Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes lauza galvas, ar kādu vēl pamatojumu neatklāt nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu šo iestāžu darbinieku prēmijām, piemaksām un naudas balvām, Valsts kontrole sniedz piemēru – kā ne tikai bez iebildumiem šo informāciju atklāt, bet arī piemaksas un prēmijas piešķirt nevis „vienkārši tāpat”, bet ar konkrētu un skaidru pamatojumu katrā konkrētā gadījumā. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Valsts kontroles sniegto informāciju.

„Par informācijās sniegšanu

Valsts kontrolē šā gada 10.oktobrī ir saņemts Jūsu 6.oktobra informācijas pieprasījums par Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām laika periodā no 2016.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim un laika periodā no 2017.gada 1. janvāra līdz 30.septembrim.

Ņemot vērā informācijas pieprasījuma pamatojumu, proti - vēlmi veicināt tiesiskumu un labas pārvaldības principus valsts pārvaldē, Jūsu vajadzībām sagatavotos un pielikumos iekļautos datus esam papildinājuši ar Valsts kontroles viedokli par to, ko Valsts kontrole uzskata par labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, tajā skaitā - materiālajā motivēšanā. Lūdzam minēto viedokli ņemt vērā, turpmāk izmantojot Valsts kontroles sagatavotos un Jums iesniegtos datus.

Lai pārrunātu sniegto informāciju, esmu gatava tikties ar Jums. Par tikšanās laiku lūdzu sazināties ar valsts kontroliera palīdzi Zani Švāģeri pa tālruni 67017500.

Valsts kontrole vēlas uzsvērt, ka atlīdzības izmaksās “ārpus” darba līgumā noteiktā jāizšķir papildu atlīdzības obligātā daļa - tas ir, piemaksas par aizvietošanu, virsstundām utml., kura iestādei atbilstoši likumiem ir iāmaksā, un mainīgā daļa, kuru iestāde var maksāt par sasniegtajiem rezultātiem vai citiem nopelniem.

Valsts kontrole uzskata, ka atlīdzības mainīgā daļa ir atbalstāms darbinieku, tajā skaitā - publiskajā sektorā nodarbināto motivācijas instruments. Tomēr šī instrumenta finansēšana no valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību budžetu līdzekļiem ir attaisnojama vienīgi gadījumā, ja ir izveidota loģiska, caurspīdīga un samērīga atlīdzības mainīgās daļas piešķiršanas sistēma, kas nodrošina pārliecību, ka atlīdzības mainīgā daļa tiek izmaksāta par īpašu un būtisku ieguldījumu noteiktu mērķu sasniegšanā, nekļūstot par atlīdzības “garantētu” sastāvdaļu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pašreizējā situācijā, kad gadiem nav bijis politiskās gribas sakārtot vienotās atlīdzības sistēmu publiskajā sektorā tā, lai par līdzīgu darbu tiktu saņemta līdzīga atlīdzība un atlīdzība būtu atkarīga no darba sarežģītības un atbildības līmeņa, darbinieku atlīdzības apmērs publiskajās institūcijās ir ļoti atšķirīgs.

Lemjot par Valsts kontroles darbinieku materiālās motivācijas sistēmu, Valsts kontroles padome ir rūpīgi izvērtējusi vairākas iespējas.

Valsts kontrole varētu neizmantot likumā noteiktās iespējas un atlīdzības mainīgo daļu labākajiem darbiniekiem nemaksāt, tādējādi demonstrējot protestu pret necaurskatāmo un sadrumstaloto sistēmu un vienlaikus kļūstot par nekonkurētspējīgu darba devēju jeb pieļaujot, ka spējīgi un profesionāli revidenti, kuru sniegtie revīziju ieteikumi spētu nodrošināt valstij papildu ieņēmumus vai izdevumu samazinājumu, kļūst par, piemēram, algu grāmatvežiem publiskā sektora institūcijās, kas ir visnotaļ cienījama, bet tomēr standarta procesus nodrošinoša profesija.

