Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaspara Gerharda (attēlā) vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinusi, ka tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, taču vienlaikus izlikusies nepamanām, ka gadījumā, ja visiem jau sākotnēji būtu bijuši vienādi noteikumi, projekta realizēšanai būtu pieteikušies arī citi pretendenti. Šādu savdabīgu atbildi ministrija sniegusi uz pārmetumu, ka jau pēc projektu realizācijas termiņa beigām tika grozīti Ministru kabineta noteikumi “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā” nolikums”, pagarinot atļauto projektu realizēšanas termiņu.

Projektam, kas ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējumu ļāva pašvaldībām nomainīt publiskā apgaismojuma infrastruktūru pret energoefektīvāku un videi draudzīgu, samazinot CO2 emisijas, jeb tā dēvētajam LED spuldžu projektam tika noteikts ļoti īss realizācijas termiņš. Konkurss tika izsludināts tikai 19.februārī, bet naudu pašvaldība varēja saņemt tikai tad, ja spēja to pabeigt līdz 31.maijam.

Vairākas pašvaldības tieši saspringtā termiņa dēļ savus piedāvājumus neiesniedza. Taču vēlāk izrādījās, ka velti. Jau pēc noteiktā realizācijas termiņa beigām – 9.jūnijā - Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumu grozījumi, kas ļāva projektus pabeigt līdz 26.jūnijam.

Taču VARAM neuzskata, ka jau pēc iepriekšējos noteikumos noteiktā termiņa pieņemtie noteikumi par termiņa pagarināšanu būtu prettiesiski, norādot, ka izmaiņas attiecas tikai uz tiem projektiem, kuriem tika piešķirts finansējums, bet par kuriem Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) bija iesniegtas nepamatotas sūdzības, bet neattiecas uz tiem, kuri projektus vispār neiesniedza vai arī tie tika noraidīti kā neatbilstoši.

„Izsludinot projektu konkursu, potenciālie projektu iesniedzēji tika informēti, ka projektu aktivitāšu ieviešanas termiņš ir 2015.gada 29.maijs. Īsais projektu īstenošanas termiņš ir skaidrojams ar to, ka starptautiskajos līgumos par noteiktā daudzuma siltumnīc­efekta gāzu emisijas vienību pārdošanu ir noteikti termiņi finansējuma pārskaitīšanai – 2015. gada 30. jūnijs, un, finansējumu neizmantojot, vajadzētu veikt atmaksu starptautiskajiem partneriem,” īsā projektu termiņa noteikšanu pamato VARAM.

Taču vēlāk VARAM esot konstatējusi, ka iesniegto sūdzību IUB dēļ pastāv risks projektu īstenošanai līdz 29.maijam. „Minētais apstāklis radīja risku, ka var tikt iesniegti iesniegumi arī par citu finansējuma saņēmēju veiktajiem iepirkumiem, līdz ar to nāktos izbeigt līgumus par projektu īstenošanu, kaut arī Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegtie iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem finansējuma saņēmēju projektu ietvaros veiktajos iepirkumos tiktu atzīti par nepamatotiem,” savas bažas izklāsta VARAM.

Līdz ar to, lai netiktu zaudēts piešķirtais KPFI finansējums, VARAM piedāvājusi un Ministru kabinets akceptējis izmaiņas noteikumos, ļaujot šo termiņu pagarināt līdz 26.jūnijam.

„Tiesiskā noteiktība prasa, lai līguma vai vienošanās, kas ir noslēgta uz pārvaldes lēmuma vai administratīvā akta pamata, kas, savukārt, ir pieņemts uz konkrētajā brīdī spēkā esošo normatīvo aktu pamata, nosacījumi netiktu mainīti. No otras puses, ja finansējuma saņēmējs, ārējo apstākļu (nepamatotas sūdzības) ietekmēts, nevar īstenot projektu sākotnēji noteiktajā termiņā, tiek apdraudēta ne tikai projekta īstenošana, bet arī KPFI finansējuma apguve kopumā, rodas neatbilstoši veiktie izdevumi un sākotnēji noteiktie rādītāji var netikt sasniegti,” pamatojumu noteikumu grozīšanai jau pēc noteiktā beigu termiņa pamato ministrija.

Turklāt, pēc VARAM pārliecības, termiņa neievērošana esot attaisnojama ne tikai gadījumos, kad ir absolūti neiespējami to ievērot, bet arī gadījumos, kad iestājas tādas sevišķas apstākļu izmaiņas, kas apgrūtina saistību izpildi konkrētā termiņā un attiecībā uz projekta īstenošanu rada vai var radīt ekonomiski negatīvas sekas.

Tiesību normai varot paredzēt atpakaļvērstu spēku, ja tā paredz labvēlīgākas sekas nekā iepriekš noteiktās, kā arī tad, ja ir pietiekams pamats ierobežot indivīda uzticību tiesībām, uzskata VARAM.

Turklāt ministrija uzskata, ka vienlīdzības princips šādos gadījumos neesot jāievēro un visām pašvaldībām nevajadzējis jau sākotnēji zināt, ka termiņu varēs pagarināt, ja radīsies tāda nepieciešamība. „Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos,” šādi VARAM pamato, kādēļ tās pašvaldības, kuru projekti tika noraidīti vai kuras vispār nepieteicās projektā, nav uzskatāmas par vienlīdzīgām ar tām, kuras riskēja un pieteica projektus, bet pārsūdzību dēļ nevarēja tos pabeigt noteiktajā termiņā.

Kā vēl vienu argumentu, kādēļ noteikumu pieņemšana ar atpakaļejošo spēku ir pieļaujama, VARAM min faktu, ka noteikumus ir saskaņojušas gan Finanšu, gan Tieslietu ministrijas.

Par šo konkursu sūdzības iesniegtas arī Valsts kontrolei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Projektā pieejamais KPFI finansējums bija divi miljoni eiro. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...