Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Auftakt[i]. Pēc 2019. gada 3. aprīļa ziņas par spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu[ii], sākotnēji vēlējos atkal aizstāvēt to kā būtisku elementu[iii] Latvijas tiesu sistēmā, kas jau 1997. gadā piedzīvoja spiedienu par atbalstu manis veiktās krimināljustīcijas reformas ietvaros ierosinātajai apcietinājuma tiesiskajai sakārtošanai un tiesu neatkarības nostiprināšanai, kad aizstāvēju[iv] tiesu varu. Taču gan paredzēti notikumi līdz tuvojošamies Pēteriem, gan pārsteigumi, piemēram, ģenerālprokurora nederīguma pierādījumi, ko izliekas neredzam nominālais Augstākās tiesas priekšsēdētājs[v], liek tiesībsargātāju aizstāvību izklāstīt plašāk.

Par procesa dalībnieku aktivitāti satraukto Rīgas apgabaltiesu nomierināšu ar ieteikumu no ilgāk kā piecpadsmit gadu pieredzes tiesneša darbā, kad tiesu ietekmējošus procesa dalībnieku lūgumus izskatu procesa ietvaros, bet citu, prettiesisku ietekmēšanu nepieļauju. Par tiesību interpretāciju var diskutēt, bet apmelotājus atspēkot. Procesuālie dokumenti jāvērtē tiesai, kura vispār pastāv tikai procesa dalībnieku dēļ. Tiesības var nerealizēt tiesas prettiesiskas ietekmēšanas gadījumā, kas ir jānovērš, bet nenovērstās problēmas jārisina kriminālprocesuāliem līdzekļiem. Nav pieļaujama prettiesiska tiesas ietekmēšana ar daudzu tiesībnieku iesaistīšanos noziedzīgos nodarījumos un savu pienākumu nepildīšanu, nepatiesu liecību sniegšanu un nelikumīgu nolēmumu taisīšanu.

Juristu dienas šogad pēc Lieldienām atklāja diskusija par cienīgu nāvi[vi]. Mana pieredze liecina, ka svarīgāk ir ikdienā koncentrēties uz cienīgu, patiesu, sargājošu dzīvi, nesteidzinot nāvi. Sākotnēji, kad bērnībā sāku apzināties darbības virzienus, veidus un jēgu, aizstāvēju tautiešus un tiem palīdzēju, lai gan ne vienmēr rīkojos pareizi no šodienas viedokļa. Citu aizstāvības nolūkā nācās teikt nepatiesību par sevi, piemēram, reiz nometnē kopīgas kokā kāpšanas laikā nokritu un salauzu roku, taču, lai neradītu kolēģiem problēmas ar iespējamu sodīšanu, pateicu, ka esmu nokritis pagalmā. Pakāpeniski manas prioritātes noteica mātes skolas gadu „zelta graudu” daiļdarbi par cienīgu ziedošanos Latvijas labā[vii]. Tā ietekmē, atspēkojot melus un pretojoties svešai varai, tostarp stāstīju sev zināmo patiesību. Pēc tam, kad 1983. gadā par godu 18. novembrim neaizgāju uz skolu, māte ieteica neatkarīgās Latvijas labā tomēr apmeklēt skolu un mācīties, kas bija saprātīgi, tādēļ papildus ziedošanās vēlmei apzināju arī darbības taktiku. Uzzinot par līdzīgu patriotisku darboņu izslēgšanu no komjaunatnes radinieku skolā, uzskatīju to par tobrīd vispiemērotāko ziedošanās un informēšanas veidu, tāpēc 11.klasē pēdējais iestājos komjaunatnē, lai mani izslēgtu. Šī iestāšanās nevienam nekaitēja, es gan nestāstīju visu par saviem nodomiem, taču nemeloju ar atbildi par personālijām un ka iestāšanās iemesls ir vēlēšanās būt starp citiem jauniešiem. Vēlākā izsūtīšana šo informēšanas un pretošanās attīstību nepārtrauca, bet gan tai palīdzēja. No komjaunatnes mani izslēdza, taču pati komjaunatne un padomju vara drīz beidzās.

