Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās pašreizējais valsts prezidents Egils Levits viesojas Vācijā, kur Līneburgas Loifana universitātē saņems goda doktora grādu. Tikmēr pietiek.com šodien ekskluzīvi publicē fragmentu no jaunās grāmatas „Valstsgribis”, kurā aprakstīts, kā vēl pirms savas prezidentūras Egils Levits pakampa viņam „sakārtoto” Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu, uz kuru atbilstoši nolikumam viņam nebija nekādu tiesību.

Grāmatas “Viltvārdis” lasītājiem jau ir zināms, ka visas izlielītās Egila Levita kvalifikācijas gan politoloģijā, gan tiesību zinātnēs ir, maigi izsakoties, niecīgas. Viss, kas patiesībā atrodas viņa akadēmisko grādu bagāžā politikas zinātnēs, ir diplomēta politologa akadēmiskais grāds, kuru viņš pats publiski nodēvē par “līdzvērtīgu maģistra grādam”– un lai nu tā arī būtu.

Savukārt tiesību zinātnē Egilam Levitam nav pat tik daudz – ir tikai Vācijā nokārtots Lielais juridiskais valsts eksāmens, viņam kļūstot par asesoru un, paša vārdiem izsakoties, “iegūstot tiesības strādāt ne tikai par parastu juristu, kas ir iespējams jau tūlīt pēc universitātes beigšanas un pirmā juridiskā valsts eksāmena nokārtošanas, bet jau par tiesnesi un advokātu”. Un tas arī viss – nekāda citāda akadēmiskā grāda tiesību zinātnēs “izcilajam latviešu juristam” nav. Ne doktora, ne pat maģistra.

“Nē! Nav taisnība! Kā tad nu nav!” te izsauksies uzcītīgs lasītājs, kurš gadu gaitā ir sekojis “izcilā latviešu jurista un politologa” gaitām. Un kā tad, piemēram, ar jau 2002. gadā Egilam Levitam svinīgi piešķirto Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu? Tādus taču nepiešķir kuram katram garāmgājējam!

Nē, nepiešķir gan. Reizēm viss ir vēl daudz sliktāk. Diemžēl – un tiešām diemžēl – norises ap šo konkrēto goda doktora grādu ir ļoti pamācošs stāsts ne tikai par “izcilo latviešu juristu un politologu” Egilu Levitu, bet vēl jo vairāk par cilvēku Egilu Levitu un to, kas viņam ir godīguma un godaprāta vietā.

Saņēmis pieprasījumu par Latvijas Zinātņu akadēmijas iekšējiem normatīviem, kuriem atbilstoši tiek piešķirts tās goda doktora nosaukums, kā arī par dokumentu kopijām saistībā ar šī nosaukuma piešķiršanu Egilam Levitam, šīs iestādes prezidents Ojārs Spārītis iesākumā mēģina vienkārši izvairīties no informācijas sniegšanas.

Normatīvi, protams, esot pieejami, taču, kas attiecoties uz goda doktora grāda piešķiršanu tagadējam valsts prezidentam, akadēmijas prezidents varot pateikt tikai to, ka “Levita kungam ir piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora nosaukums 05.03.2002. gadā un manā rīcībā nav citas informācijas, jo manas darba attiecības ar Latvijas Zinātņu akadēmiju sākās 2012. gadā”.

Taču oficiāls informācijas pieprasījums atbilstoši Informācijas atklātības likumam dara nelielus administratīva rakstura brīnumus un liek Ojāram Spārītim apņemties “lūgt darbiniekiem meklēt arhīvā, ja tajā būs tik seni papīri saglabājušies”. (Atgādināsim, ka runa ir par “senseno” 2002. gadu.)

Paiet gandrīz mēnesis, un nākas nosūtīt atgādinājumu par nepieciešamību ievērot likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus, līdz Zinātņu akadēmijas prezidents var vēstīt, ka šo to sameklēt tomēr izdevies.

