Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušajā nedēļā atbalstīja vienota sabiedriskā medija izveidi un konceptuāli atbalstīja arī finansēšanas modeļa principu maiņu. Tomēr jautājums par sabiedrisko mediju neatkarīga, atbilstoša un prognozējama finansējuma nodrošināšanu joprojām ir atvērts. Kādēļ nedrīkstam palikt pie esošās kārtības, un kādi soļi nepieciešami turpmāk?

Lai saprastu, kādēļ nevaram dzīvot tāpat kā līdz šim, aplūkosim mūsu sabiedrisko mediju – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) – esošo situāciju. Šobrīd tie ir vissliktāk finansētie Baltijas valstīs un krietni atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ļoti ierobežotas iespējas gan veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru.

Patreizējais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis - nenodrošina attīstību un ir atkarīgs no ikgadējiem politiskajiem lēmumiem

Jau kopš neatkarības atjaunošanas mūsu sabiedrisko mediju finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā. Šobrīd var prognozēt, ka šogad tas būs līdzvērtīgs tikai 0,09% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropas vidējais līmenis ir 0,16% no IKP1. Zemais finansējuma līmenis ne tikai neļauj plānot un īstenot vidēja vai ilgāka termiņa attīstību, bet nav pietiekams pat savas saimniecības, kas ir valsts kritiskās infrastruktūras daļa, uzturēšanai atbilstošā kvalitātē. Uz to norādījis arī Valsts drošības dienests un Iekšlietu ministrija2.

Otra ļoti būtiska problēma - finansējums šobrīd nav prognozējams, jo sabiedriskie mediji katru gadu ir spiesti cīnīties par papildu naudu, bet budžeta apjomu uzzina tikai iepriekšējā gada beigās, kad politiķi ir apstiprinājuši ikgadējo valsts budžetu. Lai arī medijiem ir attīstības plāni, finansējums to īstenošanai gadu no gada vienmēr tiek piešķirts nepietiekams. Tādēļ mediji pastāvīgi dzīvo ugunsdzēšanas režīmā, katru gadu lūdzot naudu, lai darītu darbus, ko normāli būtu jāveic plānoti un secīgi, nevis kā avārijas remonts.

Valsts kontrole ir apzinājusi, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā 35% no valsts budžeta finansējuma sabiedriskie mediji ir saņēmuši līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vai prioritāro pasākumu ietvaros3. Proti, par tiem ir bijis īpaši jācīnās, papildus t.s. bāzes budžetam. Tas neatbilst labas pārvaldības principiem un liecina, ka finansējums nav nedz atbilstošs, nedz prognozējams, nedz neatkarīgs no politiskiem lēmumiem. Valsts kontrole jau agrāk revīzijā bija norādījusi, ka LTV un LR neveic pietiekamus ieguldījumus ilgtermiņa attīstībai un ka neparedzamos apstākļos sabiedriskie mediji var kļūt tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un labvēlības budžeta līdzekļu piešķiršanā4.

Nepietiekamā finansējuma dēļ, LR un LTV ir sistemātiski taupījuši uz tehnoloģiju attīstības rēķina, lai nebūtu jāsamazina finansējums oriģinālsatura veidošanai. Šī balansēšana ik gadu notiek kā uz naža asmens. Bet, it īpaši kara apstākļos, nav pieļaujams, ka esošā finansēšanas kartība spiež samazināt oriģinālsatura apjomu, nevis gādā par attīstību un uzticamas informācijas palielināšanu.

Igaunija un Lietuva izšķirošus lēmumus pieņēma jau pirms vairākiem gadiem

Atjaunojot neatkarību, mūsu kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - sabiedrisko mediju situācija bija līdzīga. Taču pēdējo 16 gadu laikā kaimiņi ir veikuši sabiedrisko mediju reformas, kurām Latvijā joprojām ir tieksme pretoties.