Pēcāk uzzināju, ka par neatkarību tai laikā informējis arī Gunārs Astra, kura 1983. gadā pret režīmu teiktie vārdi „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs” tagadējās Rīgas apgabaltiesas telpās ticības „laika beigām” dēļ saistāmi ar kristīgo pasaules uzskatu, ziedošanos un ticību Latvijas „saules mūžam” papildinot arī ar mīlestību pret ienaidniekiem. Kad arī pēc 1991. gada janvāra dzīve turpinājās un daudz izdevās izdarīt, dzīvības pieeja, īpaši negaidot nāvi, izrādījās pilnīgāka, bet atklātība, patiesība, noziegumu novēršana un taisnīgums nāca par labu cietušajiem, kā arī pārkāpējiem un visai sabiedrībai.

Tāpēc, atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas aicinājumu, paskaidrošu būtisko par tiesībsargāšanu, sniedzot konkrētus ieteikumus tiesībsargātāju dzīvības aizstāvībai ar piemēriem, no kuriem pirmo atpazīs kristieši, bet otrās un trešās grupas piemērus zinās arī ignostiķi.

Zwischenspiel

1. Svētajos Rakstos izklāstītais Jēzus sagūstīšanas, tiesāšanas un sodīšanas process

Sabiedrībai saprotama un pieņemama ir tiesību aizsardzība, bet ne kaitējums. Tiesvedības daži aspekti šai ziņā atspoguļoti Jēzus tiesāšanas procesā, kura vērtējums kristietībā gan atbilst arī mūsdienu latviskajai dzīvesziņai (jau pēc sirojumu, cilvēku nolaupīšanas, uz uguns cepināšanas laikiem un bez pieejas „latvietis latvietim latvietis”) – nepareizi ir kaitēt personai tikai par, tostarp, aicināšanu mīlēt, izsalkušo paēdināšanu, slimo dziedināšanu, nelaimē nokļuvušo glābšanu.

Jēzus notiesāšanai, sodīšanai tika izmantota nepatiesa apsūdzība, ka Jēzus aizliedzis maksāt nodokļus, sevi saucis par „jūdu ķēniņu”, kūdot tautu[viii]. Šajā procesā ar apsūdzību un aizstāvību tiesvedībā saistīts ir Jūdas un Pētera rīcības vērtējums. Pēteris fiziski centās Jēzu aizstāvēt pret sagūstīšanu[ix], bet, kad Jēzus to aizliedza darīt, tad vēlāk Pēteris teica, ka nepazīstot un nav bijis kopā ar Jēzu[x]. Savukārt pirms tam Jūda tieši nemeloja – pēc lūguma uzrādīja Jēzu, profesionāli sniedzot pakalpojumu par samaksu.

Ne tikai kristieši pārsvarā negatīvi uztver Jūdas „patiesību”, bet ne Pētera „melošanu”, kur papildus zināmajai atšķirīgajai vēlākajai Jūdas izmisuma un Pētera nožēlas reakcijai svarīgi ir tas, ka Jūda bija kopā ar apustuļiem, neteica visu patiesību par nodomu sodīt, slepeni pretdarbojās un nodeva, lai kaitētu, tātad būtiska noklusēšana ar nolūku kaitēt var deformēt patiesību, kā arī Jūdas „patiesā” rīcība bija apzināti vērsta uz apsūdzību, kaitēšanu, taisnā nokaušanu, kamēr Pēteris „meloja” aizstāvoties, nekaitēja un tehniski nepārkāpa pat astoto[xi] bausli, jo pret nevienu nepatiesi neliecināja. Iespējams, ka Pēteris, kurš tagad kļuvis par vienu no sarga simboliem, ar visiem tobrīd pieejamiem līdzekļiem cerēja pasargāt no vajāšanas sevi, biedrus, varbūt Jēzu (ja Pētera patiesību kaitētāji vēlāk izmantotu pret Jēzu, tad tā ārēji būtu ļoti līdzīga Jūdas patiesībai). Protams, tas netraucēja viltus lieciniekiem Jēzu apmelot.

Arī mūsdienu tiesvedībā tieši iespējamās kaitīgās sekas arī nosaka atšķirīgos pienākumus ‑ ja apsūdzētajam vai pusēm nav pienākuma paust visu patiesību, tad apsūdzētājam ir pierādīšanas pienākums, bet tiesai procesā ir pienākums prasījumu robežās noskaidrot patiesību. Tāpēc tiesa procesā konstatē faktiskos apstākļus, ko pakārto (subsumē) attiecīgajai tiesību normai. Jēzus notiesāšanā notika pretēji: 1) vēlējās sodīt konkrētu personu; 2) atrada sodošu tiesību interpretāciju; 3) izdomāja sodīšanai it kā atbilstošus faktiskos apstākļus; 4) noklusēja attaisnojošos apstākļus; 5) sodīja.

