Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas vadības ieskatā policijas darbinieka meli pat oficiālā dokumentā – administratīvā pārkāpuma protokolā – un pat gadījumā, ja šie meli fiksēti tiesas nolēmumā, nav uzskatāmi par tik īstiem meliem, lai uz tiem būtu kā nopietni jāreaģē. Šāda ir oficiālās atbildes būtība, ko Pietiek no Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Arta Velša saņēmis saistībā ar jau vairākkārt aprakstīto autovadītāja Grigorija Golca lietu.

Pietiek jau aprakstīja situāciju pagājušā gada decembra sākumā, kad, ja ticētu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa jaunākā inspektora Anda Kasilova sastādītajam administratīvā pārkāpuma protokolam, autovadītājs Grigorijs Golcs tīši un ļaunprātīgi nepakļāvās viņa likumīgajām prasībām.

Ja ticēt Kasilova oficiāli konstatētajam, tad Golcs pēc negadījuma izraisīšanas bija veicis „mēģinājumu aizbraukt no negadījuma vietas” Rīgā, Antenas ielā 2, netālu no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) ēku kompleksa. Viņš arī „ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām noslāpēt automašīnas dzinēju un izkāpt no automašīnas”, līdz policijas darbinieks „atvēra durvis un izņēma no aizdedzes atslēgu”.

Visus šos pārkāpumus Valsts policijas darbinieks bija saskatījis un aprakstījis oficiālā dokumentā, kas pēc tā izskatīšanas tiesā autovadītājam par „ļaunprātīgu nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai” atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam būtu nodrošinājis naudas sodu līdz 280 eiro vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Golcs gan bija skaidrojis, ka nekādu pārkāpumu nav izdarījis – pēc negadījuma izkāpis no savas automašīnas, to noslāpējot, tad gaidījis ceļu policiju, atspiedies pret savas automašīnas bagāžas nodalījuma durvīm, no auto paņēmis tikai virsjaku, bet pats braucamais no vietas nav kustināts, un aizdedze nav ieslēgta. Taču prakse rāda, ka, neesot citiem pierādījumiem, tiesa daudz biežāk notic policijas darbinieka interpretācijai par notikušo. Līdz ar to Golcam ar savu versiju nebūtu bijis īpašu izredžu. Viņš

Šajā gadījumā autovadītājam tomēr paveicās, jo negadījums, viņam pēc tehniskās apskates atpakaļgaitā iebraucot aizmugurē stāvošajā automašīnā, bija noticis tieši blakus CSDD kompleksam. Līdz ar to notikušo bija fiksējušas CSDD novērošanas kameras, un to ierakstus uz tiesas sēdi bija izprasījis Golca aizstāvis, zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis.

Ieraksti tiesai tad arī uzskatāmi parādīja – policijas darbinieks protokolā ir fiksējis nepatiesu notikušā aprakstu. „Ar lietā iegūto pierādījumu – 2016. gada 8. decembra videoierakstu no CSDD tehniskās apskates stacijas nav konstatējams ziņojumā un protokolā norādītais pārkāpums,” – tik korekti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 17. februāra spriedumā aprakstīti policijas darbinieka meli, kas autovadītājam varēja maksāt naudas sodu vai pat ikdienā par „sutkām” saukto administratīvo arestu.

Taču izrādījās, ka Valsts policijas vadībai pat ar tiesas spriedumu konstatēti policista meli nešķiet vērā ņemams pārkāpums, - šāds bija Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja priekšnieces Ivetas Smočas komentārs par notikušo:

„Saskaņā ar šo tiesas spriedumu ir atzīts par nepamatotu policijas amatpersonas lēmums, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu 175. pantā norādītās administratīvo pārkāpumu lietas izskata rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši – respektīvi, tiesa ir tā, kam piešķirta kompetence, izvērtējot lietā esošos materiālus un pierādījumus, pieņemt galīgo nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Tāpat situācijām, kad administratīvā pārkāpuma lietu uzreiz izskata policijas vai citas iestādes amatpersona, jebkurā gadījumā valstī pastāv mehānisms, kas paredz personai, kura nepiekrīt amatpersonas lēmumam, tiesības pārsūdzēt šo lēmumu un prasīt to vērtēt tiesai.

Pieļaujama ir situācija, kad tiesas kā augstākas instances interpretācija un skaidrojums par tiesību normu piemērošanu, izvērtējot visus lietas materiālus kopsakarā, var atšķirties no amatpersonas sākotnējā lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā un šādā gadījumā iesaistītajām pusēm (personai un iestādei/amatpersonai, kas pieņēmusi lēmumu), protams, saistošs ir augstākas instances nolēmums.

Šāda situācija nevar tikt uzskatīta par amatpersonas pieļautu disciplinārpārkāpumu, par kuru būtu piemērojama disciplināratbildība. Likumiskās sekas, kas šādā situācijā iestājas, ir tiesas spriedums, ar kuru tiek atcelts konkrētās amatpersonas pieņemtais lēmums, izbeidzot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Konkrētajā gadījumā tas attiecīgi arī ir noticis.

