Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms četriem gadiem, kad Egila Levita slēptās priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas ietvaros „pilnīgi nejauši” par nodokļu maksātāju naudu tika izdots viņa rakstu un interviju apkopojums „Valstsgriba”, šai grāmatai tika vienkārši nozagta virkne žurnālistu publikāciju, pirms grāmatas izdošanas ar autoriem nevienojoties, - to atklāj šis jaunās grāmatas „Valstsgribis” fragments.

Par vēl vienu nozīmīgu “prezidenta amatu nemaz nekārojošā” Egila Levita “neesošās kampaņas” sastāvdaļu uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina 2019. gada sākumā kļūst grāmatas “Valstsgriba” iznākšana, ko akadēmiķis Juris Bojārs ironiski piemin šādiem vārdiem:

“Otro ceļu uz prezidenta krēslu Levits sāka bruģēt nopietnāk: palaida TV reklāmas rullīšus ar pastaigām Rīgas parkos, stāstot par profesionāliem juristiem vispārzināmām lietām, sarīkoja Latvijas Universitātes Lielajā aulā savas vienīgās biezās rakstu un runu grāmatas “Valstsgriba” atvēršanas svētkus, ko šo grāmatu jau pārlapojušie juristi neuzskata par fundamentālu zinātnisku pētījumu.

(Atvainojiet, man šāda apjoma, bet fundamentālu jaunākās paaudzes zinātnisko monogrāfiju un mācību grāmatu ir kādas sešas un jau tiek pabeigta septītā, t. i. kopā ap septiņiem tūkstošiem lappušu.) Tā ka pretendents šoreiz, redzams, uzskata sevi par gatavu iejāt Prezidenta pilī uz balta zirga kā īstens mesija, ne kā jauns pravietis Jeruzalemē uz balta ēzeļa.”

Jābūt ļoti naivam, lai pieļautu, ka tā ir nejaušība un apstākļu sakritība, nevis sakomponētas valsts prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas pasākumu secība: tieši četras dienas pirms “biedru grupas” jūsmīgās vēstules publiskošanas Egilam Levitam tiek dota iespēja valsts televīzijas rīta raidījumā paziņot, ka viņš nevēlas būt prezidenta kandidāts no kādas partijas, taču piekritīs pretendēt, ja viņu uz valsts prezidenta amatu virzīs valdošā koalīcija.

Savukārt pēcāk tajā pašā dienā – 15. februārī – notiek viņa publikāciju apkopojuma “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018” prezentācija Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Kas par to maksā? Protams, nodokļu maksātāji – citādi “izcilais latviešu jurists un politologs” nav radis.

Prezentācijā glaimīgas runas skan viena pēc otras. Pasākuma vadītājs – Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš – paziņo, ka 848 lappuses biezā un divarpus kilogramus smagā grāmata ne tikai vairojot zināšanas par Latvijas valsts būtību, bet pat – ne vairāk, ne mazāk – esot “gatava Latvijas valsts mācības grāmata”, savukārt prezentācijas pasākuma svinīgo uzrunu autori, aplausiem pārejot ovācijās, Egilu Levitu piemin gan kā “nācijas tēvu”, gan kā “pravieti”, gan kā Kārļa Ulmaņa cildenā veikuma turpinātāju.

“Eiropeiska un pasaules mēroga jurists un domātājs” – tā “nācijas tēva” uzstāšanos apjomīgā publikācijā raksturo tolaik vēl ietekmīgais laikraksts “Latvijas Avīze”, un varētu šķist paradoksāli, ka tieši šis izdevums ir tas, kas tobrīd varētu glaimotāju daudzināto stāstu par “Latvijas valsts mācību grāmatu” pārvērst pamācošā vēstījumā par augstākajā mērā negodprātīgu intelektuālu zādzību.

Varētu, ja vien “Latvijas Avīze”, tās izdevēji un tās galvenā redaktore Linda Rasa būtu godīgi pret saviem lasītājiem. Tomēr laikraksta vadība izvēlas šos faktus noklusēt, tā bruģējot ceļu uz valsts prezidenta amatu cilvēkam, par kuru jau tobrīd ir pietiekami skaidrs, ka “pravietis” nav ne principiāls, ne godīgs, ne godprātīgs…

“Es, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, ar nolūku informēt Latvijas sabiedrību par tai nozīmīgām vēstures lappusēm, kas attiecināmas arī uz valsts visaugstākajām amatpersonām, veicu apjomīgu žurnālistisku pētījumu, kura ietvaros plānoju noskaidrot arī Jūsu publisko izteikumu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojuma caurspīdīguma jomā atbilstību Jūsu darbībai. Šai sakarā vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kad un kādā formā valsts kapitālsabiedrība VSIA “Latvijas Vēstnesis” informēja Jūs par ieceri izdot grāmatu “Valstsgriba”? Atbildei pievienojiet attiecīgās sarakstes kopijas;