Alternatīva iespēja ir kļūt par iestādi, kas demonstrē labu pārvaldību publiskā sektora cilvēkresursu vadībā, “atdzīvinot” atlīdzības mainīgās daļas jēgu - maksājot nevis par darba procesu, bet par konkrētu sasniegumu un izmērāmu rezultātu.

Valsts kontrole ir apzināti izvēlējusies otro iespēju un pamatoti cer, ka tās piemērs, atlīdzības mainīgās daļas izmaksai nosakot saprotamus kritērijus un nodrošinot caurskatāmību un pamatotību atlīdzības piešķiršanā, ne tikai kļūs par paraugu citām publiskā sektora institūcijām, bet arī tiks ņemts vērā, modificējot vienotās atlīdzības sistēmas nosacījumus, ko Valsts kanceleja ir apņēmusies izdarīt līdz šī gada beigām.

Lai gan revīzijās ir nācies konstatēt, ka publiskā sektora iestādes atkarībā no to individuālās rocības izmanto visus likumā ietvertos atlīdzības mainīgās daļas elementus, Valsts kontrolē darbinieku materiālā motivācija par konkrētiem darba rezultātiem ietver tikai divus no četriem likumā noteiktajiem instrumentiem -

1) vienreizēja prēmija atbilstoši gada novērtēšanas rezultātiem un

2) piemaksa kompetentākajiem darbiniekiem par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti pēc īpašiem kritērijiem.

Valsts kontrolē 2016. un 2017.gadā nav maksātas likumā noteiktās naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā, vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Valsts kontrolē atlīdzības mainīgā daļa par darba izpildes rezultātiem veidoja 194,5 tūkst, eiro jeb 4.36 % no kopējā atlīdzības fonda 2016. gadā, savukārt valsts pārvaldē tā bija 9 % no kopējā atlīdzības fonda.

Aicinu skatīt zemāk izklāstu par atlīdzības mainīgās daļas par darba rezultātiem izmaksām Valsts kontrolē Jūsu norādītajos periodos.

1. Prēmijas

Likums nosaka: amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontrolē prēmija tiek izmaksāta reizi gadā un tikai atbilstoši darbinieku ikgadējās darba izpildes un rezultātu novērtējuma rezultātiem.

Darba izpildes un rezultātu novērtēšanas sistēma ir balstīta uz Valsts kontroles darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem iestādes stratēģiskajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. Darbības stratēģiju uz četriem gadiem apstiprina Valsts kontroles padome, tādējādi augstākajā līmenī ir noteikti stratēģiskie uzstādījumi, kas izpildāmi noteiktā laika periodā. Vēlamies uzsvērt, ka pašlaik Valsts kontrole ir izvirzījusi stratēģiskās prioritātes, kas ir uzskatāmas par ambiciozām pat Eiropas Savienības līmenī, tajā skaitā - kļūt par starptautisku publiskā sektora revīziju kompetences centru.

Stratēģijas ieviešanai ir apstiprināts ieviešanas plāns, kas ietver būtiskākās konkrētā stratēģijas darbības gadā veicamās aktivitātes un atbildīgās struktūrvienības. Savukārt, ikgadējais darba plāns pret stratēģiskajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem nosaka jau konkrētas attiecīgajā gadā veicamās aktivitātes, to izpildes termiņus un aktivitāšu veicējus, kā arī plānoto resursu ieguldījuma apmēru (cilvēkstundas un budžetu).

Valsts kontrolē katram darbiniekam tiek noteikti individuālie uzdevumi, paredzot konkrētus noteiktā periodā veicamos uzdevumus, izpildes termiņus un, būtiskākais, sasniedzamos rezultātus. Sasniedzamie rezultāti izriet no Valsts kontroles darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un tie ir arī objektīvi (ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi) novērtējami un pierādāmi. Šāds aktivitāšu kopums palīdz veidot loģisku, argumentētu saistību starp mērķiem struktūrvienību līmenī un palīdz izvairīties no iespējamiem mērķu konfliktiem vai neskaidriem mērķu formulējumiem. Izmantojot individuālo uzdevumu noteikšanas principu, tiek sekmēts, ka organizācijas mērķi tiek kaskādēti (novadīti) līdz katra darbinieka individuālajam līmenim.