2. Melu, nodevības un spaidu režīms padomju laikā

Minēto seno sodīšanas tieksmi mēs plaši pieredzējām padomju laikos[xii], kad pamatoti neuzticējāmies iestādēm kā kopējā represīvā mehānisma daļai. Pirms 40 gadiem, dzirdot par padomju dzimtenes nodevējiem Latvijā, jautāju – kā viņi varēja nodot savu dzimteni, ja tā nemaz nebija PSRS? Šāds jautājums bijis aktuāls arī procesos pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kurus taisnīgāk uzskatīt par „belligerentiem” un kuri par tautas sargāšanas darbību tika nodoti, sodīti arī par „dzimtenes nodevību”[xiii], apsūdzot ar nepamatotiem un prettiesiskiem apstākļiem[xiv], ar melošanu, noklusēšanu, ārpustiesas spaidiem, papildus nežēlīgu praksi ar tuvinieku atbildību. Sodu (arī nošaušanu) apzīmēja kā „sociālās aizsardzības līdzekli”, sargāšanu apzināti pārvēršot par sodīšanu[xv].

Jēzus darbība bija „trešais ceļš”[xvi], kas ir atšķirīgs no kalpošanas vai vardarbīgas pretestības ļaunumam. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem[xvii] dažādu iemeslu dēļ bija atšķirīgi uzskati par rīcības taktiku: Pētera Supes asums vai saprātīgi Broņislava Slucka argumenti par saudzīgāku attieksmi un saprotama Ludviga Štagara nevardarbība. Taču atšķirības taktikā nemainīja patriotu kopīgo mērķi un likteni – tos sodīja par uzticību patiesībai, tiesību aizstāvēšanu, bet to uzrādītājiem un iznīcinātājiem bija Jūdas un Pētera dilemma - vai nu savtīgi kaitēt, vai arī nesavtīgi sargāt. Nodevēju Jāņa Klimkāna vai Marģera Vītoliņa tēlotais cīņasspars bija maska, lai efektīvāk kaitētu savējiem.

3. Netaisnu kaitēšanas procesu piemēri mūsdienās

Mūsdienu Jūdas un čekistu gara radinieki tiesībsargājošās iestādēs nepilda tiem pienācīgo sargāšanas uzdevumu, jo ir mantojuši kaitējošas sodīšanas praksi, kas krimināltiesībās atbilst nepatiesas liecības sniegšanas, pierādījumu viltošanas, iejaukšanās iztiesāšanā un nelikumīga nolēmuma taisīšanas nodarījuma sastāvam. Tālāk minēti daži fakti konkrētu pārkāpumu pierādīšanai, kur vairāki personas dati ir mainīti un nav rakstīti lietu numuri.

