Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labvakar, Latvija! Labvakar, tautieši dzimtenē un plašajā pasaulē! Visi, kam šodien sirds pukst Latvijas ritmā! Šodien ir Latvijas svētku diena! Mēs atzīmējam 1918. gada 18. novembri, kad tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.

Mēs zinām, ka toreiz nebija viegli. Pirmais pasaules karš bija izpostījis Latvijas zemi, paņēmis daudzus tautiešus un daudzi bija izklīdināti bēgļu gaitās. Mēs arī paši bijām sašķelti – vieniem pietrūka ticības Latvijas neatkarībai, citiem vispirms rūpēja personiskais labums un izdzīvošana tā laika sarežģītajos apstākļos. Tomēr toreiz mūsu valstsvīri spēja vienoties kopīgam darbam Latvijas labā, rīkoties izlēmīgi un saskaņoti. Tā bija apbrīnojama drosme – iestāties par savu neatkarīgu valsti par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem un daudzu neticībai.

Mēs esam šīs drosmes mantinieki. Tādēļ atceramies valsts dibinātājus, kuriem pateicoties mēs varam svinēt paši savas valsts svētkus brīvā un neatkarīgā Latvijā. Mēs nedrīkstam aizmirst viņu vīziju par Latvijas nākotni – tā joprojām ir mūsu svarīgākais orientieris. 1918. gadā par pamatakmeni Latvijas valstij tika likts taisnīgums. Lai viens likums, viena taisnība ir visiem un Latvijas valstī nekad nav vietas apspiešanai un netaisnībai.

Pirms 98 gadiem tika aizdegta neatkarīgās Latvijas liesma, kuru nespēja nodzēst okupācijas varas un kura joprojām deg Latvijas patriotu sirdīs. Nacionālā teātra skatuvi toreiz dekorēja ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu. Lai Latvijas karogs kā mātes villaine sargātu jaunās valsts trauslo neatkarības liesmiņu. Lai Latvijas karogs mūžam atgādinātu pašiem savas valsts un taisnīguma vērtību.

Latvijas karogs mudināja tautiešus trimdā uzturēt prasību pēc taisnīguma un savas valsts, arī pēc tam, kad bija zudušas cerības uz drīzu atgriešanos dzimtenē. Šeit, Latvijā, garajos okupācijas gados, mūsu vidū bija cilvēki, kuriem pietika drosmes pacelt sarkanbaltsarkanos karogus visiem redzamās vietās, lai neļautu sirdīs izdzist neatkarīgās Latvijas liesmai. Pateicoties viņiem, arī mums visiem bija drosme pacelt savu vecvecāku un vecāku glabātos karogus, lai Atmodas laikā prasītu taisnīgumu un neatkarību. Karogi Daugavmalā un uz barikādēm mums deva spēku un ticību atgūt savu valsti.

Dārgā Latvijas tauta!

Šogad atzīmējām 25. gadadienu kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Tas ir iemesls pavaicāt pašiem sev, cik liela šodien ir mūsu drosme? Drosme izlēmīgi rīkoties valstiskuma un attīstības vārdā, apņēmība novērst netaisnību, ja tādu redzam? Drosme turēt augsti paceltu Latvijas karogu, lai tas lepni plīvotu?

Šie divdesmit pieci gadi reizēm ir bijuši grūti un nežēlīgi, un tomēr – arī ražīgi un attīstoši. Atskatoties pagātnē, varam teikt, ka esam sasnieguši daudz. Varam baudīt iespējas, par kurām, stāvot sadevušies rokās Baltijas ceļā, tikai sapņojām. Esam kļuvuši par dalībvalsti pasaules spēcīgākajās un prestižākajās organizācijās. Šodien, vairāk nekā jebkad agrāk, varam paļauties uz sabiedroto atbalstu, kas Latvijai tik ļoti pietrūka Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Un tomēr, ikdienā nereti ir brīži, kad zaudējam ticību Latvijas valsts dibinātāju ideāliem un līdz ar to arī pašai Latvijas valstij. Savu ikdienas rūpju pārņemti, mēs reizēm pazaudējam savus svarīgākos orientierus. Šo zudumu, savukārt, veicina un izmanto tie, kuri nevēlas stipru un par sevi pārliecinātu Latviju.

Mēs pārlieku bieži aizmirstam, cik lieliski, pašaizliedzīgi un patriotiski cilvēki dzīvo mums līdzās. Mūs iedvesmo tie, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – ar saviem talantiem, uzņēmumiem, un sasniegumiem. Taču ne mazāk spēka mums dod ļaudis, kas ikdienā godprātīgi dara savu darbu, audzina bērnus un rūpējas par saviem tuvajiem – bieži neprasot, kas “man par to būs”. Ikdienas skrējienā mums reizēm vajag pacelt galvu un palūkoties apkārt, lai saprastu: mums līdzās dzīvo lieliski cilvēki, Latvijas cilvēki, ar kuriem varam būt lepni.

Atbalstīsim viens otru. Postošs negatīvisms ir problēma, kas vispirms ir jāpārvar ikvienam pašam sevī. Patriotisms ir katra cilvēka izvēle un atbildība. Bet sabiedrībai kopumā šobrīd ir ļoti vajadzīga līderība – spēja skaidri nosaukt pastāvošās problēmas, apzināties valsts attīstībai nepieciešamos mērķus un uzņemties atbildību un vadību, lai šos mērķus sasniegtu. Iedvesmojošiem līderiem ir jābūt politikā, pašvaldībās, uzņēmēju, zinātnieku un visu nozaru vidū.