Valsts kontroles stratēģisko mērķu, sasniedzamo rezultātu izpilde un katra darbinieka darba rezultātu un individuālā ieguldījuma iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā novērtēšana tiek īstenota vairāku līmeņu sistēmā.

Katru ceturksni tiek analizēta ikgadējā darba plāna izpilde - paveiktās aktivitātes, to izpildes termiņi, faktiskais resursu ieguldījums aktivitātes izpildē, novirzes no plānotāja tādas ir, un to iemesli un nepieciešamība veikt izmaiņas, lai sasniegtu stratēģijā noteiktos mērķus un rezultātus.

Reizi pusgadā tiek veikts Valsts kontroles darbības stratēģijas novērtējums, mērīti un izvērtēti sasniegtie rezultāti. Stratēģijas novērtējums tiek izskatīts Valsts kontroles padomē.

Reizi gadā tiek organizēta darbinieku darba izpildes un rezultātu novērtēšana, lai noteiktu katra darbinieka individuālo ieguldījumu kopējo mērķu sasniegšanā. Novērtēšanas procesa ietvaros tiek analizēta un fiksēta darbiniekam iepriekš noteikto individuālo uzdevumu izpilde un konkrēti sasniegtie rezultāti, piemēram, revidentu darba izpildē īpaša uzmanība tiek pievērsta izstrādātajai revīzijas pieejai, revīzijās piemērotajām metodēm (vai tikai standarta, vai arī ieviestas jaunas), revīzijas mērķu sasniegšanai, revīziju rezultātā sniegtajiem ieteikumiem (to būtiskumam un ietekmei uz jomas sakārtošanu un sabiedrības interešu ievērošanu, iespējai noteikt finanšu ietekmi). Tāpat tiek vērtēts arī apjomīgs kompetenču kopums, ko darbinieks demonstrējis novērtēšanas periodā (pieredze, intelektuālā piepūle, darba plānošana un organizācija, radoša pieeja un stratēģiska domāšana, personības īpašības un vadītājiem - darbinieku vadīšana).

Šāda darba izpildes novērtēšanas sistēma darbiniekus motivē būt iesaistītiem un ļauj apzināties savu personisko ieguldījumu iestādes kopējo mērķu sasniegšanā, kā arī veicina darbinieka individuālo izaugsmi un pilnveidošanos profesionālajā līmenī.

Novērtējuma rezultātā darbiniekam tiek noteikta vērtēšanas kategorija. Katrs darbinieks tiek vērtēts piecās vērtējuma kategorijās “A”, “A/B”, “B”, “C” un “D”:

“A” - amata pienākumu izpilde visās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis īpaši sarežģītus un izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus ari gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi, sniedzis būtisku ieguldījumu gan komandas darbā, gan konkrētās struktūrvienības un Valsts kontroles uzdevumu īstenošanā;

“A/B” - amata pienākumu izpilde atsevišķās jomās pārsniedz amatam izvirzītās prasības: veicis sarežģītus, izaicinošus vai atbildīgus uzdevumus un vadības noteiktās prioritātes, izpildījis individuālos uzdevumus arī gadījumā, ja to kavējuši no darbinieka neatkarīgi ārēji apstākļi;

“B” - amata pienākumu izpildes rezultāti atbilst amatam izvirzītajām prasībām: veicis darbu atbilstoši noteiktajām darba kvalitātes prasībām, pilnībā izpildījis individuālos uzdevumus, arī gadījumos, ja to izpildi kavējuši ārēji apstākļi, sniedzis savu ieguldījumu kopējā Valsts kontroles darba izpildē;

“C” - amata pienākumu izpildes rezultāti daļēji atbilst amatam izvirzītajām prasībām: atsevišķu vērtēšanas kritēriju ietvaros veicis darbu atbilstoši noteiktajām prasībām un izpildes termiņiem, atsevišķus darba izpildes aspektus nav īstenojis regulāri, darba izpilde kopumā bijusi mazāk veiksmīga;

“D” - amata pienākumu izpildes rezultāti neatbilst amatam izvirzītajām prasībām: uzdevumus regulāri izpildījis neapmierinošā kvalitātē un darba rezultātu ticamības pakāpe nav pietiekoša, individuālos uzdevumus īstenojis nepietiekamā apjomā, darba izpildes procesā bijis nepieciešams būtisks vadītāja atbalsts un papildus apmācība.