3.1. Moriss normatīvi un praktiski veicina tiesībsargātāju apmācību, tiesu varas prestižu un neatkarību, bez pretenzijām darbojas tiesību aizsardzības jomā. Vai nu starpnieki, vai tieši Gintere, Mita, Freimane, V.Krūmiņa, J.Briede, Ziemele, Laviņš, Piusa, Vīduša, u.c. mēģina Morisu iesaistīt savtīgās shēmās[xviii], no kā tas atsakās. Tad pēc Guļāna radinieka ofšora uzņēmuma „Himstandart” nodokļu (paralēles ar evaņģēliju) parāda darbības neapturēšanas organizē nodevīgu prettiesisku vēršanos pret Morisu[xix]. Par Morisu denunciācijas raksta Gintere un Freimane, pirms tam pēc Jūdas parauga auditorijas priekšā norādot uz Morisu, pēc kura lūguma Freimani un Ginteri procesā nomaina, taču Morisam nepamatoti un prettiesiski neļauj pildīt darba pienākumus, bet Vīduša, Mita, Osmane, Amona, A.Kovaļevska, Neimanis, u.c. kaitējot melo, ka Freimane un Gintere neesot nomainītas, ka Morisam bijusi jāpierāda spēja korumpēties un ka nelikumības esot normālas, savukārt Guļāns, Skultāne un J.Briede melo, ka Moriss nevar prasīt nesamaksāto algu. Morisu pēc Freimanes norādījuma apzog organizēta grupa. Pēc cietušā iesnieguma policija uzsāk kriminālprocesu, taču vēlāk melo, ka kriminālprocess it kā izbeigts, Moriss tajā esot liecinieks un ar lietas materiāliem iepazīties nevar. Ģenerālprokurors Kalnmeiers uz pārsūdzību neatbild, bet pašu Morisu apsūdz kriminālprocesā. Tiesībsargs Jansons gļēvi uzdod reaģēt nodevējai Pīļānei. Tiesu izpildītāja Baltā Morisam pieprasa samaksāt gandrīz EUR 200, nenorādot pamatu. Moriss tiesā pierāda tostarp, ka prasītās summas jau samaksātas, nepamatoti pieprasītas pie lietas nepiederīgām personām divkāršā apmērā, taču prettiesiski notiek piedziņa. Soģes Rīgas rajona tiesā Stivriņa, Rīgas apgabaltiesā I.Grauda, S.Krūmiņa, D.Jansone un ģenerālprokurors Kalnmeiers melo kaitējot, ignorē lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, kā rezultātā Moriss tiek apzagts. Advokāts Liepa laiski muld par tiesiskumu, bet praktiski izvairās no tā „kā velns no krusta”.

3.2. Vaceks izdod pilnvaru Marekam pārstāvībai tiesā. Mareks uzzina, ka šī tiesāšanās Rīgas apgabaltiesā ir par Vaceka izkrāptu dzīvokli un pilnvaru uzsaka. Pēc tam Strelča soda Mareku par neierašanos uz tiesas sēdi un vēlāk neatbrīvo no soda naudas. Ģenerālprokurors Kalnmeiers atsakās iesniegt protestu par Strelčas lēmumu. Gan Strelča, gan Kalnmeiers sodīšanu prettiesiski it kā pamato ar faktu, ka pilnvaras uzteikums nav publicēts, lai gan pēc likuma un loģikas pilnvaras uzteikums nav jāpublicē, un par neierašanos tiesas sēdē var sodīt tikai pilnvarotāju vai amatpersonu.

3.3. Policisti, tostarp Vl.Ivanovs brauc vilcienā un nepērk biļeti par apmēram vienu euro, bet sniedz koruptīvus pakalpojumus. Policists Šiurna u.c. grupā apzog pasažieri Teteri, noslēpj Tetera iesniegumu un pēc tam to noliedz. Tiesa spriedumā nodibina, ka Teteris vilcienā no Lilastes līdz Rīgai un atpakaļ kā ar biļeti var braukt ar rakstisku aktu, ko Teteris citureiz vilcienā uzrāda kontrolierim Kļaviņam, kurš neko nesaka, taču pa kluso izsauc Latvijas Dzelzceļa apsargus, kas Rīgas stacijā no muguras slepeni Teterim uzbrūk, izlauž rokas un uzliek rokudzelžus. Pēc piecām minūtēm atnāk policists Kaža, iesmidzina Teterim sejā kodīgu gāzi, iestumj Teteri restotā kamerā, salauž tā datoru. Pēc 10 minūtēm atnāk policists Timaks, atņem Teterim naudu u.c. mantas. Tad Kaža, Timaks un Vl.Ivanovs protokolē, ka Teteris nepakļāvies neformulētām policijas likumīgām prasībām. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas soģe D.Bērziņa vienīgi uz šī protokola pamata soda Teteri ar EUR 30, ko pēc pārsūdzības negroza Rīgas apgabaltiesa L.Šteinertes, Lazdiņas un Loginas sastāvā, izrādot necieņu pret tiesu, pārkāpjot tiesības, apsūdzot un atsakoties pārbaudīt videoierakstu. Satversmes tiesa Ziemeles, Laviņa un Kuča sastāvā melo, ka sods neesot pamatots ar protokolu, bet Administratīvā apgabaltiesa Mihailovas, Kanenbergas, Puriņa sastāvā melo, ka lieta nav izskatāma. Ģenerālprokurors Kalnmeiers, policisti Ezis un Ķuzis u.c. nepilda pienākumus noziegumu izmeklēšanā un melo. Kad Teteris iesniedz papildu pierādījumus, tad Stukāns no Rīgas apgabaltiesas nosūta Teterim personisku, prettiesisku vēstuli par to, ka administratīvā pārkāpuma lietā neesot paredzēts pārskatīt tiesas nolēmumu. Brigita Būmeistere 2019.gada maijā atsakās izskatīt videoierakstu, melojot, ka pieteikums esot izskatīts 2018.gada 10.oktobrī, lai gan nekāds nolēmums par to nav pasludināts.

