Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā atkārtoti aktualizēts jautājums par cietuma būvniecību[i] 1200 ieslodzītajiem[ii], kam sekotu vēl vairāki citi cietumi. Ja Liepāja kā mums nozīmīga pilsēta ar bagātīgām ieslodzījuma vietu tradīcijām[iii] atkal izvēlēta kā vieta vistālāk rietumos, kur jāiesloga liels skaits bīstamu cilvēku, ja daudzi tieši šeit jānodarbina cietumā, tad tajā ir pamatota liela cietuma būvniecība. Tomēr vēlmes būvēt jaunus cietumus Latvijā vismaz ceturtdaļgadsimta laikā gūtā pieredze ļauj izteikt vairākus ieteikumus, lai pēc iespējas novērstu valsts nozagšanu cietumos. Šajā ziņā būtiskais ieteikums ir nebūvēt milzu cietumus.

Virzība uz Latvijas neatkarību ļāva divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu vidū iepazīt padomju “lēģeru” sistēmu, bet 1991. gadā neizpratu spēka struktūru īpatno pieeju, kuras sadarbojās ar vai gļēvi pakļāvās noziedzniekiem, kurās ne visi izpildīja savus pienākumus un par kurām drosmīgāki bija civiliedzīvotāji. Tādēļ uzskatīju par vajadzīgu palīdzēt valstij šajā drošības aspektā, sākotnēji ne tikai piedaloties aizsardzības struktūrās (kā zemessardzē), bet arī ar pieredzi tulkošanā, zināšanām starptautiskajās attiecībās un drošības jautājumos.

Latvija pagājušā gadsimta beigās bija mantojusi PSRS sodu izpildes sistēmu ar daudzu personu maz atalgotu beztiesisku darbu tautsaimniecībā kolektīvo represiju vidē, kur tiesvedība tika orientēta uz sodīšanu, bet vairums ieslodzīto uzturēti kolonijās lielās kazarmu vienībās atšķirībā no retajām cietumu iestādēm ar mazākām restotām kamerām. Minēto var saukt par industriālo pieeju nolūkā galvenokārt garantēt ienākumu, arī neoficiālu, gūšanu sistēmai un tās darbiniekiem, t.i. zagšanu.

Kad beidzās visaptveroša nodarbinātība, notika ieslodzīto nemieri, kā novēršanai administrācija sāka pāreju uz slēgtām kamerām un nodaļām, pakāpeniski atvieglojot vai pastiprinot režīmu, ko nosauca par “cietumu reformu”, kur saglabāja hierarhiski militarizēto personāla struktūru ar riebumu pret tiesībām un zināšanām, kad jaunie priekšnieki “noēda” vecos (Edgars Krūmiņš-Staņislavs Pokšāns-Vitolds Zahars, u.tml.), proponēja bezierunu apcietināšanu un plānoja jaunu, arī privāto cietumu izveidi, kur rafinētāk turēt un nodarbināt ieslodzītos, bet negribēja finansēt rehabilitācijas, attīstības, garīgās aprūpes un izglītības pasākumus.

Šo “cietumu reformu” 1994. gadā man piedāvāja vadīt agrākais barikāžu kolēģis Tālavs Jundzis, tomēr es devu priekšroku vispārējai krimināljustīcijas reformai, kuru atšķirībā no cietumu industrializācijas iedvesmoja kristietes Ligitas Krastiņas 1993. gadā mums kopā ar mācītāju Jāni Ginteru, ārstu Raimondu Sumeragu un skolotāju Sarmīti Sviķi sagādātā iespēja apmeklēt Igaunijas luterāņu baznīcas noziedzības novēršanas darba vadītāja Avo Üprus rīkoto konferenci par man tolaik jauniem iekšlietu un tieslietu darba virzieniem, tostarp kapelāniem, ieslodzījuma alternatīvām, probāciju (nosacīta notiesāšana, nosacīta atbrīvošana, elektroniskā uzraudzība), sabiedriskiem darbiem, izlīgumiem, cietušo tiesībām, sadzīves iemaņu, valsts valodas apmācību, kaimiņu sardzi, palīdzību ieslodzīto radiniekiem.

Tālāk veikto reformu nosacīti varu sadalīt trijos savstarpēji saistītos aspektos.

