Irkļa vadītā Valsts kontrole ir gājusi pavadā līdzšinējā valsts prezidenta Egila Levita kancelejai, kas noslepenojusi daļu ziņu par saviem izdevumiem. Līdz ar to zināms vienīgi tas, ka E. Levita kancelejas revīzijā, kā min Valsts kontrole savā oficiālajā atzinumā, nav bijusi pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tikusi precizēta. Tas faktiski norāda uz līdzekļu izšķērdēšanu un nespēju par tiem atskaitīties.

Tas, ka Valsts kontrole atzinumā par Valsts prezidenta kancelejas 2022. gada pārskata sagatavošanas pareizību izsaka iebildes, ir nebijis gadījums. „Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu apmēra pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta,” teikts Valsts kontroles atzinumā.

Pietiek.com šodien publicē Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, no kura izņemta visa informācija, ko noslepenojusi Egila Levita kanceleja (tekstā tā apzīmēta kā [IP]). Ja būs nepieciešams, pietiek.com pārstāvis vērsīsies tiesā, lai šī informācija par nodokļu maksātāju naudas tēriņiem Egila Levita paspārnē tiktu publiskota un ar to varētu iepazīties sabiedrība.,

„Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu

IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA [IP] līdz revīzijas departamenta lēmuma, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums, spēkā stāšanās brīdim.

Ja revīzijas ziņojumā ir papildu norāde par ierobežotu pieejamību, ierobežotas pieejamības statuss attiecīgajai daļai tiek saglabāts arī pēc revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās.

Revīzijas ziņojums “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskatu”

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīziju veica valsts revidentes Ilze Jansone un Kristīne Toka, atbildīgā sektora vadītāja Nataļja Mihailova un departamenta direktore Inga Vilka, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas ziņojums stājas spēkā Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta lēmuma par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu spēkā stāšanās brīdī.

Gada pārskata sagatavošana

Izņemot zemāk minēto, Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Valsts prezidenta kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Valsts prezidenta kancelejas darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācij a par līguma izpildi, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Ieteikums

Revīzijā sniegts viens ieteikums, kuru ieviešot tiks nodrošināts, ka slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apjoma pamatotību un ticamību.

Gada parskata sagatavošana

Parskata daļa - izdevumi

Valsts kontrole nav guvusi pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par viena līguma ietvaros faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma Trīs jūru iniciatīvas samita un samita sagatavošanas pasākuma vajadzībām apjomu un no tā izrietošo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu, jo revīzijā nebija pieejama pilnīga, atbilstoša un savlaicīga informācija par līguma izpildi - par faktiski nepieciešamā un saņemtā pakalpojuma apjomu, turklāt Valsts prezidenta kancelejas sniegtā informācija par faktiski saņemtā pakalpojuma apjomu revīzijas laikā vairākkārt tika precizēta.

Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai 2022.gada 20., 21.jūnijā tika piešķirts finansējums 1 207 425 euro apmērā (samitam 2022.gada 20.jūnijā). Sākotnējais finansējums pasākuma īstenošanai tika pieprasīts, plānojot 2022.gada budžetu, prioritārā pasākuma ietvaros un tam tika piešķirti 568 000 euro2. Vēlāk jau 2022.gadā tā īstenošanai vēl divas reizes tika piešķirts papildu finansējums - 319 305 euro apmērā, pārdalot to no apropriācijas rezerves3, un 320 120 euro apmērā, piešķirot to no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem4.

Kopumā Kancelejas organizētajam pasākumam tika izlietoti 1 123 767 euro jeb 93% no tam piešķirtā finansējuma. Vienlaikus saistībā ar samita organizēšanu Kancelejas darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas vai piemaksas no Kancelejas pamatbudžeta līdzekļiem 45 840 euro apmērā - 23 darbiniekiem tika piešķirtas naudas balvas (42 184 euro) un astoņiem darbiniekiem tika piešķirtas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti (3656 euro). Pasākuma organizēšanā un nodrošināšanā piedalījās arī citas valsts institūcijas.

[IP]

[IP]

[IP]

Līgumā un tā pielikumos ir konstatētas vairākas nepilnības un pretrunas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Grāmatvedības likums nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai5.

[IP]

Pieņemšanas - [IP] - nodošanas aktā konstatētas vairākas neatbilstības un kļūdas.

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

[IP]

Ņemot vērā iepriekš minētās neatbilstības sniegtā [IP] pakalpojuma izdevumu attaisnojuma dokumentos, Kanceleja nav ievērojusi Grāmatvedības likuma prasības, kas nosaka, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt pilnīgai, atbilstošai un savlaicīgai. Līdz ar to revīzijā nebija iespējams gūt pārliecību par faktiski saņemtā [IP] pakalpojuma apjomu un tā kopējo izdevumu [IP] euro apmērā pamatojumu.