3.4. Augstākā tiesa (J.Briede, Guļāns, Neimanis, Kakste, Skultāne un Vīduša) vēršas pret tiesu varu ar meliem, ka lēmums par tiesnesi esot politisks, pretēji Satversmes tiesas 2006.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01 expressis verbisnorādītajam, ka tas ir administratīvs akts, kā izdošanas procesā iestādes (arī tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, ģenerālprokurors, Saeima) darbojas kā izpildvara.

3.5. Civillietā par Ārčija diskrimināciju tiesa pretlikumīgi ņem vērā iepriekš tiesas sēdē izslēgtos pierādījumus un neprasa atbildētājam pierādīt nediskriminēšanu. To var izskaidrot ar „tiesas” neprofesionālismu, taču visās instancēs prasītājs lūdz izsaukt un nopratināt lieciniekus, ko t.sk. atzīst apelācijas instances tiesa, norādot, ka prasītāja liecinieki nav jānopratina, jo tie neko nespēs pastāstīt. Tomēr Augstākās tiesas Civillietu departaments (Jonikāns, Torgāns, Vernuša) 2012.gada 17.oktobra spriedumā melo, ka „izsaukt minētās personas par lieciniekiem pats prasītājs nebija lūdzis”.

Furioso

Minētajos piemēros ir savs māksliniecisks skaistums. Nodevību tagad apzīmē ne tikai „Jūdas skūpsts”, bet arī „Freimanes skūpsts”, un organizētas grupas koruptīvu noziegumu kopā par vienu euro, izkonkurējot trīsdesmit sudraba grašus, simbolizē arī Vl.Ivanovs, Kalnmeiers, Timaks, Kaža, Ezis, D.Bērziņa, Ķuzis, Šteinerte, Lazdiņa, Logina, Laviņš, Kučs, Ziemele, Stukāns, Mihailova, Kanenberga, u.c. Taču noziegumu mākslinieciskums nemaina būtību – procesa dalībnieku norādēm uz patiesajiem apstākļiem vajadzēja ietekmēt „tiesu”, kas nenotika, bet nolēmumus motivēja meli, kurus patiesie procesa dalībnieki nevarēja ietekmēt. Netaisni notiesātie un citādi cietušie pārstāv dzīvības elementu, ir palīdzējuši cilvēkiem, apsūdzētājs[xx] to radītās vērtības ir izmantojis, taču, nespējot pakļaut savām interesēm, organizējis nodevību, noklusēšanu, melošanu un sodīšanu, tiecoties pēc pašlabuma, bet soģi un to uzraugi mantkārības, laiskuma vai citu netikumu dēļ veicina iespējas izdarīt noziegumus, nevis personu tiesību aizstāvību. No šiem piemēriem var secināt, ka patiesības neteikšana ir pieļaujama savai un tuvāko aizstāvībai, kas savukārt nav savienojama ar nodevību un noklusēšanu nolūkā nodarīt kaitējumu. Var nejauši kļūdīties, taču tikai profesionāli nekompetents tiesību piemērotājs nolēmumā apzināti melo un nepiemēro tiesības. Patiesības aizstāvji nemelo, norāda visus būtiskos un pamatotos apstākļus, bet spriež taisnīgi, turpretī apsūdzēšanai un sodīšanai patiesība tikai traucē.