Pirmais aspekts ir izglītība, ko no valsts budžeta finansēja nepietiekami un tāpēc tās finansēšanai no 1994. gada “tīkloju” ar pārvaldes iestādēm, nevalstisko sektoru, ārvalstīm. Sākotnēji uz manu palīdzības lūgumu atbildēja Pieaugušo izglītības apvienība, ar britu palīdzību organizējot vairākus seminārus, kuros man krimināljustīcijas reformā izdevās iesaistīt arī izglītības aktīvisti Anhelitu Kamensku, vispirms pārliecinot atbalstīt valsts valodas apguvi ieslodzītajiem, pēc tam citus projektus un pat izveidot īpašu Sorosa fonda cietumu un policijas reformas programmu, kā arī iesaistīt tagadējo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieci Ilonu Spuri, kuru 1996. gadā uzaicināju sadzīves iemaņu apguves projektā, ko tā nosauca par “dzīves skolu”, kas vēlāk tika pārņemta arī iestādēs ārpus cietuma. Tieši izglītības projektos sāku sadarbību ar Angliju (semināri), Zviedriju (grupas darbs), Norvēģiju (“dzīves skola”), Dāniju (nepilngadīgie), Somiju (iestāžu partnerība), Kanādu ar Zviedrijas starpniecību (rehabilitācijas programma “Cognitive Skills”).

Otrais ir reliģiskais aspekts, kad gan kristieši aprūpēja „klientus”, uzņēmās valsts nepildītās saistības (Arta Krasta vadītā kapelānu organizācija 1999. gadā pārņēma uzdāvināto “Cognitive Skills” programmu), citādi palīdzēja (līdzgaitniecība), gan izdevās palīdzēt kristiešiem – valsts sāka algot cietumu kapelānus, Norvēģijas “Prison Fellowship” un luterāņi (P.Holby) 1998. gadā uzdāvināja materiālus par tagad daudzās Latvijas kristiešu draudzēs arī ārpus cietumiem ieviesto Alfa kursu, ar Agra Sutras starpniecību attiecības ar baznīcām sākām normatīvi regulēt vienošanos veidā, kas vēlāk gan tika transformētas likumos par Baznīcām, kuriem situācijā ar Svēto Krēslu saglabāja līguma formu.

Trešais – normalizācijas – aspekts (kas izdalīts vienīgi pārskatāmākas grupēšanas nolūkā) aptver citas darbības, tostarp veidojot organizācijas, grozot tiesību aktus, piesaistot finansējumu, tiesvedības vispārējās jurisdikcijas, Eiropas Cilvēktiesību un Satversmes tiesā, darbinieku un ieslodzītā tiesību aizstāvība, izglītošana, pieredzes apmaiņa, ieslodzītā radinieku informēšana, piespiedu (sabiedriskie) darbi sākumā pašvaldībās, tad izveidojot probācijas dienestu un pakāpeniski apgūstot tam piekritīgās funkcijas. Sekoja sodu samazināšana Krimināllikumā, ieviesti alternatīvie strīdu izšķiršanas mehānismi kriminālprocesā un vēlāk arī civilprocesā, u.c.

Izšķiroša reformas gaitā bija Eiropas Komisijas 1999. gada “Tehniskās palīdzības Latvijas un Eiropas Kopienu likumdošanas saskaņošanā” projekta īstenošana, kurā ārvalstu eksperti kritizēja “progresīvo” sodu izpildes sistēmu Kriminālsodu izpildes likuma projektā, bet no savas puses normatīvi panācu probācijas, kapelānu dienestu izveidošanu, alternatīvu ieslodzījumam regulēšanu, vēlāk piesaistot juristu, Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu atbalstu arī apcietinājuma kārtību noteicošās normas likumā un ieslodzījuma apstākļu uzlabošanu. Ierosinājumi par alternatīvām ieslodzījumam un cilvēktiesībām pat lika izveidot jaunu Kriminālprocesa likumu un ieviest izmeklēšanas tiesneša institūtu. Tā, palīdzot Latvijai tuvoties Eiropas Savienībai, ar to izdevās palīdzēt arī krimināljustīcijas reformai.