Mums ir vajadzīgi līderi, kas spētu mūs iedvesmot sasniegumiem. Tā vietā mēs redzam, ka dažbrīd sabiedrībai netiek pietiekami skaidroti valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi, tādējādi radot augsni neizpratnei, neapmierinātībai un dažādām sazvērestības teorijām.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Latvijas iedzīvotājus šķeļ pārlieku atšķirīgs labklājības līmenis. Sociālā nevienlīdzība ir tā netaisnība, kuru solīja nepieļaut Latvijas valsts dibinātāji 1918. gada 18. novembrī. To novērst ir mūsu pienākums.

Eiropas Savienībā jau kādu laiku tiek runāts par “vairāku ātrumu Eiropas” izveidošanās bīstamību. Mēs pašu mājās savukārt nedrīkstam noskatīties, kā veidojas “vairāku ātrumu Latvija”, kā turpina pieaugt plaisa starp pārtikušajiem un trūcīgajiem, starp pilsētām un laukiem. Sociālā vienlīdzība ir svarīgs priekšnoteikums mūsu valsts drošībai. Katrs nams, katra dzimtā sēta būs drošāka, ja visi mūsu cilvēki izjutīs valsts rūpes par savu labklājību, par pieejamu veselības aprūpi un kvalitatīvu izglītību, par atbalstu jaunajām ģimenēm un senioriem.

Latvijas nākotnes pamats ir radošas pieejas, jauni atklājumi, mūsu ekonomikas konkurētspēja un droša uzņēmējdarbības vide. Uzņēmējiem ir jājūtas Latvijā kā mājās, veicinot labklājību un ražīgu darbu. Vienlaikus valstij kopā ar uzņēmējiem ir jānodrošina, lai ekonomikas izaugsme nestu labumu arī tiem, kam klājas visgrūtāk. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu kopīgā atbildība.

Tautieši!

Es vēršos pie visiem Latvijas iedzīvotājiem un visiem Latvijai piederīgajiem ārpus mūsu zemes robežām. Pie mūsējiem, kuri pieder brīvas Latvijas tautai, lai kāda būtu viņu etniskā izcelsme, izglītība vai ienākumi. Mūs vieno ticība neatkarīgai Latvijas valstij, apņemšanās ievērot cilvēka tiesības, latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālās kultūras tradīcijām.

Mēs varam paveikt ļoti daudz, ja būsim vienoti un saliedēti. Mums ir viens mērķis, tāpēc mums jāspēj sadarboties vienam ar otru. Latvija plauks, ja tās cilvēki būs pieraduši strādāt kopīgi, uzticēties un sniegt palīdzīgu plecu cits citam, uzslavēt un lepoties, nevis apsmiet un noniecināt viens otru. Mēs nedrīkstam zaudēt cilvēcību savās attiecībās. Tas, vai būsim cilvēcīgi un atbildīgi cits pret citu – politiķi pret vēlētājiem, ierēdņi pret iedzīvotājiem, priekšnieki pret saviem padotajiem, ir ķīla Latvijas nākotnei.

Jau pēc diviem gadiem atzīmēsim Latvijas neatkarības pirmo simtgadi. Šajā laikā ir pārdzīvotas grūtības, izcīnītas smagas cīņas un nesti lieli upuri. Katra Latvijas cilvēka biogrāfija, katras ģimenes vēsture ir savijusies ar mūsu valsts likteņiem – sarežģītiem un grūtiem, pretrunīgiem un sāpīgiem. Šodien mēs atskatāmies uz tiem, noliecam galvu aizgājušo paaudžu priekšā. Katrs no mūsu senču un tuvinieku grūtajiem likteņiem ir kā zvaigzne tajā zvaigznājā, kurš veido mūžīgo Latviju. 

Pagātnes cīņas un darbi nav bijuši velti. Ir gūti lieliski panākumi, ir darīts daudz pašaizliedzīga darba, ir sasniegtas lielas, pat dižas uzvaras. Mēs divreiz viena gadsimta laikā esam izcīnījuši savu neatkarību. Latvija šodien ir drošāka un stabilāka nekā jebkad agrāk. 

Tādēļ, atskatoties uz paveikto un domājot par nākotni, mums jātur augstu paceltu Latvijas karogu – mūsu taisnības un drosmes karogu. Taisnīgums ir ielikts mūsu valsts pamatos, tas veido Latvijas ģenētisko kodu. Savukārt drosme ir nepieciešama, lai cīnītos un aizstāvētu. Un tā ir vajadzīga, lai radītu kaut ko jaunu un aizraujošu.

Mēs visi lepojamies ar savu tautiešu sasniegumiem.  Mūs apskauž par to, ka no tik mazas valsts nākuši tik daudz talantīgu cilvēku, kuru paveiktais izskanējis visā pasaulē un kurus apbrīno miljoni.

Turpināsim veidot visi kopā mūsu ideālo Latviju! Valsti, kas ir kultūras tradīcijās, stiprās dzimtās un dabas spēkā balstīta, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta. Valsti, kuras iedzīvotāji dzīvo mierā un pārticībā. Valsti, kurā valda taisnība.

Šovakar svinēsim iespēju pašiem piedalīties savas valsts veidošanā. Gribu pateikt jums milzīgu paldies par jūsu laba vēlējumiem Latvijai, par jūsu domām un darbiem mūsu valsts labā. Svinēsim ar drošu pārliecību par spožu nākotni Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...