Kā izrādās, goda doktora grāds Egilam Levitam piešķirts 2002. gada 2. aprīlī un augsti mācītā Spārīša kunga ieskatā “pilnībā atbilst tā laika Nolikumam par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora (Dr. h. c.) grāda piešķiršanas kārtību, kas apstiprināta ar 1994. gada 19. aprīļa Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumu Nr. 12/6”.

Ko tad paredz šis dokuments? Ja pavisam īsi, tad – goda doktora grādu var piešķirt cienījamiem zinātnes ļaudīm kādā no trim kategorijām.

Pirmā no tām – “ilggadējiem Latvijas Zinātņu akadēmijas bijušo institūtu zinātniekiem un Latvijas augstskolu docētājiem, kuri veikuši ievērojamus pētījumus izvēlētajā nozarē, iedibinājuši jaunus pētījumu virzienus Latvijā, kuriem ir cienījamu un sabiedrībā pazīstamu zinātnieku reputācija”.

Viņi “objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ” var arī nebūt formāli aizstāvējuši habilitētā doktora vai doktora disertāciju attiecīgajā nozarē, bet lielam pētnieciskā vai pedagoģiskā darba stāžam savā (pētnieciskajā) nozarē (vairāk par 25 gadiem) gan viņiem jābūt.

Otrā kategorija – goda doktora grādu Zinātņu akadēmija var piešķirt arī “rakstniekiem, kultūras darbiniekiem, pazīstamiem novadpētniekiem, prakses darbiniekiem (inženieriem, lauksaimniekiem, mežkopjiem, mediķiem, tautsaimniekiem u. c.), kuru ieguldījums Latvijas Republikas tautsaimniecībā un kultūrā ir liels”.

Un tad vēl arī trešā kategorija – goda doktora grādu var piešķirt arī “izciliem Latvijas un ārvalstu zinātniekiem, kuru darbi attiecīgajā zinātnes nozarē ir starptautiski atzīti, kuru devums ietekmējis zinātnes un kultūras attīstību Latvijā un kuriem ir radoši zinātniski kontakti ar Latvijas Zinātņu akadēmiju”.

Kurai no šīm kategorijām 2002. gadā atbilst apmēram divdesmit gadus iepriekš Vācijas augstskolu beigušais Egils Levits? Vienkāršāk laikam ir solīti pa solītim doties uz priekšu un skaidri definēt – kurām viņš nekādi neatbilst.

Egils Levits neapšaubāmi nav ne vietējo augstskolu docētājs, ne institūtu zinātnieks, nav arī iedibinājis jaunus pētījumu virzienus, un viņam nu nekādi nav vismaz divdesmit piecu gadu stāža savā pētnieciskajā nozarē. Par to nav šaubu.

Tiktāl par pirmo kategoriju, taču ar otro nav labāk – Egils Levits nav ne rakstnieks, ne kultūras darbinieks, ne inženieris, mežkopis vai tautsaimnieks, un arī nekāda ieguldījuma Latvijas tautsaimniecībā vai kultūrā viņam nudien nav. 2002. gadā jau nu it īpaši. Arī par to nav šaubu.

Atliek trešā kategorija – izcils zinātnieks ar starptautiski atzītiem zinātniskiem darbiem, kura devums turklāt ietekmējis zinātnes un kultūras attīstību Latvijā. Bet jau atkal nekā – Egilam Levitam ir publikācijas, kaut ko viņš Vācijā tiešām ir pētījis, taču Latvijā viņš līdz 2002. gadam ir darbojies kā ministrs un politiķis. Ietekme uz zinātnes un kultūras attīstību Latvijā šajā laikā… nē, nu nekādi. Politika – jā, zinātne vai kultūra – nekādi ne.

Tikmēr Ojārs Spārītis ir sarūpējis vēl vienu dokumentu – kādreizējā ne visai veiksmīgā aizsardzības ministra, vēlākā Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Tālava Jundža “ieteikumu par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora tiesību zinātnēs grāda piešķiršanu Egilam Levitam”. Ieteikuma saturs ir pietiekami zīmīgs, lai to publicētu pilnībā:

“Egils Levits labi pazīstams Latvijā, kā arī aiz tās robežām kā kompetents jurists un politologs, daudzu publikāciju autors. Viņš beidzis Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti (1982), pēc tam tās pašas universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu (1986).