Kopējo vērtējuma kategoriju darbiniekiem (par 5 kompetencēm) nosaka: “A” - ja “A” ir visās vai 4 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 3 kompetencēs, “B” - ja “A” ir 2 vai 1 kompetencē. Vadītājiem (par 6 kompetencēm): “A” - ja “A” ir visās vai 5 kompetencēs, “A/B” - ja “A” ir 4 kompetencēs, “B” -ja “A” ir 3, 2 vai 1 kompetencē.

Valsts kontroles padomes apstiprinātā atlīdzības sistēma paredz diferencētu prēmijas apmēru atkarībā no darba izpildes novērtēšanas rezultātiem - līdz 75 % par vērtējuma kategoriju “A”, līdz 70 % - par “A/B” un līdz 65 % - par “B”.

Par vērtējumu “C” un “D” ikgadējā prēmija netiek piešķirta.

2016.gadā darbinieku ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultātā 31 darbinieks saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 46 darbinieki -70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 45 darbinieki - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 71 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 30 septembrim darba izpildes novērtējuma rezultātā 34 darbinieki saņēma prēmiju 75 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A”, 42 darbinieki - 70 % apmērā par vērtējuma kategoriju “A/B” un 51 darbinieks - 65 % apmērā par vērtējuma kategoriju “B”. Kopā prēmiju saņēma 73 % darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksāto ikgadējo prēmiju aicinām skatīt 1. pielikumā.

2. Naudas balvas

Informācijas pieprasījumā norādītajos laika periodos naudas balvas Valsts kontrolē nav maksātas.

Valsts kontroles finanšu revīzijās konstatēts, ka no pārbaudītajām 13 ministrijām 2016.gadā naudas balvas izmaksātas visos centrālajos aparātos - naudas balvas saņēmušo darbinieku īpatsvars svārstās no 6 % līdz pat 98 %.

3. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti

Likums nosaka, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Kā jau minēts iepriekš, Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu nosaka Valsts kontroles padome. Valsts kontroles padome ir noteikusi, ka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti apmērs mēnesī nepārsniedz 30 % no noteiktās mēnešalgas. Lēmums par piemaksas piešķiršanu tiek pieņemts, izvērtējot darbinieka sniegumu iepriekšējā revīziju cikla laikā (viens kalendārais gads) atbilstoši ar Valsts kontroles padomes lēmumu apstiprinātiem kritērijiem, un piešķirot piemaksu laika periodam, kas sakrīt ar nākamo revīziju ciklu.

Par šādu piemaksu izmaksu Valsts kontroles padome lemj reizi gadā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

- lemjot par piemaksu, pamatā tiek vērtēts darbinieku ieguldījums lietderības revīziju veikšanā. Lietderības revīzijas visā pasaulē tiek uzskatītas par komplicētāko un visgrūtāk veicamo revīzijas veidu (salīdzinājumā ar finanšu un atbilstības revīzijām), kas prasa īpašu profesionalitāti un spēju nodrošināt kvalitatīvu iznākumu, jo šīs revīzijas tiek veiktas nozīmīgās rīcībpolitikas jomās par kompleksiem sistēmiskiem jautājumiem. Lietderības revīziju ieteikumi ir virzīti uz sarežģītu nozaru pārvaldības sakārtošanu, kas nodrošina būtisku ilgtermiņa finanšu efektu un politiku ilgtspēju. Kompleksu lietderības revīziju veikšanas periods vidēji ir viens gads. Ņemot vērā, ka revīziju partnerībā, bet katrs savas kompetences ietvaros vada gan sektora vadītājs, gan revīzijas grupas vadītājs (parasti - vecākais valsts revidents), piemaksas par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti gadījumos, ja revīzijas tiek augstu novērtētas, tiek piešķirtas gan sektora vadītājam, gan revīzijas grupas vadītājam;