Igaunija apvienoja sabiedrisko TV un radio jau 2007. gadā un izveidoja vienotu sabiedrisko mediju "Eesti Rahvusringhääling" (ERR), kas ilgstoši ir bijis krietni labāk finansēts nekā Latvijā. Sabiedrisko mediju budžets ir salāgots ar attīstības plānu un ir zināms vairāku gadu periodam uz priekšu. Tas ļauj plānot investīcijas un nodrošināt izaugsmi. ERR darbinieki atzīst, ka apvienošana ir spēcinājusi mediju - uzlabojusi pārvaldību, ļāvusi efektīvāk izmantot sabiedrības līdzekļus un ieguldīt attīstībā. Īpaši digitālo platformu, satura un infrastruktūras attīstībā, kas šobrīd ir izšķiroši svarīgi, lai medijs būtu spēcīgs un konkurētspējīgs. Tas ir palīdzējis uzlabot žurnālistu darba apstākļus un ļauj sakārtot atalgojuma sistēmu.

Igaunijas sabiedriskais medijs šobrīd ir iemantojis visaugstāko iedzīvotāju uzticību Baltijas valstīs un sasniedzis vēsturiski lielāko auditoriju. Ir moderni izremontētas vēsturiskās redakciju telpas, bet šobrīd kaimiņi strādā pie tā, lai jau pēc diviem gadiem sabiedriskajam medijam būtu jauna, divreiz mazāka un efektīvāka televīzijas ēka.

Savukārt Lietuvā sabiedriskais radio un TV - "Lietuvos nacionalinis radijas ir televizija" (LRT) - vienmēr ir bijis vienots uzņēmums. Lietuvieši to īpaši novērtē tieši pēdējos gados, jo vienotā uzņēmumā iespējams daudz ciešāk sadarboties un efektīvāk stāties pretī mūsdienu mediju vides pārmaiņu izaicinājumiem. Taču vistālāk Lietuva ir gājusi uz priekšu attiecībā uz finansējumu. Jau 2015. gadā, kad sabiedriskais medijs izgāja no reklāmas tirgus, valsts mainīja tā finansēšanas modeli. Tur finansējums ir piesaistīts pie iedzīvotāju ienākumu nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Tādējādi, augot ekonomikai, strauji ir audzis arī Lietuvas sabiedriskā medija finansējums. No visvājākā un vissliktāk nodrošinātā sabiedriskā medija Baltijas valstīs LRT ir izaudzis par vislabāk finansēto.

Šobrīd Lietuvas sabiedriskais medijs ir sasniedzis vēsturiski augstāko iedzīvotāju apmierinātību ar tā darbu, attīstījies digitālajās platformās, strauji audzējot auditoriju, un īsteno digitālās attīstības stratēģiju, kas izstrādāta sadarbībā ar Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un citu valstu ekspertiem. Arī lietuvieši jau šobrīd strādā pie jauna sabiedriskā medija ēkas korpusa, kas būs efektīvāks uzturēšanā un piemērotāks mūsdienu darbam, nekā padomju laika TV ēka ar plašajiem gaiteņiem.

Vienots sabiedriskais medijs – instruments efektīvai digitālajai attīstībai

Gan Igaunijas, gan Lietuvas sabiedriskā medija vadība un darbinieki, kad šovasar tikās ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem un LR un LTV kolēģiem, apliecināja, ka iespēju strādāt vienotā uzņēmumā uzskata par priekšrocību, kas spēcina gan no darba organizācijas, gan resursu izmantošanas, gan satura radīšanas viedokļa. Vienots sabiedriskais medijs ir lielākajā daļā Eiropas valstu.

Igaunijas un Lietuvas sabiedrisko mediju vadītāji uzsver, ka mūsdienās šī ciešā sadarbība ir izšķiroši svarīga, lai medijs būtu spēcīgs digitālajā vidē, kur sasniedzama arvien lielāka daļa auditorijas. Kā uzsvēra ERR vadītājs Eriks Rose, ne jau televīzija un radio ir sāncenši. To patiesie konkurenti ir globālās multimediju platformas, kurām pretī mums jāliek spēcīgs savs nacionālais medijs.

