Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā milzu izbrīnu, kādu Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš aģentūrai LETA paudis sakarā ar to, ka par tiesas sprieduma nepildīšanu un ignorēšanu viņam piespriests 300 eiro naudas sods, Pietiek šodien publicē pilnu tiesas lēmumu, par kuru pats Ozoliņš ir publiski apgalvojis, ka neesot to redzējis.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420499513

AA43-0271-16/4

LĒMUMS

Rīgā, 2017.gada 30.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere rakstveida procesā izskatīja Valerija Utjanska sūdzību par to, ka netiek pildīts Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu apmierināts Valerija Utjanska pieteikums, atzīstot par prettiesisku Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā uz zemesgabala ar kadastra numuru 8076 002 0007 166.

Ar Augstākās tiesas 2017.gada 23.marta spriedumu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums atstāts negrozīts.

Līdz ar to Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, un tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, jo 2017.gada 23.aprīlis bija svētdiena.

[2] Administratīvajā apgabaltiesā saņemta pieteicēja sūdzība par to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums joprojām nav izpildīts.

Sūdzībā norādīts, ka ir demontēta 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar atļaujām”, kā arī ir demontēta automātiskā barjera, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā uz zemesgabala ar kadastra numuru 80760020007166. Neraugoties uz minēto, sūdzības iesniedzējs norāda, ka šīs darbības veiktas formāli, jo vieglajiem taksometriem joprojām tiek liegta piekļuve taksometru stāvvietai. Automātiskās barjeras vietā ir izveidots jauns šķērslis, proti, ceļu aizšķērso betona bluķis (kura iepriekš tur nebija), bet piekļuve taksometru stāvvietai (pie ielidošanas termināļa) ir organizēta citā vietā, taču to, tāpat kā iepriekš ierobežo 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar atļaujām”. Uzņēmuma AS „Rīgas Taksometru parks”, kā arī „Baltic Taxi” taksometriem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nodrošina piekļuvi, izmantojot automātisko barjeru (tā tiek atvērta ar caurlaidēm, kas tiek izsniegtas tikai minētajiem uzņēmumiem).

[3] Rakstveida paskaidrojumā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir norādījusi, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir izpildīts.

Lietā ir Satiksmes ministrijas rakstveida paskaidrojums (lietas 2.sējuma 77. – 78.lapa), no kura izriet, ka Satiksmes ministrijas ieskatā Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir izpildīts. Satiksmes ministrija uzskata VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” rīcību par tiesisku.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 376.panta otro daļu administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi var iesniegt sūdzību, un to rakstveida procesā izskata tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu.

[5] Izvērtējusi sūdzībā norādīto pamatojumu un lietā esošos pierādījumus, kā arī procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota.

[6] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 16.panta otro daļu spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.

Tā paša panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu ir noteikts Administratīvā procesa likuma 375.pantā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteiktajam iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumu (nolēmumu).

Savukārt panta otrā daļa noteic, ka par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam.

Ievērojot minēto, secināms, ka likumdevējs ir noteicis iestādei pienākumu pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu, kā arī par tiesas sprieduma izpildi paziņot pieteicējam.

Tiesas nolēmuma izpildes uzraudzība ir tiesai, un administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi ir tiesīgs iesniegt sūdzību tiesai, kura nolēmumu ir pieņēmusi. Izskatot sūdzību, tiesa tāpat kā līdz šim vienlaikus lems par piespiedu naudas piemērošanu amatpersonai. Administratīvā procesa dalībniekam būs tiesības iesniegt sūdzību vairākkārt, arī piespiedu naudas piemērošana varēs notikt vairākkārt, līdz tiesas nolēmums tiks pienācīgi izpildīts (sk. 2017.gada 2.februāra likuma „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas 44.punktu).

Tādējādi tiesa uzrauga sprieduma izpildes pienācīgu un atbilstošu izpildi, izvērtējot procesa dalībnieku sūdzības par sprieduma izpildi.

[7] Ar spēkā stājušos apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu tika apmierināts V.Utjanska pieteikums, atzīstot par prettiesisku Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā uz zemesgabala ar kadastra Nr.8076 002 0007 166.