Ieteikums

Valsts prezidenta kancelejai pilnveidot pasākumus līgumu sagatavošanas un slēgšanas procesā un to izpildes uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka, slēdzot pakalpojumu līgumus, [IP], darījuma slēgšanas un īstenošanas process ir izsekojams un tiek gūta pārliecība par saņemto pakalpojumu cenas un apmēra pamatotību un ticamību.

Revīzijas raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis ir pārbaudīt gada pārskatu - vai 2022.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Kancelejas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un Kancelejas darbības finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2022.gada 31.decembrī, un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Revidējamās vienības un revidentu atbildība

Kancelejas vadība ir atbildīga par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši MK 19.06.2018. noteikumiem Nr.344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku un, sagatavojot gada pārskatu, izvērtēt Kancelejas spēju turpināt darbību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju par turpmākajiem iestādes plāniem, kas aptver vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

Valsts kontrole ir atbildīga par revīzijas vadību, pārraudzību, veikšanu, ziņojuma sagatavošanu un Valsts kontroles atzinuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Revīzija veikta saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Saskaņā ar šiem standartiem revīzijas grupa ievēro ētikas prasības un revīziju par gada pārskata sagatavošanu plāno un veic, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību un vadības ziņojumā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji

Finanšu revīzija “Par Valsts prezidenta kancelejas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu un Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 05.09.2022. revīzijas grafiku Nr.2.4.1-31/2022.

Revīzijas laikā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par gada pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Revīzijā, izdarot profesionālus spriedumus un saglabājot profesionālo skepsi, revīzijas grupa:

■ identificēja un novērtēja risku, ka finanšu pārskatos varētu būt būtiskas krāpšanas vai kļūdu izraisītas neatbilstības, izstrādāja un veica revīzijas procedūras, kuru mērķis ir mazināt šos riskus, kā arī ieguva revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu Valsts kontroles atzinumam;

■    guva izpratni par revīzijai būtiskām revidējamās vienības iekšējām kontrolēm, lai izstrādātu un piemērotu pastāvošiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti;

■    izvērtēja izmantoto grāmatvedības uzskaites politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un ar tām saistīto vadības uzrādīto skaidrojumu pamatotību;

■    izvērtēja vispārējo finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, tostarp veica pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi, novērtēja vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību un vērtēja, vai finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par pārskatā atklātajiem darījumiem un notikumiem;

■    iepazinās ar vadības ziņojumu un izvērtēja, vai tajā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas vai revīzijas laikā iegūtās citas informācijas vai arī kādā citā veidā tā nav būtiski sagrozīta.

Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudītas šādas Kancelejas pārskata daļas:

■    darījumu posteņi (tajā skaitā, veicot darījumu posteņu pārbaudi, iegūta pārliecības par bilances posteni Saistības (konts 5000)):

o atlīdzība (EKK 1000);

o mācību, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni (EKK 2100); o pakalpojumi (EKK 2200);

■    bilances posteņi:

o pamatlīdzekļi (konts 1200); o uzkrājumi (konts 4000); o nomātie aktīvi (zembilances konts 0100)

un veikta gada pārskata sakarību pārbaude.

Revīzijas grupa ir konstatējusi, ka revīzijā nav galveno revīzijas jautājumu, par kuriem būtu jāziņo atbilstoši 701.starptautiskajam revīzijas standartam “Ziņošana par galvenajiem revīzijas jautājumiem neatkarīga revidenta ziņojumā”6. Galvenie revīzijas jautājumi ir jautājumi, kas ir aplūkoti revīzijā un pēc revidentu profesionālā sprieduma ir visnozīmīgākie pārskata perioda finanšu pārskatu revīzijā 701.starptautiskā revīzijas standarta kontekstā. Galvenos revīzijas jautājumus revīzijas grupa nosaka no jautājumiem, par kuriem ir ziņots revidējamās vienības vadībai un kuri revīzijas gaitā ir prasījuši pastiprinātu revidentu uzmanību. Valsts kontrole nesniedz atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem.

Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.

Atsauces

1    Kancelejas izdevumu pieaugums pārskata gadā ir saistīts ar Trīs jūru iniciatīvas samita un biznesa foruma organizēšanai papildus piešķirtā finansējuma,

tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samita organizēšana 2022.gadā” piešķirtā finansējuma, izlietojumu (1,1 milj. euro), atalgojuma palielināšanu un darbinieku motivēšanas instrumentu pārskatīšanu, tajā skaitā prioritārajam pasākumam “Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (270,1 tūkst. euro) un prioritārajam pasākumam “Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana” piešķirtā finansējuma izlietojumu (150,0 tūkst. euro).

2 Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” paskaidrojumi.

3 Finanšu ministrijas 25.04.2022. rīkojums Nr.249 “Par apropriācijas pārdali”.

4 Ministru kabineta 01.06.2022. rīkojums Nr.404 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

5 Grāmatvedības likuma 6.panta ceturtā daļa.

6 Starptautiskos revīzijas standartus finanšu revīziju jomā izmanto arī Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI), kā arī tie saskaņā ar Valsts kontroles likuma 1. panta trešo daļu ir saistoši Valsts kontrolei, kas veic revīzijas atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...