Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

It kā Latvijas Republikas Krimināllikuma 93. pants „Valsts simbolu zaimošana” visu nosaka precīzi: „Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Taču diemžēl šis ir viens no neskaitāmajiem mūsu valsts normatīvo aktu pantiem un punktiem, kuros tiesībsargāšanas iestādes raugās nevis uz likuma garu, bet tikai uz burtu. Ļoti bieži pat arī ne uz to.

Oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis” publikācijās par valsts simbolu zaimošanu pēdējos desmit gados ir precīzi salikti visi punkti uz „i”.

Necieņa ir publiski veikta, apzināta darbība ar mērķi ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās paražas, kas nosaka valsts simbolu godināšanas veidu. Necieņa ir arī bezdarbība, kas izpaužas kā pietiekamas rūpības trūkums pret valsts simbolu.

Valsts simbolus lieto ne tikai pati valsts, bet noteiktās situācijās arī tās iedzīvotāji, tādēļ ir svarīga to izpratne un aizsardzība. Valsts simbolos ir ietverta valsts identitāte – izcelsme, vēsture, iekārta un valsts filozofija.

Latvijas valstij ir trīs valsts simboli: karogs, himna un ģerbonis. Valsts karogs ir nacionālās piederības zīme. Valsts ģerbonis simbolizē valsts varu. Valsts himna ir tautas svinīgā lūgšana.

Pirms dažiem mēnešiem mēs visi uzzinājām par absurdo situāciju – mūsu tiesībsargāšanas iestāžu skatījumā ne tikai izrādīt necieņu, bet pat klaji ņirgāties un zaimot nedrīkst valsts karogu, bet drīkst… valsts karoga attēlu.

Manā – un, domāju, arī ikviena Latvijas pilsoņa un patriota – apziņā ņirgāšanās nav pieļaujama attiecībā uz karogu, bet arī uz tā jebkāda veida attēlojumiem, un ne tikai uz visu ģerboni „taustāmā formā”, bet arī uz tā attēliem un tā sastāvdaļām.

Likuma „Par Latvijas valsts ģerboni”, ko pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents, ir ļoti skaidri aprakstīts, kas ietilpst lielajā un mazajā valsts ģerbonī. Cita starpā minēts – lielajā Latvijas valsts ģerbonī „virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes”, bet mazais valsts ģerbonis ir „lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā trīs zelta zvaigznes”.

Tieši saistībā ar šīm zvaigznēm tad arī saistīta šī mana vēršanās pie Jums un sabiedrības.

Mēs visi labi zinām, ko šīs trīs zelta zvaigznes nozīmē. Tās ir neatņemama valsts ģerboņa sastāvdaļa, un tāpēc uz tām bez kādām atrunām attiecināms manis citētais Krimināllikuma pants.

Bet vai tas tā tiešām notiek? Šajās dienās tiek plaši reklamēta grāmata, uz kuras vāka veselas divas reizes šī Latvijas valsts ģerboņa sastāvdaļa tiek zaimota un izņirgāta.

Uz tā attēlotas Latvijas valsts visaugstākā, visnovērtētākā un vissvētākā apbalvojuma - Triju Zvaigžņu Ordeņa pirmās šķiras sastāvdaļas, taču zelta zvaigžņu vietā ir eiro un dolāra grafiskie apzīmējumi.

Nav šaubu, ka šādā veidā ir veikts noziedzīgais nodarījums, kas aprakstīts manis jau citētajā Krimināllikuma pantā – valsts simbola zaimošana. Turklāt acīmredzami runa nav par kādu nejaušību – viss ir noticis apdomāti, ar nodomu un skaidru apziņu, kas tiek darīts.

Šajā situācijā es lūdzu Jūs gan kā likumdevējus un valsts varas pārstāvjus, gan kā Latvijas valsts patriotus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šis konkrētais gadījums nepaliktu nesodīts un lai turpmāk Latvijas normatīvie akti neļautu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem ignorēt valstiskas nozīmes noziedzīgus nodarījumus.

* Jūrmalas attīstības biedrības dibinātāja, Majoru muižas biedrības priekšsēdētāja; vēstule adresēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Artusam Kaimiņam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātam Andrejam Judinam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei, tieslietu ministram Jānim Bordānam

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...