Kopš 80. gadu vidus pētījis Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas problēmas. Atmodas laikā (1989–1991) konsultējis Latvijas Tautas fronti, Augstāko Padomi un Ministru Padomi politiskos un juridiskos jautājumos. Izstrādājis koncepciju 1990. gada 4. maija Deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Pēc neatkarības atjaunošanas E. Levits devis ievērojamu palīdzību Latvijas valsts un tiesību sistēmas veidošanā. Bijis LR Augstākās Padomes padomnieks (1991–1992), vēstnieks Vācijā un Šveicē (1992–1993), Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs, Saeimas deputāts (1993–1994), vēstnieks Austrijā, Ungārijā un Šveicē (1994–1995), kopš 1995. gada – tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Kā Eiropas Padomes eksperts sniedzis atzinumus par jauno demokrātisko valstu likumprojektiem, kas skar valststiesību un administratīvo tiesību jomu, darbojas zinātniskajā darba grupā, kas vērtē Eiropas Savienības kandidātvalstu tiesību sistēmu un tās progresa gaitu. Līdzstrādnieks starptautiskajā projektā “Fundamental Rights in Europe and North America”.

Egilam Levitam pieder vairāk nekā 90 zinātniskas publikācijas par tiesību un politisko zinātņu jautājumiem, t. sk. par Latvijas valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesību reformas un demokrātijas jautājumiem. Kopš 1980. gada bijuši referāti zinātniskās konferencēs Latvijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā, Zviedrijā, ASV, Igaunijā, Lietuvā u. c. valstīs. Kopš 1989. gada – lekcijas dažādās Latvijas valsts iestādēs un augstskolās. Regulāri publicējis arī rakstus presē par Latvijas demokrātijas un tiesību jautājumiem.

E. Levits ievēlēts par Baltijas Vēstures komisijas (Mārburga) īsteno locekli (1997. g.). Aktīvs dažādu profesionālo un akadēmisko organizāciju biedrs (tajā skaitā International Commission of Jurists, Latvijas Juristu biedrība, Deutsche Gesellschaft fuer Osteuropakunde, Baltijas aktuālo pētījumu grupa, u. c.).

Kopš 1998. gada Rīgas Juridiskās augstskolas Akadēmiskās Padomes loceklis un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta padomes loceklis, kā arī juridiskā žurnāla “Likums un Tiesības” līdzdibinātājs un redakcijas padomes priekšsēdētāja biedrs, žurnālu “Cilvēktiesību Žurnāls”, “Latvijas Vēsture”, “Osteuropa-Recht”, “Verfassungs- und Verwaltungsrecht der Staaten Osteuropas”, “Wirtschaftsrecht der Staaten Osteuropas”, “Baltic Yearbook of International Law”, “Uppsala Yearbook of East European Law” redakcijas kolēģijas loceklis.

Egils Levits ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni par ieguldījumu demokrātiskās Latvijas valsts atjaunošanā.

E. Levits iesaistījies arī Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevumos, sagatavojot analītiskus rakstus krājumiem “Baltijas valstis likteņgriežos” (Rīga, 1998 un 2001), “4. maijs” (Rīga, 2000), kā arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīm (2002). Viņš piedalās arī rakstu krājuma “Latvija Eiropā – nākotnes vīzijas” sagatavošanā.”

Aiz daudzajiem nosaukumiem, gadskaitļiem un amatiem Tālavs Jundzis gan nespēj paslēpt galveno – viņa ieteiktais pretendents nekādi neatbilst Zinātņu akadēmijas noteiktajiem kritērijiem. Egilam Levitam acīm redzami ir visvisādi nopelni un daudzas labas īpašības, bet viņam 2002. gadā nav 1) ne pietiekama stāža savā nozarē, 2) ne ieguldījuma Latvijas tautsaimniecībā, 3) ne ietekmes uz zinātnes un kultūras attīstību Latvijā.

