Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa
Reinis Liepiņš, arhitekts17.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
1. Dānijā ir 80% vakcinēto, un vairs nav ierobežojumu. Anglijā - arī 80%. Ziemeļvalstis atceļ ierobežojumus. Itālijas lietas arī iet uz labo pusi, taču visi publiskā telpā vēl nēsā maskas. Pie mums... 42%
2. No paša vakcinācijas sākuma gaidījām jaudīgas valsts un valsts iestāžu kampaņas. Tādas, kas spētu vienot. Tādas kā, piemēram, mēdz būt kaut vai CSDD. Bet tā vietā bija neveikla, brīžiem pat katastrofāla komunikācija (Vakcinācijas birojs, loterija u.c.), kas joprojām turpinās. Bet tikmēr šo tukšo ēteru no 2020.gada rudens aizvien aktīvāk aizpilda dažādi pašlabuma meklētāji, kas šobrīd jau tuvojas kritiskai robežai.
3. Kā zināms, Facebook šobrīd ir ietekmīgākais medijs sabiedrības viedokļa veidošanā. Taču ieskatāmies, piemēram, Veselības ministrijas (vai jebkuras citas valsts iestādes vai valsts aģentūras) Facebook lapās.
Tātad norullējam līdz pandēmijas sākumam kādas ministrijas FB lapu. Atrodam salīdzinoši glīti noformētas ziņas, kas tiek iepostētas ~1x dienā, dažreiz biežāk. Ir kā viss kārtībā, bet zem tām ir vien 5-7-15, retu reizi 50 like (no kuriem liela daļa ir pašu darbinieku like). Tas nozīmē, ka šīs ziņas neaiziet viral un tā arī paliek nepamanītas. Tātad katru dienu kāds kaut ko dara, bet dara bezjēdzīgi.
Salīdzinājumam - dažādu antivakcīnu ziņas savāc 200-600 like un 300 share un pievelk lielu daļu. Jo mērķi šiem postiem atšķiras - otrajiem mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk balsu vēlēšanās, bet pirmajiem - vienkārši ielikt ziņu.
4. Faktiski Facebook sociālajā tīklā valsts iestādes C19 sakarā ir cietušas pilnīgu sakāvi, nemaz īsti nemēģinot būt pamanāmas. Nevis vispār sakāvi, bet tieši Facebook. Es te pat nerunāju par Instagram, kur ar šādu mārketingu vispār nav, ko darīt.
Tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais - katrai valsts iestādei ir sava PR nodaļa, taču šo PR cilvēku galvenais uzdevums vienmēr ir bijis - nevis reāli informēt, bet slavēt savu ministriju, aģentūru un priekšnieku (turklāt par nodokļu maksātāju naudu).
Un tīri cilvēcīgi ir saprotams, - lai arī šādā pandēmijas situācijā nu vienreiz tak būtu jāspēj izveidot reāls, jaudīgs aicinājums vakcinēties, taču valsts PR departamenta Facebook saņem 15 like. Vienkārši nav iepriekšējās pieredzes stāstīt kaut ko reālu, bez izskaistinājumiem. Varbūt kļūdos… Tikmēr soctīklos plosās precīzas antivakcīnu mārketinga kampaņas.
5. Un vēl - mums taču ir paši talantīgākie reklāmas guru, bet viņi šobrīd ir kaut kur pazuduši. Kad tiešām būtu jāparāda savs talants trāpīt precīzi mērķī. Kā Dānijā un citās ziemeļvalstīs.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
