Valsts savu īpašumu pārdod par 15 tūkstošiem, gadu vēlāk tā cena izrādās 138 reizes lielāka
PIETIEK20.04.2013.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministrijai piederošs īpašums, kas Valsts nekustamo īpašumu rīkotā izsolē 2010. gada beigās pārdots par 15 200 latu, pagājušā gada martā tālāk pārdots jau par 138 reizes lielāku cenu - 2,108 miljoniem latu, rāda žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Rīgas un Jūrmalas pagājušā gada lielāko nekustamā īpašuma darījumu saraksts.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, runa ir par bijušo dienesta viesnīcas ēku Mežaparkā, Ķīšezera krastā, Ezermalas ielā 4a. Šis Latvijas valstij Iekšlietu ministrijas personā piederošais īpašums ar 2011. gada 11. janvāra pirkuma līgumu nonācis 1990. gadā dzimušā Veniamīna Rodionova īpašumā, un kā darījuma summa zemesgrāmatā ierakstīti 15 200 latu.
Savukārt gadu vēlāk Rodionovs īpašumu par 25 000 latu tālāk pārdevis ārzonas uzņēmumam Renwood Global LP, bet tas jau mēnesi vēlāk to SIA Merko House pārdevis par iespaidīgu summu - 2 108 412 latiem. Savukārt pagājušā gada septembrī īpašuma statuss mainīts uz ekspluatācijā nodotu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas pašlaik jau sadalīta dzīvokļa īpašumos un šādā veidā tiek izpārdota.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Merko House reģistrēta dažas dienas pirms pagājušā gada lielā darījuma, un līdz šā gada februārim tās vienīgais īpašnieks bijusi SIA NPA Projekti, kuras vienīgais īpašnieks ir 1977. gadā dzimušais Normunds Puško.
Savukārt kopš šā gada februāra SIA Merko House līdzīgās daļās pieder tam pašam Rodionovam un SIA Domra, kuras vienīgā īpašniece ir 1960. gadā dzimusī Svetlana Šutkova.
Par to, ka lielais darījums nav bijis vismaz pilnībā fiktīvs, liecina uz īpašumu pēc darījuma uzliktās hipotēkas, - saskaņā ar pēdējiem grozījumiem maksimālā prasījuma summa (aizdevējs - SIA Grand Credit) noteikta gandrīz 760 tūkstošu latu apmērā.
Par to, ka valsts, iespējams, ārkārtīgi lēti pārdevusi vērtīgu īpašumu, Iekšlietu ministrija nekādu atbildību neuzņemas, jo īpašums bijis nodots VAS Valsts nekustamie īpašumi pārziņā. Savukārt Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane norāda, ka īpašums ir pārdots izsolē, kurā to ieguvis augstākās cenas solītājs:
"Iekšlietu ministrija ar 2010.gada 29.janvāra vēstuli Nr.1-38/379 ierosināja zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā nostiprinātās būves –dienesta viesnīcas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 091 0099 003) Ezermalas ielā 4A, Rīgā(nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 591 0137) atsavināšanu, norādot, ka tā nav nepieciešama Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai. Valstij piederošā būve atradās uz privātai juridiskai personai piederoša zemesgabala (zemes kadastra Nr.0100 091 2252) 3708 m² platībā.
Ar 2010.gada 10 marta vēstuli Nr.1-38/893 Iekšlietu ministrija nosūtīja VNĪ informāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanas ekonomisko pamatojumu, minot, ka ēka Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu vajadzībām netiek izmantota, ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī un tās atsavināšana samazinātu Iekšlietu ministrijas izdevumus par zemesgabala nomu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija rīkojumu Nr.413 ”Par valsts nekustamās mantas pārdošanu” tika veikta iepriekšminētā īpašuma atsavināšana. Izsoles sākuma cena tika noteikta pamatojoties uz AS BDO 2010.gada 19.augusta atzinumu par apbūves vērtību (Ls 15 000).
Paziņojums par objekta izsoli tika publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis 2010.gada 2.novembrī. Zemesgabala īpašnieks pirmpirkuma tiesības neizmantoja un izsole notika 2010.gada 16.decembrī un objekts tika pārdots par Ls 15 200. Pirkuma līgums ar pircēju tika noslēgts 2011.gada 11.janvārī."
Interesanti, ka īpašuma vērtētāja ir bijusi AS BDO, kas guvusi skandalozu slavu saistībā ar uzņēmuma Liepājas metalurgs "optimistiskā" audita veikšanu. (Kā zināms, Liepājas metalurga padomes locekļa Andra Deniņa sieva Ģertrūde Deniņa ir BDO valdes locekle.)
Foto no rej.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
