VARAM apturējusi ar oligarhiem saistītās "Ekodoktrīnas" projektu; ES naudu, visticamākais, nesaņems
PIETIEK13.08.2012.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aizvadītajā nedēļā beidzot tomēr izlēmusi apturēt ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītajai atkritumu apsaimniekošanas firmai Ekodoktrīna iepriekš atvēlēto Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas projektam.
Lēmumu par Ekodoktrīnai pirms gada (tolaik VARAM vadīja apvienības Zaļo un zemnieku savienība līderis Raimonds Vējonis) atvēlētā aptuveni 9 miljonus latu lielā ES Kohēzijas fonda finansējuma apturēšanu Edmunda Sprūdža (RP) vadītā VARAM pieņēmusi 9.augustā.
VARAM lēmums faktiski nozīmē, ka Ekodoktrīna, kas ar dažādiem manevriem mēģināja piekļūt ES fondu līdzfinansējumam, lai Rīgas un Stopiņu pašvaldībai piederošajā uzņēmuma Getliņi Eko teritorijā uzceltu jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu un iegūtu monopolu atkritumu apsaimniekošanas biznesā, ir cietusi sakāvi.
Formāli tagad galīgā lēmuma pieņemšana par Ekodoktrīnas projektu ir ES fondu naudas uzrauga - Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) rokās. Noprotams, ka CFLA atbildi par Ekodoktrīnas projektu varētu sniegt šonedēļ. Tiesa, jau iepriekš CFLA Pietiek norādījusi, ka visa atbildība par Ekodoktrīnas projektu ir VARAM ziņā un ka no VARAM lēmuma būs atkarīgs, vai ar vecajiem oligarhiem saistītā atkritumu apsaimniekošanas firma iegūs ES līdzfinansējumu.
Pietiek rīcībā esošs dokuments liecina, ka VARAM „kā atbildīgā iestāde 2012.gada 9.augustā pieņēma lēmumu NR 439.1 „Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2011.gada 31.augusta lēmumu Nr. 439 „Par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta iesniegumu „Sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide Stopiņu novadā atkritumu sagatavošanai noglabāšanai” atcelšanu un projekta iesnieguma (..) noraidīšanu”. VARAM ieskatā tādējādi pastāv tiesisks pamats līguma Nr.3DP/3.5.1.2.3/11/APIA/CFLA/003/006 izbeigšanai”.
VARAM savu lēmumu pamatojusi ar faktu, ka, „iesniedzot projekta pieteikumu, zemesgabals, kurā bija plānotas projekta aktivitātes, nebija SIA Ekodoktrīna īpašums, kurā atbilstoši ES fondu regulējumam varētu tikt veikti, uzglabāti vai atrasties sākotnējie ieguldījumi, nedz ilgtermiņa nomas tiesības, kā arī tiesības veikt būvdarbus”.
VARAM arī secinājusi, ka „SIA Ekodoktrīna ir apzināti sniegusi nepatiesu informāciju, apliecinot zemes īpašumtiesības uz projekta realizācijai nepieciešamo zemesgabalu poligona Getliņi teritorijā”.
Pietiek jau rakstījis, ka Ekodoktrīna līdz šim izmisīgi centās tikt pie nepilnus 9 miljonus latu vērtā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma un piedalīties Rīgas un Stopiņu novada izgāztuves apsaimniekotāja Getliņi Eko konkursā par atkritumu šķirošanu.
Tāpat Pietiek rakstījis, ka Ekodoktrīnas projekta īstenošana Rīgas un Stopiņu novada iedzīvotājiem varēja draudēt ar šīs firmas monopolu un augstajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.
Ar Ekodoktrīnas interešu lobiju ticis saistīts arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš kopīgā sarakstā ar apvienību Saskaņas centrs gatavojas startēt nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