2) vai Jūs tikāt informēts par to, kādus nodokļu maksātāju līdzekļus valsts kapitālsabiedrība gatavojas ieguldīt šīs grāmatas projektā, kas pēc tā pārstāvju vārdiem esot ildzis četrus gadus, un par to, vai tiek plānots šos līdzekļus atgūt? Ja jā, miniet šos datus. Ja nē, sniedziet skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ necentāties iegūt informāciju par to, vai ar šādu projektu nodokļu maksātāju līdzekļi netiks izmantoti nelietderīgi un netiks zaudēti;

3) kad un kādas vienošanās šī valsts kapitālsabiedrība noslēdza ar Jums par līdzdalību šīs grāmatas sagatavošanas un izdošanas projektā? Atbildei pievienojiet šo vienošanos kopijas, kā arī informāciju par Jūsu saņemtiem maksājumiem, ja tādi ir saņemti, par katru maksājumu minot tā pamatojumu un veikto darbu;

4) tā kā grāmatā ir publicēts ievērojams skaits publikāciju, kuru autori ir trešās personas, vai Jūs kā profesionāls jurists pārliecinājāties, vai ar visiem autoriem pirms grāmatas izdošanas ir panāktas rakstiskas vienošanās par šo autoru tekstu pārpublicēšanu grāmatā “Valstsgriba”, ievērojot šo personu autortiesības? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?”

Šis ir iesniegums, kas Egilam Levitam, jau valsts prezidenta amatā esot, tiek nosūtīts 2020. gada janvārī – nepilnu gadu pēc “Valstsgribas” prezentācijas pasākuma. “Nācijas tēvs”, kurš kandidēšanas laikā ir apgalvojis, ka atbildot uz visvisādiem jautājumiem, pēc šo saņemšanas klusē kā ūdeni mutē ieņēmis. Un tam ir pamats – pat ļoti pamatīgs un nepatīkams pamats…

Latvijas valsts oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” ir uzņēmies visus izdevumus saistībā ar grāmatas sagatavošanu un izdošanu, un, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs patiešām vēlētos pildīt savus pienākumus, tam noteikti būtu bijuši izdarāmi secinājumi par administratīvo un valsts resursu izmantošanu vienas konkrētas personas labā.

Te pilnīgi pietiek ar vienu vienīgu izteiksmīgu faktu: kā redzams no “Latvijas Vēstneša” publiskās informācijas, ne pārskatāmā laikā pirms, ne pēc “Valstsgribas” izdošanas apgādam nav ienācis prātā izdot nevienu citu privātpersonas publikāciju apkopojumu – tikai vienus vienīgus juridiskos un vēsturiskos tekstus. Egila Levita vajadzībām ir izdarīts izņēmums – un šai viņa priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļai iztērēti desmiti tūkstošu nodokļu maksātāju līdzekļu.

Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” aktīvi izmanto valsts resursus arī citām šīs kampaņas sastāvdaļām, – papildus pašai grāmatas sagatavošanai un izdošanai tas arī to aktīvi popularizē, nodrošina privātpersonai Egilam Levitam intervijas iespēju, vērienīgi informē sabiedrību par “gatavās Latvijas valsts mācības grāmatas” atvēršanu, pat intervē grāmatas sastādītāju Rudīti Kalpiņu.

“Grāmata tiek laista klajā brīdī, kad tā beidzot ir gatava. Tā tapa ilgi, gandrīz četrarpus gadus. Un, jā, ir pilnīgi saprotami, ka grāmatas iznākšanu šobrīd “pieraksta” iespējamās prezidentūras kontekstam. Lai būtu! Pārliecināt par ko citu laikam nebūs iespējams. Grāmatā ietvertais materiāls neapšaubāmi apliecina E. Levita izcilo kompetenci. Taču izdevuma nozīmīgums, manuprāt, būs pat vēl ilglaicīgāks un dziļāks – neatkarīgi no tuvākās nākotnes pavērsieniem,” – tā paša oficiālā izdevēja organizētā intervijā jūsmīgi stāsta Rudīte Kalpiņa.

Jūsmīgais stāsts tomēr ir primitīvi melīgs. Izrādās, ka patiesībā grāmata ir tikusi gatavota un publicēta drudžainā steigā – tik lielā, ka virkne tajā iekļauto rakstu ir vienkārši nozagti, iepriekš nevienojoties ar to autoriem un attiecīgajiem medijiem par pārpublicēšanu. Turklāt grūti iedomāties, ka šī zādzība varētu būt notikusi, par to neko nezinot grāmatas nominālajam autoram Egilam Levitam.