Lietā ir iesniegti zvērināta tiesu izpildītāja Oskara Muižnieka fakta fiksēšanas aktam pievienotie fotoattēli (lietas 2.sējuma 67.-73.lapa) un zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas akti par faktu fiksēšanu pievienotajiem fotoattēliem (lietas 2.sējuma 131.-136.lapa), no kuriem redzams, ka barjera un ceļa zīmes patiešām ir demontētas, taču vienlaikus uz ceļa ir izveidots jauns šķērslis (betona bluķis), kas liedz piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja V.Utjanska sūdzība ir pamatota, jo Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav pienācīgi izpildīts.

[8] No lietā esošajiem fotoattēliem ir redzams, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” turpina rīkoties tāpat kā iepriekš, neņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā norādīto, proti, tiek liegtas piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”. Ir izveidots arī jaunradītā šķēršļa (betona bluķa) apbraukšanas ceļš, kur ir uzstādīta 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī ierīkota automātiskā barjera.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir sniegusi paskaidrojumu, ka tai nav tiesību regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, jo veids, kā lidostas apmeklētāji nokļūst lidostā, nav lidostas kompetencē. Vienlaikus VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzskata, ka tai ir pienākums kontrolēt lidostas atklāto teritoriju, tās izmantošanas un lietošanas kārtību.

Izvērtējot minēto paskaidrojumu, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām, atzīstot par prettiesisku Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru.

Tādējādi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā norādīto.

[9] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” paskaidro, ka, veicot riska novērtējumus taksometru stāvēšanas joslai (korporatīvajai klientu zonai), tā esot pieņēmusi lēmumu ne tikai novērot un patrulēt minētajā teritorijā, bet arī nodrošināt citus kontroles pasākumus, nosakot, ka piekļuve minētai teritorijai ir tikai personām, kurām atbilstoši 2017.gada 7.augusta Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumiem KD 1417 NI ir izsniegta caurlaide/piekļuve, un persona, kura minētajā zonā sniedz taksometru pārvadāšanas pakalpojumus, ir noslēgusi noteikumos minēto vienošanos ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

No minētā secināms, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” joprojām turpina regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav iesniegusi objektīvus pierādījumus tam, ka riska novērtējums būtu veikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ka kompetentā valsts institūcija būtu uzdevusi par pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izveidot tieši šādu caurlaižu sistēmu drošības pasākumu veikšanai.

[10] No VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iesniegtajiem noteikumiem un to pielikumiem secināms, ka piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums. Vienīgā atšķirība no iepriekšējiem noteikumiem ir tāda, ka šobrīd šīs piekļuves tiesības var iegūt arī fiziska persona par maksu (maksa gadā 12 664,80 euro (bez PVN), ko persona var apmaksāt 12 vienādos maksājumos, tātad katrs maksājums ir 1055,40 euro plus PVN (lietas 2.sējuma 155.lapa)).

Izvērtējot minēto, secināms, ka, samaksājot noteiktu naudas summu, persona iegūst piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”. Minētais pierāda to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” caurlaižu sistēma netika izveidota drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Tādējādi minētie lietā konstatētie apstākļi tikai vēlreiz apstiprina to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts pareizi, turklāt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” joprojām turpina regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu.

[11] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” paskaidro, ka tās teritorijā izveidota publiskā taksometru stāvvieta, tomēr no lietā esošajiem fotoattēliem (lietas 2.sējuma 137.-139.lapa) un taksometru stāvvietas novietojuma shēmas (lietas 2.sējuma 143.lapa) apgabaltiesa konstatē, ka tā nav saistāma ar strīdus teritoriju, turklāt tā paredzēta tikai 4 taksometriem.

Tādējādi minētais VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” arguments nav attiecināms uz izskatāmo jautājumu.

[12] Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā cita starp norādīts, ka atbilstoši tiesu prakses atziņām publiskās lietas, kuras bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir sabiedriski izmantojamās publiskās lietas (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.1.apakšpunktu). Pieteicējam ir no vienlīdzības principa izrietošas tiesības prasīt tādu pašu pieeju publiskas lietas izmantošanai kā citām personām. Pārbaudāms vienīgi, vai atteikums šādas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11.punktu).

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Augstākā tiesa jau ir atzinusi, ka lidostai nav tiesību regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu. Veids, kādā lidostas apmeklētāji nokļūst lidostā, nav lidostas kompetencē. Taksometru pakalpojuma nodrošināšana neietilpst lidostas pārvaldīšanā. Pieteicēja nebija tiesīga piešķirt taksometra pakalpojuma koncesiju nedz tādēļ, ka likums to liedza, nedz tādēļ, ka lidostai nemaz nav tiesību uz šādu resursu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 20.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-18/2013 16.-18.punktu).

