Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aprīlis ir pienācis, un pirmā nedēļa būs „nolauzta”, taču ir viena lieta, kas paliek nemainīga jau gandrīz pēdējo pusgadu, – sabiedrībai apzināti tiek „potēts”, ka jūnijā būs prezidenta vēlēšanas, un kā vienīgais un piemērotākais kandidāts tiek piesaukts Egils Levits. Par viņu pēdējā laikā daudz tiek rakstīts gan labas, gan sliktas lietas.

Es papētīju Latvijas mediju telpas virsrakstus, kaut arī bija brīži, kad par Levitu bija pilnīgs klusums, taču jau kopš 2.aprīļa sabiedrība atkal tiek zombēta ar ziņām par Levitu – cik viņš talantīgs un prasmīgs.

Tiesa, neviens no Levita kandidatūras stūmējiem tā arī nav samaksājis Kaktiņa SKDS vai kādam cita kantorim, lai veiktu socioloģisko aptauju par Levita atbalstu sabiedrībā. Domāju, ka puiši no augstajiem kalniem būtu dziļi sašutuši, uzzinot par sabiedrības īsto attieksmi pret kārtējo aizdomīgo prezidenta kandidātu.

Piemēram, starp vienkāršās tautas pārstāvjiem mājo viedoklis, ka arī Vējonim nav ne vainas, un par Levitu viņi zina tikpat kā neko. Tik to, ka viņš ir jurists un strādā kaut kur Eiropas tiesās. Jāatzīst arī tas, ka Latvijā prezidenta amatam vairāk ir reprezentatīvas funkcijas, kaut arī tas ir ietekmīgāks nekā Eiropas demokrātijas citadelē Vācijā.

Levita iebīdīšana ir naciķu neizsapņots sapnis, jo viņi Levitu jau virzīja 2015.gadā, taču tolaik kumeļam pie grožiem bija Aivars no Puzes, kuram ir dziļš riebums pret intelektuālākiem cilvēkiem nekā viņš pats. Turklāt amatā bija nepieciešams māls, kuru veidot pa savam, nevis kāds ērglēns, piemēram, Zatlers, kas izpleta spārnus un lidoja, kur gribēja un kā gribēja.

Toreiz naciķi sekmīgi, bet veltīgi bija izveidojuši domubiedru grupas sociālajos tīklos, lai radītu priekšstatu, ka sabiedrībā ir atbalsts tieši Levitam un nevis kādam citam, bet par prezidentu tika ievēlēts Vējonis.

Lieki piebilst, ka šīs sociālo tīklu grupas kļuva mazaktīvas un tikai pērnā gada vasarā pirms vēlēšanām uzsāka aktīvu darbību, reklamējot sirmo kungu. Šoreiz naciķi kampaņu izvērš prasmīgāk, jo aktīvai „pareizo” viedokļu izplatīšanai viņi pieslēguši savus izaudzinātos viltus un īstos sociālo tīklu profilus, kuriem draugu profili mērāmi vairākos tūkstošos.

Tagad arī Levita atbalstīšanai pieslējušās gandrīz visas valdošās koalīcijas partijas, izņemot KPV LV, jo frakcija ir sašķēlusies labajos un ļaunajos spēkos, kur Gobzems ir no tumsas pavalsts (Šlesera rokaspuisis), bet Kaimiņš no gaismas pavalsts (pats par sevi, bet reizē viegli manipulējams).

Dīvaini, ka neviena cita partija alternatīvas nav piedāvājusi. Vēl pagājušajā vasarā „Saskaņa” netaktiski izdarīja savu šāvienu uz labu laimi ar Pēteri Sproģi, kurš tagad noteikti ir aizņemts ar jaunās atvases audzināšanu. Vējonis labprāt arī paliktu uz vēl vienu termiņu, taču viņam nav atbalsta paša partijā un ar veselību arī nav īsti labi.

Levitu atbalstījuši arī bijušie Augstākās padomes līdzgaitnieki - džemperu nēsātājs Īvāns, naudas mijēji un tautas apzadzēji Repše un Birkavs, un citi. Tāpat atzinīgi par Levitu ir izteikusies Latvijas Universitātes SZF Politikas nodaļas vadītāja Reinholde, kas apliecina aksiomu – savējie savējo stutēs.

Nevienam nav svešs fakts, ka vietējā politologu kliķe ir ar ciešām saitēm saistīta jau kopš 21.gadsimta deviņdemitajiem. “Turklāt viņa vārds ir arī pietiekami starptautiski atpazīstams, kas ir svarīgi Latvijai kā mazai valstij,” teica Reinholde. Interesanti, cik mēs katrs varam nosaukt Eiropas Savienības tiesas tiesnešus?!

Arī ar Paristu eirodeputātu kandidātu Ivaru Ījabu Levitam ir, lai neteiktu vairāk, ļoti tuvas attiecības, un kopīgi viņi ir izdzēruši ne mazums vīna dažādos saviesīgos pasākumos.

Taču šoreiz jautājums ir par to, kādēļ sabiedrībai pa visiem informācijas izplatīšanas veidiem tiek apzināti „iepotēts”, ka Levits nu būs tas īstais „nācijas tēvs”, kurš visus pamuļķos tautiešus vedīs gaismā.

Pašreiz būtiskākais jautājums nav arī par Levita piemērotību, bet par to, kādēļ demokrātiskā sabiedrībā valdošā koalīcija unisonā bazūnē par Levita piemērotību šim augstajam amatam, nevis rada politisko konkurenci/diskusiju par citiem potenciāliem kandidātiem.

P.S. Laikam jau vienīgais pēdējo 29 gadu sasniegums prezidenta vēlēšanas procesā ir tas, ka būs atklātais balsojums un sarunas pie Līdakas zoodārzā vairs nebūs tik aktuālas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...