Mūsdienās cilvēki sagaida no sabiedriskajiem medijiem tādas pašas tehnoloģiskās iespējas un funkcionalitāti kā no Google, Youtube vai Spotify. Sagaida pasaules līmeņa saturu, skaņu un attēla izšķirtspējas kvalitāti. Ja nespēsim noturēt savu mediju pietiekami augstā līmenī, mūsu iedzīvotāji pārstās to lietot.

Nākamie soļi

Sabiedriskā medija politisko neatkarību pamatā nosaka tas, cik augstā neatkarības pakāpē no politiskajiem lēmumiem ir to finansēšanas modelis.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir iesniegusi Saeimā piecus iespējamos sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus. Šobrīd deputāti ir gatavi atbalstīt priekšlikumu, kas paredz finansējumu atbilstoši mediju trīs gadu attīstības plānam, kas paredzētu pakāpenisku, prognozējamu budžeta apjoma pieaugumu. Šāds modelis nenodrošina tik augstu neatkarības pakāpi kā budžeta piesaiste konkrētam procentam no iekšzemes kopprodukta vai noteiktu nodokļu ienākumu daļai. Tomēr pats politiskais lēmums principiāli mainīt finansēšanas modeli, kā arī noteikta IKP procenta – 0,12% no IKP - kā budžeta apjoma minimālā sliekšņa iekļaušana, ir uzskatāms par nozīmīgu sākumu turpmākajam pārmaiņu procesam.

Mūsu mērķis ir palicis nemainīgs – panākt tādu budžeta apjomu, kas būtu līdzvērtīgs Eiropas vidējam līmenim. Vai tas izdosies, būs atkarīgs no turpmākajām sarunām ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, ar kurām esam gatavi cieši un konstruktīvi sadarboties.

Ir jāpanāk, lai Latvijā būtu spēcīgs, neatkarīgs un efektīvs sabiedriskais medijs. Reformu ziņā mēs šobrīd esam situācijā, kur Igaunija bija pirms 16 gadiem un Lietuva - pirms 8 gadiem. Latvijas atpalicība, par ko tik daudz tiek runāts, diemžēl ir vērojama arī mūsu sabiedrisko mediju jomā. Mums ir nepieciešama sabiedrisko mediju struktūra, kas ļauj strādāt ciešākā sadarbībā, elastīgāk un efektīvāk izmantot valsts resursus. Efektīvāk nav mazāk. Efektīvāk nozīmē panākt labāku rezultātu.

Igauņu kolēģi atzīst - ja nebūtu apvienoti, attīstībā un auditorijas sasniegšanas ziņā būtu atpalikuši par vairākiem gadiem. Ja nevēlamies turpināt atpalicību no kaimiņiem, kas nozīmē informatīvās telpas stagnāciju un lielus dezinformācijas riskus, arī mums ir jāseko viņu piemēram. Jāpieņem lēmumi par pietiekami nodrošinātu, vienotu sabiedrisko mediju.

Jau iepriekš esam uzsvēruši, ka finansējuma apjoma palielinājums ir priekšnoteikums, lai izveidotu spēcīgu sabiedrisko mediju. Tādējādi būs iespējams palielināt finansējumu jaunu satura formātu attīstībai, palielināt investīcijas tehnoloģijās un infrastruktūrā, vairāk ieguldīt darbinieku profesionālajā izaugsmē un atalgojumā, stiprināt efektīvu uzņēmuma vadību.

Finansējums ir izšķiroši svarīgs, jo bez tā arī apvienots medijs nesasniegs nepieciešamo. Apvienošana palīdz izmantot resursus efektīvi, bet neko daudz nevar paveikt, ja šo resursu nav. Tādēļ abi šie jautājumi ir risināmi kopsolī. Un mēs turpināsim pie tā strādāt.

1 "Darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei gala ziņojums", SEPLP, 2023, 6.lpp., atrodams: https://www.seplp.lv/lv/media/942/download?attachment

2 Turpat, 9.lpp.

3 Turpat, 8.lpp.

4 Turpat, 9.lpp.

* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...