Tiesībsargātāju melus var atpazīt kā ļaunuma režīma mantojumu, tomēr Jēzus tiesāšanas procesā, kā arī prāvās pret nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un šodienas netaisnajos procesos vērojams ne tikai neatkarības aizstāvju un noliedzēju pretnostatījums. Šobrīd mūsu valstī efektīvāk kaitēt palīdz arī Latvijas iestāžu nosaukuma, patriotiskuma un tiesiskuma maska, kad ļaundari savtīgu mērķu sasniegšanai pielāgo cēlus lozungus, pat nelietīgi (piemēram, Jonikāns) valkā Dieva vārdu, taču viņu rīcību nosaka mantkārība un laiskums. Tiesību aizsardzībai nepietiek tikai nosaukt „tauta”, „Saeima”, „Tautas Saeima”, „Satversme”, „tiesa”, „Latvijas Republikas”, „ģenerālprokurors”, „tiesiskums”, u.c., bet vajadzīga pienācīga rīcība. Amats un tēls var būt tikai savtīguma maska. Tātad Ķuzis, Bičkovičs, Laviņš, Ziemele, Kalnmeiers, Vīduša, Jansons, Liepa&Co nav vienkārši politiski neērtas padomju režīma paliekas, bet gan nepilda savus pienākumus, nenovērš un neizmeklē noziegumus, arī Laukrozes vai Bunkus u.c. slepkavības, prettiesisku brīvības atņemšanu un spīdzināšanu[xxi], u.tml. Neatbilstoša un liekulīga nominālo tiesībsargātāju darbība kaitē ne tikai personām, bet arī diskreditē mūsu valsti un citus cildenus jēdzienus. Pirmšķietama skaistuma avots var arī nebūt dievišķs, tas var būt arī izlikšanās, taču apzināta ļaunuma avots noteikti nav dievišķs un tā nosaukums nav būtisks.

Tiesībnieku pārkāpumi ir līdzīgi dažu klēra pārstāvju nodarījumiem, kuri ļaunprātīgi izmanto uzticību, lai vieglāk panāktu savtīgo iegribu īstenošanu, kad darbības mērķi per se ir cēli un pareizi, bet noziegumi paliek nesodīti, jo iesaistītie tos neizmeklē un slēpj. Pie tam dažāda rakstura uzticības pievīlēji, noziegumu veicinātāji un atbalstītāji gan laiskuma, gan mantkārības dēļ ir vienādi nicināmi[xxii].

Maldinoša mimikrija vērojama ne tikai tagad noziedzīgu tiesībsargu, soģu vai klēra rīcībā. Kristiešiem ir saprotama līdzība ar koka pazīšanu no augļiem, nesen filmā „Sarkanais mežs” attēlota vēsturiskos notikumos balstīta izlikšanās par brīvības cīnītājiem kaitēšanas nolūkā, bet pasaules kinematogrāfijā zināms ir viens no filmas „Metropole” iespaidīgākajiem tēliem Maschinenmensch kā robots ar iedvestu iznīcināšanas dziņu, kas profesionāli pielāgojas auditorijai, valdzinoši dejojot valdošajiem un aicinot uz dumpi strādniekus, vedot uz bojāeju, un kādu laiku gūst sekmes tikai tāpēc, ka izgudrotājs Rotvangs tam piešķīris cilvēcīgās Marijas izskatu, bet pašu Mariju neitralizējis. Var diskutēt par šīs filmas māksliniecisko vērtību vai sižeta līniju iespējamo piemērošanu dažādām ideoloģijām, pēc vēlēšanās salīdzināt ar Latviju un minēt, vai Egils Levits ir „nācijas tēvs” Johs, vai tomēr izcilais faustiskais profesionālis Rotvangs; vai Maschinenmensch vienlaikus attēlotā „lielā Bābele”[xxiii] ir amorāla[xxiv] skaista būtne augstā amatā, vai arī „4. maija republika” mimikrē 18. novembra Latviju.

Tomēr skaidrs, ka iznīcību veicinošā „lielā Bābele” ies bojā. Tātad zemiska rīcība, uzticības pievilšana var kādu apmierināt īstermiņā, taču rezultātā kaitēs tikai pašiem tās veicējiem un pieļāvējiem.