Nav šaubu, ka akadēmiķis to labi apzinās un tāpēc savu iesniegumu nobeidz, aicinot piešķirt goda doktora grādu par… nozīmīgiem panākumiem, kuriem nav nekāda sakara ar Zinātņu akadēmijas nolikumā uzskaitītajiem kritērijiem grāda saņemšanai:

“Ņemot vērā Egila Levita ieguldījumu Latvijas Valsts atjaunošanā, t. sk. Deklarācijas par LR neatkarības atjaunošanu izstrādāšanā, kā arī tiesiskas valsts veidošanā un ieguldījumu tiesību zinātņu attīstībā, ierosinu viņam piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu tiesību zinātnēs.”

Atkārtosim vēlreiz – akadēmiķis aicina Egilam Levitam Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu piešķirt ar tādu pamatojumu, kas acīm redzami un nepārprotami neatbilst Zinātņu akadēmijas nolikumam. Plus, protams, vēl tāds “sīkums”, ka goda doktora grādu tiek ierosināts piešķirt cilvēkam, kurš – kā mēs atceramies no grāmatas “Viltvārdis” – nav spējis tikt pat pie maģistra grāda tiesību zinātnēs, par doktora grādu nemaz nerunājot, tikai nokārtot valsts eksāmenu Vācijā.

Taču acīmredzami viss jau ir ieeļļots, un tālākais process notiek zibenīgā ātrumā. Tālava Jundža ieteikums ir datēts ar 2002. gada 25. februāri, bet jau astoņas dienas vēlāk par goda doktora grāda piešķiršanu tiek balsots Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdē, kurā visi divdesmit seši klātesošie nobalso “par”, un lieta darīta – “Egilam Levitam ir piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grāds tiesību zinātnēs”.

““Pa blatu” viņš dabūja Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru. Viņš nevar būt Zinātņu akadēmijas eksperts tiesību zinībās, jo viņam nav fundamentālu monogrāfiju tajās!” tagad saka tiesību zinātņu doktors, Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Juris Bojārs. Un piebilst:

“Man eksperta tiesības starptautiskajās publiskajās un starptautiskajās privāttiesībās Zinātņu akadēmijā nākas pastāvīgi atjaunot ar kārtējās fundamentālās monogrāfijas apstiprinošām noteiktu to lapu kopijām.

Lai uzturētu izcilības reitingu, Latvijas Universitātes mācībspēkam jāizpilda liela lekciju slodze, profesoram nepārtraukti vismaz reizi trīs gados jāatjauno lekciju kursi, ik gadus jāvada noteikts skaits bakalaura, maģistra un doktora promocijas darbu. Levitam nav nekā no tā…”

Jā, nav, nu un? Tā, šķiet, nosmīkņā pašmāju akadēmiķi. Paiet nepilns mēnesis, un 2002. gada 2. aprīlī Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē jautājumā par goda doktora grāda apstiprināšanu Egilam Levitam, tobrīdējam Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam Romānam Apsītim un Mākslas akadēmijas profesoram Valdim Villerušam ziņo… tas pats Tālavs Jundzis.

Jau atkal nevienu nemulsina Egila Levita veikuma acīm redzamā neatbilstība pašas Zinātņu akadēmijas stingri un skaidri noteiktajiem kritērijiem, un atklātā balsojumā Senāta locekļi vienbalsīgi un vienā balsojumā apstiprina goda doktora grādus visiem trim kungiem.

Nemaz nenākas viegli cienījamo akadēmiķi Tālavu Jundzi tagad piedabūt uz interviju par šiem pietiekami senajiem notikumiem, un pirmā saruna arī diez ko izzinoša nesanāk.

“– Ja es pareizi saprotu, tad jūs bijāt tas, kurš iesniedza priekšlikumu piešķirt Egilam Levitam Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu?

– Jā, jā, taisnība, taisnība.

Un kāds bija pamatojums? Kāpēc jūs iesniedzāt?

– Nu, pamatojums pavisam vienkāršs – tāpēc, ka vienkārši tāda… tik spilgta jurista un, un… teiksim, kā vēl vairāk lai pasaka… vienkārši Latvijā nav bijis līdz tam laikam, kad es iesniedzu, un arī pēc tam, šaubos, vai kāds ir parādījies. Tā ka tur vienkārši nebija jautājumu par to, kāpēc iesniegt, jo vienkārši tas viņa devums, tas bija nu… tas vienkārši – nenovērtējams. Es domāju tieši tajā tiesiskuma ziņā un sākot, protams, 4. maija deklarācija.