Tai pašā laikā jebkura persona, kura uzskata, ka policists kādā situācijā apzināti ir rīkojies neatbilstoši saviem pienākumiem vai ļaunprātīgi pārkāpis likumu, iekšējos normatīvos aktus vai ētikas normas, par to var individuāli ziņot Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam vai Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam, kas šādus gadījumus izskata un, ja tiek konstatēta policista pretlikumīga rīcība, piemēro attiecīgas sankcijas pret konkrēto amatpersonu.”

Uz Pietiek norādi, ka šajā tiesas spriedumā ir precīzi fiksēts, ka policijas darbinieks oficiālā dokumentā, aprakstot notikušo, ir melojis, un šiem meliem varēja būt potenciāli smagas sekas attiecībā uz konkrēto vadītāju, un tikai videoieraksta esamība nav ļāvusi šādām sekām iestāties, tā ka būtu nepieciešams Valsts policijas vadības detalizēts skaidrojums par notikušo, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Dairis Anučins Pietiek atzina, ka šādu skaidrojumu varot saņemt tikai ar oficiāla informācijas pieprasījuma palīdzību.

Pēc tam Pietiek pārstāvis oficiāli pieprasīja Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kā konkrēti Valsts policijas vadība rīkosies šajā gadījumā, kad ar tiesas spriedumu ir fiksēti Valsts policijas darbinieka meli oficiālā dokumentā, kuriem varēja būt smagas sekas attiecībā uz konkrētu personu?

2) kā tieši Valsts policijas vadība rīkosies, lai šādi gadījumi neatkārtotos vai atkārtotos iespējami retāk?

3) kā tieši Valsts policijas vadība rīkosies saistībā ar Valsts policijas pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi?

Nu ir saņemta daiļrunīga oficiālā atbilde, kuru Pietiek šodien publicē reizē ar CSDD videoierakstiem, par kuros redzamo katrs lasītājs var pārliecināties pats:

„Izvērtējot Iesniedzēja iesniegumu, Valsts policija paskaidro, ka Iesniedzēja iesniegumā aprakstītā situācija nav pieļaujama, taču katra situācija jāvērtē atsevišķi un jāpārbauda konkrētie apstākļi.

Valsts policijas Iekšējās kontroles birojā par iesniedzēja iesniegumā minētajiem faktiem veikta pārbaude, kuras laikā noskaidrots, ka, izanalizējot lietas materiālus un videoierakstos redzamo, secināms, ka tiesai piestādītajos video ierakstos nav pilnībā un skaidri redzami fakti, par to, ko savā ziņojumā norāda Valsts policijas amatpersona, jo, aplūkojot iesniegtos video ierakstu materiālus, konstatēts, ka ierakstā, kurā redzama G.Golca vadītā transportlīdzekļa priekšējā daļa, ierakstam ejot secīgā kārtībā ik pa brīdim iztrūkst laika posmi, proti, vairākas sekundes, līdz ar to nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt lietas apstākļus.

Tādejādi Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs, izvērtējot visus rīcībā esošos lietas materiālus, nav konstatējis pamatu uzskatīt, ka ar tiesas spriedumu ir fiksēti meli Valsts policijas darbinieku sastādītajos oficiālajos dokumentos, kā to savā vēstulē noradījis Iesniedzējs. Taču konstatējams, ka procesuālās darbības administratīvajā pārkāpuma lietā veiktas nekvalitatīvi, nav noformēti visi pierādījumi, konkrēti, nav ievākta liecinieka liecība, un tiesai nosūtīts nepilnīgs materiāls bez liecinieka paskaidrojuma.

Sniedzot informāciju par to, kā Valsts policija rīkosies, lai Valsts policijā nepieļautu līdzīgas situācijas, Valsts policija paskaidro, ka Valsts policijas Galvenā kārtības policijas pārvalde paralēli pastāvošajām apmācībām pastiprināti veiks amatpersonu apmācībai saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem, par kuru izdarīšanu paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.pantā. Papildus Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes vadībai uzdots izvērtēt minētās administratīvā pārkāpuma lietvedības materiālus un, veicot personāla apmācību, risināt jautājumu, lai turpmāk darbā netiktu pieļautas līdzīgas situācijas.

Sniedzot informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar Valsts policijas pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi, Valsts policija paskaidro, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirknī tika saņemts Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 16.decembra aicinājums Nr.P131043616, uz kuru 2016.gada 27.decembrī sniegta atbilde Nr.20/10/14 - 20311, lūdzot izskatīt G.Golca administratīvā pārkāpuma lietu Nr.PC258584 bez Valsts policijas amatpersonu klātbūtnes. Valsts policija paskaidro, ka atbilstoši LAPK 289.11 pantam, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Tiesa bija informēta par to, ka Valsts policijas pārstāvis neieradīsies uz lietas izskatīšanu, jautājums, vai iespējams izskatīt lietu bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes, bija tiesas kompetencē.

Priekšnieka p.i. A.Velšs.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...