Kad 1994.gadā krimināljustīcijas reformai sāku veidot domubiedru kopu, to darīju ne jau šo personu labumam, bet gan lai efektīvāk sasniegtu reformas mērķus un vairāk cilvēku izprastu tās būtību un piedalītos. Organizācijas “Prison Fellowship Latvia”, “Izglītība brīvībai”, Cietumu kalpošanas apvienība u.c. tika dibinātas trūkstošu vajadzīgu funkciju izpildei – jaunu izglītības formu ieviešanai, palīdzībai cietušajiem, ieslodzītajiem, to ģimenēm. No ziemeļvalstu ietekmē ieviestās valsts valodas apmācības pirmkārt ieguva ieslodzītie, tikai otrkārt cietumi (nodrošinot aktivitātes), bet treškārt – pasniedzēji, un valodas apmācībā iesaistītais Sorosa fonds uz sekmju viļņa pakāpeniski piekrita finansēt citus pasākumus, palīdzot arī piespiedu (un) sabiedriskā darba, radinieku informēšanas, cietumu monitoringa ieviešanā. Tiesvedības dažādās tiesās darbinieku, cietušo un ieslodzīto (Lavents u.c.) aizstāvībai iniciēju un konsultēju, lai atlīdzinātu kaitējumu, aizstāvētu likumu un tiesības un lai palīdzētu Latvijai atgriezties Rietumu tiesību lokā, nevis lai iedzīvotos šo tiesvedību dalībnieki. Probācijas dienestu un citus ar alternatīvām ieslodzījumam saistītus institūtus izveidot ierosināju nevis tāpēc, lai dotu nopelnīt tajā iesaistītajiem, bet gan lai tas uzraudzītu nosacīti notiesātos un atbrīvotos, vēlāk palīdzētu noteikt sodu, tādējādi novēršot noziegumus un palīdzot cietušajiem.

Tomēr no kristīgās, tiesiskās un patriotiskās pieejas dažāda veida ieguvēji bija arī tajā iesaistītie, ne tikai sabiedrība kopumā. Krimināljustīcijas reforma bija viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ieslodzīto skaits samazinājās no 10 316 (t.sk. 4081 apcietinātie) 1997. gada 1. janvārī līdz 4243 (t.sk. 1277 apcietinātie) 2017. gada 1. janvārī, bet šogad 3500[iv], kas ir straujāk, nekā kopējā depopulācija. Turpretī industriālisti no kristiešu veiktajām reformām varbūt ieguva paši, taču industriālistu metodes radīja tiesību pārkāpumus un līdzekļu izšķērdēšanu ar vajadzību ignorēšanu, pazemojošu izturēšanos, nesamērīgiem ierobežojumiem, u.tml.

Kristieši gan mīl ienaidniekus, taču arī savus pienākumus izpilda pēc vislabākās apziņas un kolēģus nenodod, kompromisos ar noziedzību neiesaistās, bet industriālisti gan dažādi pielāgojas reformētāju radītajiem uzlabojumiem, taču reālu problēmu nerisina piemērotiem līdzekļiem un no tā iegūst tikai sev: slepeno darbību veterāns Valdis Baltruks arī pēc finansējuma un pilnīgas informācijas par krimināljustīcijas reformu saņemšanas laiski palika desu dalīšanas, melošanas un noziedznieku nelegālas apgādes personiskā līmenī; labāk tēloja Vitolds Zahars, kurš gan 1991. gada barikāžu laikā un arī vēlāk izrādījās nodevis kolēģus un amata pienākumus, pretojās attīstībai, tomēr vēlāk neatteicās no reformas sniegtajiem personīgiem labumiem, tostarp ar Sorosa fonda palīdzību ieviesa cietumos savādu kontracepcijas līdzekļu dalīšanu; izcili izlikās Māris Luste, Leonīds Jefremovs, Kristīne Jaunzeme, Olafs Brūvers, kuri vārdos atbalstīja kristiešu patriotismu, bet darbos profesionāli padevās ļaunumam.

Profesionālie industriālisti ir pielāgojušies. Ja agrāk cietumu vadība atklāti represēja un laupīja, tad vēlāk mainījās atbilstoši apstākļiem. Tas, ka kristīgās pieejas panākumu dēļ industriālisti Vitolds Zahars, kurš agrāk atklāti kaitēja latgaliešiem, patriotiem un juristiem, bet tagad vārdos arī cildina Latgales patriotiskos juristus, Ilona Spure, kura cietumu muzejā profesionāli iztirzāja soda metodes, bet tagad runā arī par labākiem apstākļiem cietumu darbiniekiem, vai Māris Luste un Kristīne Jaunzeme, kuri runā arī par kristietību, noteikti ir labāk nekā tad, ja tie pie lēnākiem reformu panākumiem tāpat propagandētu proletariāta hegemoniju. Taču arī pareizi vārdi un zināšanas ir tukši bez pienācīgas darbības un godprātīgas savu pienākumu izpildes.