Neviens jūs uz to nerosināja?

– Nē, nē, protams, nē, nē. Jo es ar viņu jau darbojos… Es ar viņu iepazinos 1989. gada augustā, un kopš tā laika mēs esam cieši, cieši kopā saistīti bijuši. Cik nu tas tomēr iespējams.

Bet it kā ir stingri noteikumi, kritēriji, pēc kuriem piešķir goda doktora grādu, bet Levita kungs tā kā neatbilst nevienam no šiem kritērijiem.

– Atbilst visiem! Atbilst visiem kritērijiem – tieši tas, kas nolikumā rakstīts bija, tiem visiem viņš atbilda! Tā laika nolikumā… Pēc tam tas nolikums drusciņ pamainījās. Tur ir stingrāki salikti tagad iekšā. Tajā laikā atbilst visiem – jāskatās tā laika nolikums.

Kur tā laika nolikumu varētu atrast?

– Es nezinu – tas akadēmijā jāpaskatās ir. Man liekas, ka akadēmija… vai to nav jau nodevusi kaut kur… to nolikumu… pēc jūsu pieprasījuma.

Pēc tā nolikuma Levita kungs atbilda? Jūs esat pārliecināts?

– Pilnībā – jā! Tur nebija tādu gadu iekšā un kaut kas tāds vēl…

Savā priekšlikumā jūs arī uzskaitījāt, cik viņam ir publikācijas bijušas.

– Jā!

Jūs pats ar visām tām esat iepazinies?

– Nē, nu tas nav nopietni.

Kur jūs ņēmāt informāciju, ka viņam ir tik daudz to publikāciju un tieši tādas?

– Tā ir viņa, viņa paša… sarakstiņš pievienots CV.

Viņa paša saraksts pievienots CV?

– Jā, jā, jā, jā!”

Ar to arī mūsu pirmā saruna beidzas. Īsais kopsavilkums – cienījamais akadēmiķis Tālavs Jundzis sakās esam pilnīgi un absolūti pārliecināts, ka Egils Levits toreizējam goda doktora grāda piešķiršanas nolikumam atbildis kā cimds rokai, visiem nolikuma punktiem vienam pēc otra. Tikai, re, kāda nelaime, toreizējā nolikuma nav pa rokai.

Toties, kā jau minēts, pateicoties oficiālajam informācijas pieprasījumam, mēneša laikā Zinātņu akadēmijas vadībai to tomēr ir nācies sameklēt, un otrā saruna akadēmiķim Tālavam Jundzim ir jau krietni vien neērtāka.

“– Iesim cauri pa nolikuma punktiem. Kā Levita kungs atbilst pirmajam punktam. “1. Saskaņā ar LZA Statūtu 3.9. pantu Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora (Dr. h. c.) grādu piešķir izciliem Latvijas un ārvalstu zinātniekiem, kuru darbi attiecīgajā zinātnes nozarē ir starptautiski atzīti, kuru devums ietekmējis zinātnes un kultūras attīstību Latvijā un kuriem ir radoši zinātniski kontakti ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.”

– Tā…

Kādā veidā Levita kungs atbilst šim formulējumam?

– Nu, pilnībā atbilst, pilnībā, bet nu es nedomāju, ka es tagad jums nolasīšu lekciju par to, kā tas atbilst. Pilnībā – pat vairāk kā. Viņš jau arī mūsu akadēmijas izdevumos vairākos tieši bija līdzdalībnieks. Tā ka… Nerunājot par to, kā viņš konsultē dažādos tiesību jautājumos, kas saistās ar visu to tiesību sistēmas pārveidi, tas jau ir vienkārši neaprakstāms darbs – tā ka komentāru vienkārši trūkst.