lai noteiktu revidentus - piemaksu saņēmējus (atbalsta personālam un Valsts kontroles vadībai šīs piemaksas piešķirtas netiek), tiek izmantota detalizēta kritēriju sistēma, kura palīdz noteikt revīzijas ar vislielāko ietekmi, turklāt revīzijas un tās veikušie revidenti konkurē savā starpā, jo piemaksas tiek izmaksātas tikai līdz 7% darbinieku no kopējā darbinieku skaita.

Tā, piemēram, 2016.gadā piemaksu saņemšanai kvalificējās revidenti, kuri bija veikuši tādas būtiskas un sistēmiskas lietderības revīzijas kā, piemēram, “Vai projekts e-veselība ir solis pareizajā virzienā”, “Vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums nodrošina tā izveidošanas mērķu sasniegšanu?”, “Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?”. 2017.gadā - “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”, “Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība Drošības policijā”, “Vai pašvaldību rīcība ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska?”, “Vai ambulatorā veselības aprūpes sistēma Latvijā ir pilnveidojama?”.

Valsts kontroles veiktajās finanšu revīzijās, savukārt, konstatēts, ka piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti piešķiršanas process ministrijās bieži ir formāls - pamatojumi ir vispārīgi, neietver konkrētus apsvērumus šādas piemaksas piešķiršanai, nav skaidri nošķirami no citu piemaksu, piemēram, piemaksas par papildu darbu, piešķiršanas pamatojuma.

Valsts kontrolē piemaksa par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti 2016.gadā līdz 1.martam bija noteikta 16 darbiniekiem, no 1.aprīļa - 12 darbiniekiem. 2017.gadā minētā piemaksa noteikta 12 darbiniekiem, kas ir 7 % no kopēja darbinieku skaita, izmaksājot piemaksu 10-25 % apmērā no mēnešalgas.

Ministriju centrālajos aparātos šo piemaksas veidu saņēmušo darbinieku īpatsvars 2016. gadā bija šāds: Zemkopības ministrija 100%, Finanšu ministrija 94%, Ekonomikas ministrija 79%, Vides un reģionālās attīstības ministrija 71%, Izglītības un zinātnes ministrija 56%, Satiksmes ministrija 53%, Aizsardzības ministrija 46%, Iekšlietu ministrija 37%, Kultūras ministrija 36%, Tieslietu ministrija 29%, Veselības ministrija 28%, Labklājības ministrija 23%, Ārlietu ministrija 1%.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aicinām skatīt 2. pielikumā.

4. Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas

Zemāk pievienojam arī informāciju par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto obligāti maksājamo piemaksu izmaksām Jūsu norādītajos periodos.

Darba devējam ir obligāts pienākums maksāt piemaksas par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu, par papildu pienākumu pildīšanu, par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās. Darba devējs nedrīkst paredzēt noteikumu, ka par minēto darbu piemaksa netiek aprēķināta. Turklāt likumā ir noteikts konkrēts izmaksājamās piemaksas par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās apmērs un kompensācijas kārtība.

Piemaksa par aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Valsts kontrolē tiek maksāta atkarībā no darba apjoma, veicamā darba ilguma, intensitātes - 5%: 10% vai 15% apmērā (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas konkrētais apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz darbinieka struktūrvienības un tiešā darba vadītāja sniegtajiem priekšlikumiem. Tiek vērtēta prombūtnē esošā darbinieka aizvietošanas nepieciešamība, atbildība, pienākumu izpildes laiks un intensitāte. Piemaksa 15% apmērā tiek noteikta tikai tad, ja veicams liela apjoma darbs, darbs ar augstu intensitāti vai ilglaicīgi veicams vidēja vai liela apjoma darbs.

Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu tiek noteikta, vērtējot veicamā papildu darba apjomu, intensitāti, veicamā darba izpildes termiņu - tās apmērs nepārsniedz 20% (likumā noteiktais piemaksas maksimālais apmērs - 30%). Piemaksas par papildu darbu tiek noteiktas īpašos gadījumos, kad uzdevumu izpilde ir obligāta un neatliekama.