Tiesībsargātājs savējos nenodod un neļauj to citiem, arī pret svešajiem nav agresīvs, mantkārīgs, laisks, nezog, nav melīgs apsūdzētājs[xxv], ja rīkojas slepeni vai ar spēku, tad tikai sargājamo, nevis kaitētāju labā. Lai gan Guļāna profesora Moriartija[xxvi] ambīcijas, Bičkoviča statuss čekā, Neimaņa liekulība, Vīdušas un Freimanes necieņa pret valsts himnu[xxvii] vai Kusiņa - pret 18.novembri[xxviii] u.c. vienlaikus ar amatu pieņemšanu Latvijā apliecina to personisko zaudējuma rūgtumu un vēlmi atriebties par režīma maiņu (kā „Metropolē” Rotvangam par Helas zaudēšanu), pielāgošanos spēju jaunajiem apstākļiem, kā arī nepatīkama ir mutējušo zili-balti-viļņoto dvēseļu kūņošanās sarkanbaltsarkanā apsegā, liekulīgi piesaucot tiesiskumu, eiropeiskas vērtības, cilvēktiesības, pat ticību, tomēr pirmkārt izskaužama ir to īstenotā dzīvības noliegšana, nodevība un meli tiešo pienākumu izpildē. Tāpēc pretenzijas pret Kalnmeieru u.tml. neizraisa politiska nepatika, bet gan viņam pierādītie meli un nekompetence.

No attiecīgajām nostājas un seku atšķirībām izriet ieteikumi tiesībsargātāju turpmākai rīcībai, lai panāktu vislabāko rezultātu ‑ nostāties dzīvības sargāšanas, nevis iznīcības pusē. Nav jēgas īpaši meklēt laika zīmes[xxix], jo laika beigas nav zināmas, tāpēc no nodevības, melošanas, zagšanas, nonāvēšanas ir jāsargājas jau tūlīt un pastāvīgi. Manuprāt, Lieldienu vēsts būtība nav koncentrēta Jēzus kā konkrētā laika Deivida Koperfīlda vai Harija Hudini veiktajos brīnumos, ļaušanā piesist krustā un augšāmcelšanās gājienu kombinācijā, bet gan dzīvības patiesībā par uzvaru pār iznīcību. Arī minētā Morisa darbība radījusi normatīvus uzlabojumus tiesu sistēmā, Gunārs Astra u.c. nacionālās pretošanās kustības dalībnieki mainīja valsts iekārtu, taču pirms „laika beigām” patiesības un dzīvības uzvara vēl nav galīga. Pie Kristus otrreizējās atnākšanas nekādu citu variantu vairs nebūs. Tāpēc Rīgas apgabaltiesas, citu tiesībsargu dzīvības aizstāvībai jāiesaka koncentrēties uz sargāšanu kā Pēteri(e)m, nepieļaut kaitīgo iznīcinošo melošanu un nodevību sodīšanas nolūkā, šo ieteikumu īsi formulējot ar minētās filmas „Sarkanais mežs” varoņa apstāvēšanas runu iedvesmojušās Svēto Rakstu nodaļas noslēguma vārdiem: „Atgriezieties, tad jūs dzīvosit.”[xxx]


[i]       Daļu nosaukumi „Auftakt”, „Zwischenspiel” un „Furioso” rakstā izmantoti kā cieņas apliecinājums to ietekmējušai Friča Langa filmai „Metropole” (1927), kā arī vienkārši dažādības dēļ

[ii]      Skat. https://twitter.com/rigastiesa/status/1113383875512819715. Skatīts 06.05.2019.

[iii]     Tostarp A.Būmanis, Aleksejs Lepse, J.Laukroze, tās pašreizējās telpās tiesātais G.Astra simbolizē upurus tiesiskuma interesēs pretstatā citiem tās produktiem

[iv]     Tiesu nedrīkst ietekmēt, Diena, 1997.gada 16.oktobris

[v]      Skat. https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bickovics-neredz-pamatu-sakt-izvertesanu-par-kalnmeiera-atbilstibu-amatam-14219758

[vi]     Skat. http://www.tiesibsargs.lv/calendar/70. Skatīts 06.05.2019.

[vii]    Kārļa Skalbes eseja par Kalpaku 55.lp., Brigadere A. „Varoņa sirds” 58.lp., Jaunsudrabiņš J. “Kalējs Kalvis” 59.lp., Virza E. “Pulkveža atgriešanās” 61.p. - grām.: Lejgalietis Ed., “Zelta graudi”, A.Jesens Rīgā, 1936

[viii]   Lk 23:2,3

[ix]     Jņ 18:10,11

[x]      Mt 26:69-72; Jņ 18:26, 27; Mk 14:71, 72

[xi]     Svētā Augustīna sadalījumā

[xii]    Tad bieži pat nebija vajadzīga tiesvedība un vara no vēlēšanās sodīt uzreiz pārgāja pie soda/ierobežojumiem.