Ar profesionāļu noziegumu pieļaušanu, liekulību un kūtrumu saistītās problēmas uzskatāmi parādītas Fransuā Ozona filmā “Grâce à Dieu” par līdzīgu klēra problēmu, kad pašlabuma vadīts noziedznieks izdara noziegumus, ko pat atzīst, viņa perfektā vadība noziegumus vispārīgi nopeļ, taču neko nedara to reālai novēršanai un sodīšanai. Tāpēc ne tikai uz noziegumu izdarītājiem, bet arī uz netaisnības veicinātājiem attiecas brīdinājums: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk! Tādam būtu labāk, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā as apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!” (Lk.17:1,2)”.

Neatkarīgi no radniecības, korporatīvisma vai novadniecības, simpātiskāki šķiet neprofesionāļa Arvīda Dravnieka nesekmīgie centieni veidot kompetentu tiesu vai neperfekto “taisno” Bauskas miliču 1991.gada janvārī un citos gadījumos Pētera Supes, Broņislava Slucka, Gunāra Astras, Ligitas Krastiņas, Arta Krasta u.c. prioritātes “Gods, Dievs, Tēvzeme”, nekā “netaisno” profesionāļu Raimonda Brīzes, Alža Laviņa, Inta Ķuža, Jāņa Klimkāna, Inetas Ziemeles, Marģera Vītoliņa, u.c. bezgoda manta, vara un slava.

Taču kristīgā normalizācijas pieeja arī cietumu būvēšanā ir labāka par profesionāļu industriālismu ne tikai taisnīguma izjūtas, bet arī citu ilgtermiņa ieguvumu dēļ.

Diezin vai ieslodzījuma vietu būvi izdosies propagandēt mākslinieciskāk nekā cietuma priekšniekam filmā “Uz visu banku 2”[v], taču priekšstati par infrastruktūru mainās un 2019. gadā atšķiras no 2013. gada, kad Latvijā plānoja būvēt vismaz trīs cietumus katru 1200 vietām, noteikti atstājot Vecumnieku cietumu kā Eiropas prasībām atbilstošu[vi], vai 1994. gada, kad progresīvo soda izpildes sistēmu redzēja restu, būru un sargsuņu skaita pieaugumā.

Vai milzu cietums jābūvē tikai pašas būvniecības un mirkļa ekonomijas dēļ? Arī pilsētbūvniecībā Latvijas mērogā izdevīgāk šķistu izbūvēt vienu megapoli, kur milzīgās ēkās dzīvotu un strādātu visi iedzīvotāji, dažas transporta maģistrāles savienotu ar kaimiņvalstīm, bet meža un lauku ceļi – ar resursu avotiem, tūrisma objektiem. Tomēr šāda attīstība nebūs ilgtspējīga pat miera apstākļos. Uzskatāmas līdzības var būt arī ar “Rīgas Satiksmi”, kura pasažierus pārvadā, bet tiek dotēta, vai koncertzāles izbūvi Rīgā, vai pat pamošanos un meditāciju. Minētās funkcijas ir vajadzīgas, taču ne visiem ir saprotami to akcenti budžetā: kāpēc koncertzāles vieta izvēlēta uz AB dambja ar salīdzinoši lielām ēkas un nesamērīgām infrastruktūras izmaksām; kāpēc “Rīgas Satiksme” maksā(ja) nanopogām un 28 politiskajiem konsultantiem, nepietiekami asignējot pamatlīdzekļiem; kāpēc no budžeta jāmaksā par citu pamošanos un meditāciju? Jāatceras, ka primārs ir mērķis, kam izvēlas piemērotus līdzekļus un iespējas. Ja koncertzālei primārais mērķis ir arhitektūras brīnums un lieli ieguldījumi, tad bija jāceļ viena liela ēka uz AB dambja, aizberot Āgenskalna līci un nenovēršot uzmanību uz būvēm Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs.

Protams, cietumam ir citas funkcijas kā koncertzālei, taču arī tā izbūvē primārs ir mērķis. Ja mērķis nav tikai “apgūt” līdzekļus, bet gan samazināt ieslodzīto un, galvenais, noziegumu skaitu, ja izvēlas drošības līdzekļu un sodu izpildes normalizāciju nevis industrializāciju, tad labāk nebūvēt cietumus ar 1200 vietām vienā teritorijā, bet gan pakāpeniski, piemēram, dažādās teritorijās 6 dažāda drošības līmeņa cietumus pa 200 vietām katru, pēc iespējas atteikties no bruņotas apsardzes, vairāk lietot tehnoloģijas, atklātos cietumus, “pusceļa mājas”, mainīt soda progresīvās izciešanas principus, noteikt pienākumu tiesai ex officio izskatīt nosacītu atbrīvošanu no soda izciešanas, uzlabot cietušo tiesības, izmeklēšanas cietumus veidot līdzās tiesu ēkām, demilitarizēt un apvienot sodu izpildes uzraudzības funkcijas veicošo Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar Probācijas dienestu, rehabilitācijas funkcijas deleģēt nevalstisko organizāciju tīkliem, u.c. Institūciju apvienošana un funkciju deleģēšana ļautu ietaupīto naudu novirzīt aktuālākām prioritātēm, pirmkārt, noziedzības novēršanai.