Valstiskā izdevēja valdes priekšsēdētāja Daina Ābele oficiālā skaidrojumā gan mēģina dažādi izlocīties – runa esot tikai par vienu izdevniecību, kura bijusi briesmīgi alkatīga un par savu īpašumu pieprasījusi fantastiski augstu kompensāciju. Cik augstu? Spriediet paši:

““Latvijas mediji” bija vienīgā izdevniecība, kas par atļauju ietvert grāmatā “Valstsgriba” publikācijas no “Latvijas Avīzes” prasīja kompensāciju vairāku grāmatu veidā – konkrēti 10 eks. Tā likās neadekvāti augsta prasība, prognozējot grāmatas pašizmaksu un ņemot vērā, ka autori honorārus par savām publikācijām, cerams, tika saņēmuši pēc rakstu publicēšanas, kamēr izdevniecības pārstāvis apgalvoja, ka tieši autoriem paredzētas prasītās grāmatas. Bez tam vairāki autori individuāli bija piekrituši savu rakstu ietveršanai “Valstsgribā”.”

Jā, jūs visu izlasījāt pareizi: valsts oficiālā izdevēja vadītāja, stāstot par “nācijas tēva” grandiozā veikuma izdošanu, bez kādas kautrēšanās atzīst – te kaut kādi bija sadomājušies, ka viņu īpašums ir viņu īpašums, un pieprasīja veselus desmit grāmatas eksemplārus. Desmit!

Turklāt Daina Ābele vēl izmisīgi mēģina izmeloties:

“Tomēr autortiesības, protams, piederēja “Latvijas medijiem”. Grāmatas tapšanas laikā kaulējāmies par kompensācijas apjomu. Tā kā izdevniecība nepiekāpās, tika noslēgts līgums par 10 grāmatas “Valstsgriba” eksemplāru bezatlīdzības nodošanu “Latvijas medijiem”. Pie izdevības apjautāšos rakstu autoriem, vai viņi no “Latvijas medijiem” savus eksemplārus jau saņēmuši.”

Kāpēc izmeloties? Tāpēc, ka patiesībā steiga bija tik drudžaina, ka publikācijas grāmatai “Valstsgriba” tika nozagtas un tajā ievietotas vēl pirms vienošanās panākšanas. Vēl vairāk – “Latvijas Vēstneša” vadība nolēma, ka nav ko daudz cimperlēties, un grāmata tā arī iznāca ar nozagtām publikācijām. To apliecina arī “Latvijas mediju” pārstāve, kuras vārdu šeit neminēsim:

“Tā “Latvijas Vēstneša” izdevniecība bija bez mūsu atļaujas pārdrukājusi tai grāmatā vairākas intervijas no “Latvijas Avīzes”. Sākumā pirms izdošanas kaut kāds lūgums pēc atļaujas esot bijis, [valdes priekšsēdētājs Guntars] Kļavinskis par to pretī paprasījis tik daudz, cik skopais “Latvijas Vēstnesis” negribējis laikam dot, un tā viss apstājies.

Kaut kā tā es īsumā atceros Kļavinska atstāstu. Par lielu pārsteigumu mēs ieraudzījām grāmatas iznākšanā, cik daudz pārdrukāts no “Latvijas Avīzes”, un Kļavinskis izteica pretenziju – atļauja jums nebija dota, tagad dodiet tik daudz grāmatu, cik “Latvijas Avīzes” autoru tur kopā minēti, un vēl drusciņ. Laikam kādas desmit grāmatas dabūja, ko “Latvijas Vēstnesis” ar gariem zobiem iedeva…”

Bet kāda tad bija tā summa, kuras dēļ oficiālais izdevējs izšķīrās par labu zādzībai, lai Egila Levita priekšvēlēšanu kampaņa noritētu sekmīgi?

“Saskaņā ar valdes priekšsēdētājas 2019. gada 8. februāra rīkojuma Nr. A1-5/8 2. punktu grāmatas atvēršanas pasākuma laikā 2019. gada 15. februārī noteikt grāmatai īpašo cenu – 29 EUR par 1 eksemplāru. Grāmatas atvēršanas pasākumam nodrošināt 200 grāmatas eksemplāru pieejamību tirdzniecībai. Starpību starp pašizmaksu un īpašo cenu 4,18 eiro par eksemplāru, kopā 836 eiro, norakstīt uz mārketinga izmaksām,” – no šī izdevēja oficiālā skaidrojuma izriet, ka vienas grāmatas pašizmaksa bijusi 33,18 eiro.

Tātad zādzībā uz laiku ietaupītā summa bijusi nepilni 332 eiro – zīmīgs pamats, uz kā sākt būvēt “visas tautas prezidenta” un “tiesiskuma pīlāra” karjeru.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...