[xiii]   „Kāda dzimtenes nodevēja, savu dzimteni es nenodevu! A tā jūsu dzimtene,” es saku, “tā man ir sveša.” Kaut kāda Krievija man kaimiņos ir, bet kāpēc lai tā būtu mana dzimtene? Es saku: „Tā bija Latvija, es par Latviju i cīnījos.” (Mihalīna Supe (Kaija). Grām.: Reinsone S., Meža meitas, Dienas Grāmata, Rīga, 2015, 178.-179. lpp.

[xiv]   Piemēram, Lietuvas varoņa Ādolfa Ramanauska-Vanaga lietā tiesiskais vērtējums pamatots ar uz konkrētu lietu neattiecinātiem, nekonkrētiem apstākļiem, kas vairāk atbilst beletristikai nevis tiesas nolēmumam. Pieejams tīmekļa vietnē: https://docs.google.com/document/d/1qS-RLJgF4aU3TUSbrGcw3ZjTU0ln5V_hkFKJI-6Q6VM/edit?ts=5c58252e#heading=h.gjdgxs/. Skatīts 06.05.2019.

[xv]    KPFSR Kriminālkodeksa 58. pantā par kontrrevolucionāriem noziegumiem

[xvi]   Skat. Wink W., Jesus as Trickster Rebel, vietnē: https://thetyee.ca/Citizentoolkit/2004/11/22/JesusTrickster/

[xvii] Kuru vidū arī bija slaveni Pēteri, tostarp Supe un Čevers

[xviii] Piemēram, V.Krūmiņa un J.Briede sarunā ar Morisu pieminēja „labu konjaku par pareizu lietas izskatīšanu” un vēlāk starpnieki to mēģināja realizēt

[xix]   A.Guļāns intervijā 2010. gada 14. janvārī atklāja, ka tas ir: „[..] ne tikai signāls tiesnešiem, bet visiem iedzīvotājiem: [..] es varu noorganizēt, ka pogas tiks nospiestas tā, kā es vēlos, lēmumus mūsu valstī pieņem nevis [..] pēc savas pārliecības un situācijas izvērtējuma, bet tā, kā [..] pasaka to izdarīt. [..] attiecībā pret vienu vai trim personām mēs rīkojamies pēc viena principa, pret citiem citādi.  [..] Viss, kas ierakstīts Satversmē vai likumos, nedarbojas, jo darbojas citi principi. [..]”. Skat. arī https://www.apollo.lv/5544526/gulans-satversme-ierakstitais-nedarbojas-jo-ir-citi-principi. Skatīts 06.05.2019.

[xx]    Zah 3:1

[xxi]   Skat. https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/tiesibsargs-psihoneirologiskaja-slimnica-aizmirsta-berna-lieta-visticamak-nonaks-ect-14219158 . Skatīts 10.05.2019.

[xxii]  "Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!” (Lk.17:1,2)

[xxiii] Atkl 17,18

[xxiv] Skat. arī: https://www.delfi.lv/news/national/politics/ziemele-pazinojumi-par-abortiem-pretruna-ar-likumiem.d?id=6788705. Skatīts 06.05.2019.

[xxv]  Jņ 8:44

[xxvi] Negatīvs tēls britu rakstnieka Artura Konana Doila romānu un īso stāstu ciklā par Šerloku Holmsu

[xxvii]            Skats Latgalē 2007.gada pavasarī, kas citos apstākļos atkārtots Letermana šovā, skat. https://www.youtube.com/watch?v=YSqELQz3FVM&fbclid=IwAR3Ze5E0y93xssOqhErWtX0QhOkbVbb00bSsnV9rVlamNZAPcdrL8YpGTok. Skatīts 07.05.2019.

[xxviii]           Skat. https://www.tvnet.lv/5702656/9-serija-augusta-maciba. Skatīts 07.05.2019.

[xxix] Skat. http://katolis.lv/zinas/backPid/30/category/latvija/article/arhibiskaps-aicina-priesterus-pieverst-uzmanibu-laika-zimem-un-skaidrot-tas-sabiedribai.html?f . Skatīts 10.05.2019.

[xxx]  Ez. 18:32

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...