Mazāku cietumu izbūve un uzturēšana īstermiņā un kopā var būt finansiāli dārgāka, taču tos vieglāk pārprofilēt, ņemot vērā arī iespējamo tehnoloģiju attīstību, nodrošināt darbiniekus un izmaksas kompensēt ar izmaiņu sniegto ietaupījumu. Turklāt prasības ieslodzīto apsardzei ir dažādas. Man zināmi notiesātie, kuri nav bīstami, varēja izciest sodu atklātajā cietumā, taču to darīja kopā ar citiem lielos slēgtos cietumos kā Centrālcietums, Jēkabpils cietums. Tāpēc ne tikai saprātīgāk, bet arī ilgtermiņā lētāk pakāpeniski (pār)būvēt mazākus cietumus, tostarp ar brīvāku režīmu, vairāk izmantojot tehnoloģijas ar katrai iestādei samērīgām investīcijām.

Minēto vajadzību īstenošanas iespējas ir pierādītas ne tikai Latvijā. Nesen par Anglijas sākotnējo palīdzību krimināljustīcijas reformā Latvijā man izdevās pateikties kristiešu konferencē ar kriminoloģijas skolu un citu nozaru padomju spiegiem slavenajā Kembridžā[vii] Apvienotajā Karalistē, kur sava viedokļa atbalstam dzirdēju kompetentu vietējo lietpratēju atziņas, tostarp, kad profesore Alison Liebling piekrita, ka efektīvāki ir mazāki, specializēti cietumi, profesors Andrew Coyle – ka pakalpojumi labāki civilās organizācijās, bet toreizējais Anglijas un Velsas attiecīgā dienesta priekšnieks Michael Spurr pastāstīja, ka pat Anglijā, tieši kā agrāk ziemeļvalstīs, cietumu un probācijas dienests apvienots vienā.

Profesionāla justīcija ir vajadzīga, taču tās ietvarus nosaka humanizācija un drošība, nevis industriālisms. Kad pirms apmēram divdesmit gadiem sāku konsultēt dažādas tiesas par ieslodzītā tiesību un tiesu neatkarības jautājumiem, tad profesionālis, Satversmes tiesas tiesnesis Andrejs Lepse pateicās par šo palīdzību un darbību Latvijas interesēs, kas, viņaprāt, bija pretēja daudzu juristu savtīgajai darbībai. Iespējams, izpratne par pretrunām starp profesionālo un valstisko attieksmi vēlāk maksāja viņam dzīvību. Lai profesionāļiem nebūtu jācieš šādā dihotomijā un arī nebūtu profesionāli “jānozog valsts”, to darbam ir jārada atbilstošs tiesībpolitisks ietvars, kas krimināljustīcijā nozīmētu noziegumu novēršanas un cietušā interešu ar mazāku cietumu izbūvi valstisko prioritāti pār soda industrijas veidotāju un lietotāju, arī lielu cietumu būvētāju, profesionālajām interesēm nopelnīt.


[i]     file:///C:/Users/LT%208/Documents/20190202-raksti/Bordāns%20skubina%20Liepājas%20cietumu%20celt%20ātrāk%20-%20Jauns.lv.html. Skatīts 08.06.2019.

[ii]    https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/iepirkuma-par-jauna-liepajas-cietuma-buvniecibu-uzvarejusi-abora-ligumcena-113-6-miljoni-eiro-231358 . Skatīts 08.06.2019.

[iii]   Tostarp Karostas Cietums, koncentrācijas nometne (1934.-1935. gads) un pēc neatkarības atjaunošanas divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados iekārtotais Liepājas cietums

[iv]   Ilona Spure. Delfi, Bez jauna cietuma būs milzu tēriņi, brīdina IeVP priekšniece Spure, 02.04.2019., 09:20.

[v] Marek Walczewski filmā “Vabank II, czyli riposta”, 1984. gads.

[vi]   https://lvportals.lv/norises/253797-latvija-bus-jauni-cietumi-2013 . Skatīts 08.06.2019.

[vii] IPCA Europe “Faith and Trust in Prison”, 2017. gada 12.-15. septembris

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...