Valsts kontrolē piemaksas par prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, vakanta amata pienākumu pildīšanu vai pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajam 2016.gadā izmaksātas 9% darbinieku. Lielākajā daļā no revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām minētās piemaksas ir izmaksātas vismaz ceturtajai daļai darbinieku.

Valsts kontrolē minētās piemaksas ir maksātas darbiniekiem, kuri ilgstoši ir pildījuši pienākumus par vakantām amata vietām vai aizstājuši prombūtnē esošus darbiniekus. Noteiktā periodā vairāki vadītāji papildus saviem tiešajiem pienākumiem nodrošināja citu revīzijas departamentu un sektoru tiešo vadību un veicamo uzdevumu izpildes kontroli revīziju darba nepārtrauktībai sakarā ar to, ka atsevišķas vadošās amatpersonas atradās ilgstošā prombūtnē, kā arī problēmām nokomplektēt nepieciešamo personālu. Atsevišķos gadījumos saistībā ar nenokomplektētu personālu arī revidenti tiek piesaistīti citu departamentu revīziju veikšanā, lai sasniegtu revīzijas mērķi. Par prombūtnē esošo darbinieku pienākumu izpildi izmaksājot piemaksas, samazinās izdevumi, kas paredzēti aizvietojamai amata vienībai noteiktajai pamatalgai.

Piemaksa par virsstundu darbu 2016.gadā atsevišķos gadījumos izmaksāta 2 darbiniekiem. piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam. 2017.gadā 9 mēnešos atsevišķos

gadījumos piemaksa par virsstundu darbu izmaksata 3 darbiniekiem, piemaksa par nakts darbu un svētku dienās - 1 darbiniekam.

No revīzijā pārbaudītajām 13 ministrijām praktiski visos centrālajos aparātos, izņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, 2016.gadā darbiniekiem ir maksāts par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās. Sešos centrālajos aparātos šī piemaksa ir maksāta no 5 % līdz 36 % darbinieku.

Detalizētu informāciju par Valsts kontroles darbiniekiem izmaksātajām likumā noteiktajām obligāti maksājamām piemaksām skatīt 3. pielikumā.

5. Atlīdzības piešķiršana

Atbildot uz jautājumu par personu, kura piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu, informējam, ka saskaņā ar Valsts kontroles likuma 11.panta 13.punktu Valsts kontroles amatpersonu un darbinieku atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam nosaka Valsts kontroles padome.

Valsts kontroles padome nosaka kārtību un kritērijus atlīdzības izmaksai, kā arī izmaksājamās atlīdzības daļas apmēru vai robežas, ja konkrētais apmērs un kārtība konkrētās atlīdzības daļas izmaksai nav noteikta likumā, piemēram piemaksa par naksts darbu, piemaksa par virsstundu darbu, darbu svētku dienās.

Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem netiek maksātas ikgadējās prēmijas, piemaksas par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, naudas balvas sakarā ar darbiniekam/iestādei svarīgu sasniegumu/notikumu, ņemot vērā ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā vai speciālās piemaksas par valsts vai pašvaldības institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu.

Atbilstoši Valsts kontroles iekšējos normatīvajos aktos ir noteiktajam konkrēto atlīdzības daļu konkrētiem darbiniekiem/amatpersonām nosaka/piešķir valsts kontrolieris, izdodot Valsts kontroles rīkojumu. Rīkojums tiek izdots, ievērojot ārējos un iekšējos aktos noteiktos atlīdzības daļas izmaksas kritērijus, kārtību un apmērus.

Tālāk sniedzam informāciju par konkrētiem darbiniekiem izmaksātām piemaksām un ikgadējo prēmiju.

Pielikumā:

Darbiniekiem izmaksāta ikgadēja prēmija.

Darbiniekiem izmaksātās piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Darbiniekiem izmaksātās likumā noteiktās obligāti maksājamās piemaksas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...