Tādējādi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav tiesību organizēt vai regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā norādīja arī to, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši iesniegtajiem pierādījumiem šobrīd fiziska persona piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai (pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), var iegūt, samaksājot gadā 12 664,80 euro plus PVN.

Novērtējot minētos lietā konstatētos apstākļus, apgabaltiesa secina, ka norādītā naudas summa ir tāda, kas šīs piekļuves tiesības faktiski liedz.

[13] Novērtējot lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās Satiksmes ministrijas un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” darbību labticīgumu, nenodrošinot piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.

Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav lūgušas izskaidrot apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu, kas savukārt nozīmē to, ka Satiksmes ministrijai un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” spriedums ir saprotams.

Minēto apstiprina arī tas, ka, izskatot lietu kasācijas kārtībā, Augstākā tiesa 2017.gada 23.marta spriedumā cita starp ir nepārprotami norādījusi, ka runa ir par VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īpašumā esošas publiskas lietas izmantošanu, uz kuru ir tiesības ikvienam. Tādējādi pieteicēja subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu tiesā konstatēšanai nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs ir taksometra vadītājs vai saimnieciskās darbības veicējs ar atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrētu atļauju uzņēmējdarbības veikšanai, jo tiesības uz publiskas lietas izmantošanu ir ikvienam. Līdz ar to pieteicējam ir no vienlīdzības principa izrietošas tiesības prasīt tādu pašu pieeju publiskas lietas izmantošanai kā citām personām, bet atteikuma saņemšanas gadījumā – tiesības pārbaudīt tiesā šāda iestādes lēmuma tiesiskumu.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” formāli norādījusi, ka tiesa, taisot spriedumu, nav piemērojusi Civillikuma 927. un 928.pantu, taču Augstākā tiesa nekonstatēja kasācijas sūdzībā pamatojumu tam, kā izpaužas tiesību normas pārkāpums un kā tas ietekmētu tiesas spriedumu. Apstāklim, ka taksometriem tiek nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa uz rampas, lietā nav nozīmes, jo strīds nav par piekļuves tiesībām pie lidostas termināļa uz rampas (pie izlidošanas), bet gan par piekļuves tiesībām taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Augstākajai tiesai neradās šaubas par to, kuru automātisko barjeru tiesas spriedumā ir uzdots VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” demontēt, jo, vērtējot spriedumu kopumā, ir skaidri un nepārprotami secināms, ka lietā runa ir par strīdus barjeru, proti, par to barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 23.marta sprieduma lietā Nr.SKA-470/2017 6. – 8.punktu).

Nav strīda par to, ka Satiksmes ministrijai un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” minētais Augstākās tiesas spriedums ir nosūtīts.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesai nav šaubu par to, ka Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” spēja saprast gan Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā, gan arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 23.marta spriedumā ietvertos argumentus un apsvērumus. Līdz ar to Satiksmes ministrijai un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija zināms, kā pareizi jāpilda Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums, taču tas apzināti netika darīts.

[14] Tā kā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākums pareizi un laikus izpildīt tiesas spriedumu izriet no likuma, apgabaltiesai nav pamata lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt likumā noteiktās darbības.

Administratīvā procesa likuma 376.panta trešā daļa noteic, ka, izlemjot sūdzību, tiesa var uzlikt atbildīgajai amatpersonai piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda ir 50 euro, bet maksimālā piespiedu nauda – 5000 euro. Tiesas lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu tiek pieņemts saskaņā ar šā likuma 143.pantā noteikto kārtību.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 143.panta pirmajai daļai tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.

Saskaņā ar panta otrajā daļā noteikto tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu.

Tā paša panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 14 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā.

Savukārt atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

Novērtējot lietā konstatētos apstākļus, apgabaltiesa uzskata, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 376.panta trešo daļu atbildīgajai amatpersonai ir uzliekama piespiedu nauda, jo ir nepieciešams panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi.

Pie secinājuma, ka ir pamats piespiedu naudas piemērošanai, apgabaltiesa nonāca turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, bet VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir norādījusi, ka par sprieduma izpildi tā informēja pieteicēju tikai ar 2017.gada 17.augusta vēstuli (lietas 128.lapa).

Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” zināja, kā pareizi jāpilda Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums, taču tas apzināti netika darīts. Par to liecina tas apstāklis, ka laika periodā, kad bija jāizpilda minētais tiesas spriedums, tika mērķtiecīgi izveidots jauns šķērslis, lai liegtu piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”. Turklāt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” no jauna ir ieviesusi tādu pašu kārtību, kādu tiesa bija atzinusi par prettiesisku, proti, ir ierīkota automātiskā barjera un izvietota 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” ar 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, tikai citā vietā, un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” turpina regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu (sk. arī šā lēmuma [6] līdz [10] punktu).

Novērtējot lietā konstatētos apstākļus, apgabaltiesa neguva pārliecību par to, ka, nepiemērojot piespiedu naudu, varētu panākt, lai Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums tiktu pienācīgi izpildīts, kā to noteic Administratīvā procesa likuma 375.panta pirmā daļa. Tā kā Satiksmes ministrijas un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sniegtie paskaidrojumi un veiktās darbības nepārprotami norāda uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums netiks pienācīgi izpildīts, piespiedu naudas uzlikšana atbildīgajām amatpersonām ir vienīgais veids kā panākt minētā tiesas sprieduma izpildi. Likumā ir noteikts, ka piespiedu nauda atbildīgajai amatpersonai var tikt uzlikta robežās no 50 euro līdz 5000 euro.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka piespiedu nauda 300 euro katrai atbildīgajai amatpersonai lietā konstatētajos apstākļos būtu samērīga. Apgabaltiesa ņem vērā to, ka ir veiktas apzinātas un mērķtiecīgas darbības, kas nepārprotami bija vērstas uz Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu. Vienlaikus ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka šajā lietā atbildīgajām amatpersonām piespiedu nauda tiek piemērota pirmo reizi.

[15] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700 valsts sekretāra vietā ir parakstījusi valsts sekretāra vietniece.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

Pamatojoties uz minētajā tiesību normā ietverto deleģējumu, izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.242 „Satiksmes ministrijas nolikums” (turpmāk – Noteikumi Nr.242), kura 11.punkts cita starp noteic, ka valsts sekretārs vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi, kā arī veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Noteikumu Nr.242 18.punkts noteic, ka ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

Minēto noteikumu 20.punkts noteic, ka valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Atbilstoši Noteikumu Nr.242 25.9.apakšpunktam ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, secināms, ka Satiksmes ministrijas atbildīgā amatpersona izskatāmajā gadījumā ir Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

Atbilstoši Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā un 301.panta pirmajā daļā noteiktajam valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Minētā likuma 301.panta otrajā daļā cita starp ir noteikts, ka valde pārzina un vada sabiedrības lietas.

Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 222.pantu un 302.pantu valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

Ievērojot tiesību normās noteikto, secināms, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” atbildīgās amatpersonas izskatāmajā gadījumā ir VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes locekļi.

Apgabaltiesa atzīst, ka piespiedu nauda piemērojama visiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes locekļiem, jo saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem valdes locekļi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pārstāv kopīgi.

[16] Apgabaltiesa vērš procesa dalībnieku uzmanību uz to, ka Krimināllikuma 296.pants paredz kriminālatbildību par tiesas nolēmuma nepildīšanu.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 376.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka persona var lūgt tiesu piespiedu naudu uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc tiesas nolēmumā noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām.

Apstāklis, ka procesa dalībnieks īsteno Administratīvā procesa likuma 376.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, nav tiesisks šķērslis tam, lai atbildīgās amatpersonas sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 296.panta, ja tiek konstatēts minētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta pirmo, otro un ceturto daļu, 375.panta pirmo daļu, 376.panta otro un trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nolēma:

Atzīt, ka Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav pienācīgi (pareizi un laikus) izpildījušas Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420499513.

Uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam (personas kods 250777-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei (personas kods 260873-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes loceklim Normundam Feierbergam (personas kods 150975-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes loceklei Irinai Feļdmanei (personas kods 170676-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes loceklei Laumai Jenčai (personas kods 300682-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Piespiedu nauda iemaksājama Valsts kases, NMR 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot – piespiedu nauda Administratīvajai apgabaltiesai lietā Nr.A420499513.

Viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, Administratīvajā apgabaltiesā iesniedzami piespiedu naudas samaksu apliecinoši dokumenti. Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas brīdī. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...