– Nu jā, bet kur ir viņš “starptautiski atzīts”? Kur ir fiksēta šī starptautiskā atzīšana? Kur ir tie zinātnieki citās valstīs, kas ir atzinuši viņa darbu? Un, galvenais, kā ir ietekmēta zinātnes un kultūras attīstība Latvijā?

– Starptautiski atzīts tāpēc, ka viņa publikācijas ir gan vācu valodā, gan angļu valodā, gan latviešu valodā.

– Bet jebkurš var savas domas izteikt un publicēt dažādās valodās, tāpēc jau pasaules zinātnieki šīs domas neatzīs par nozīmīgām…

– Un, un, nu jā, nu tas ir, protams, kritērijs kas, katrs to vērtē kā… kā to uzskata par vajadzīgu. Akadēmija uzskatīja bez mazākajām šaubām, ka tas ir starptautiski atzīts.

– Labi, otrais punkts. “2. Dr. h. c. grādu var piešķirt ilggadējiem Latvijas Zinātņu akadēmijas bijušo institūtu zinātniekiem un Latvijas augstskolu docētājiem...”

– Tātad viņš nebija nedz institūtu, nedz augstskolu docētājs…

– “… kuri veikuši ievērojamus pētījumus izvēlētajā nozarē, iedibinājuši jaunus pētījumu virzienus Latvijā, kuriem ir cienījamu un sabiedrībā pazīstamu zinātnieku reputācijas (arī gadījumā, ja šie pētnieki objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ nav formāli aizstāvējuši habilitētā doktora vai doktora disertāciju attiecīgajā nozarē).”

– Bet tas bija par institūtu un Latvijas augstskolu docētājiem!

– “Dr. h. c. grāda reflektantiem jābūt lielam pētnieciskā vai pedagoģiskā darba stāžam savā (pētnieciskajā) nozarē (vairāk par 25 gadiem).”

– Nu tik daudz Levita kungam laikam tomēr nebūs. Es tagad neatceros to nolikumu, vai kas tas par nolikumu, man tā grūti pateikt. Bet es tik varu teikt, ka jā, tas pilnībā atbilda tā laika nolikumam, ko mēs…

– Es jums tagad lasu šo nolikumu.

– Nu es tā nevaru uz ausi uztvert, vai tas ir tiešām tas nolikums, ko mēs…

– Jā, tas ir tieši tas nolikums, jā.

– Jāskatās, jā.

– Jā, to Zinātņu akadēmija mums atsūtīja. Vai varam pāriet pie nākamā punkta?

– Nu acīmredzot to visu mēs esam izvērtējuši. Atbildēšu īsi.

– Nu jā, es gribēju saprast tiešām, jo mums tā nesanāk…

– Nu tad tas ir jūsu interpretācija. Akadēmijai tā interpretācija ir bijusi cita acīmredzot.

– Bet varbūt varat… es jums aizsūtītu to nolikumu, un tad jūs varētu iziet pa punktiem cauri un vienkārši uzrakstīt apakšā – kur, kādā veidā viņš atbilst.

– Nē, es to nevēlos, tas nav mans pienākums!

– Nu pienākums gan nav, bet vai to varētu palūgt patiesības vārdā…

– Jo es to savu pieteikumu jau toreiz rakstīju diezgan sīki un detalizēti, tā ka tur ir viss pateikts. Pēc tam mums ir stingra kārtība, kas tālāk vērtē, nodaļas… sapulcē, pēc tam Senāts apskatīja. Tā ka tas jau nav tikai vienpersoniski mans viedoklis!”

Ar to arī saruna ar cienījamo akadēmiķi beidzas, un to turpināt vairs nekādi neizdodas – Tālavs Jundzis neparko nevēlas ne iepazīties ar goda doktora grāda piešķiršanas nolikumu, ne paskaidrot sabiedrībai, kuram punktam no tā tad kaut jel cik ir atbildis Egils Levits. Kaut ir acīmredzams – lai cik tas būtu skumīgi, uz lišķu glaimiem kārais “izcilais latviešu jurists un politologs” acīm redzami ir bez īpašām pārdomām pakampis viņam pamesto mantiņu, iespējams, mēģinot sevi pārliecināt, ka noteikti ir to pelnījis…

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...