Vecrīgas viesnīcas reiderisms: kas aiz tā stāv, un ar ko tas draud valstij
Pietiek lasītājs23.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domāju – pašlaik, kad no viesnīcas reiderisma gadījuma Vecrīgā pagājušas jau gandrīz divas nedēļas, ir pienācis laiks pateikt skaidri un gaiši: 12. maijā plkst. 7.28 sākās pasūtījuma kratīšanas četros ar uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami saistītos objektos vienlaikus, un nu jau ir nepārprotami skaidrs, kas ir pasūtītājs un kurš ir starpnieks atklātam reiderismam no Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja darbinieku puses pēc bēdīgi slavenās Allas Jurašas un viņas partnera Aleksandra Berezina pasūtījuma.
Mērķis un uzdevums 3.biroja izmeklētājiem un tās vadībai bija – izpildīt bijušā Gulami uzņēmuma darbinieka Ulda Skudras un viņas grupas pasūtījumu sagrābt viesnīcu Garden Palace, neskatoties uz to, ka tiesa saistībā ar šo objektu turpinās un nav tiesas nolēmuma. Bet Alla Juraša un viņas līdzgaitnieki gaidīt negribēja un faktiski paši pieņēma lēmumu tiesneša vietā. Tas, izmantojot prettiesiskas metodes, arī tika izdarīts.
Policijas darbinieku patvaļa pēdējā laikā, izmantojot epidēmijas apstākļus, kļūst aizvien biežāka un nekaunīgāka, tomēr situācija, kad uz procesuālām darbībām kādā objektā ierodas pretējā puse un tās advokāts (Skudra un Berezins), kas turklāt vēl acīmredzami komandē policistus, ir kaut kas iepriekš neredzēts.
Uzņēmuma darbinieki tika izdzīti no viesnīcas, bet reideristiem tajā atļāva rīkoties kā pa savu kabatu, un policijas darbinieki bez iebildumiem izpildīja Jurašas un viņas līdzdalībnieku komandas viesnīcas ieņemšanai pretēji visām Civillikuma un Krimināllikuma normām un punktiem. Šīs darbības ir fiksētas, un agri vai vēlu ar to varēs iepazīties arī sabiedrība, par to šaubu nav.
Par ko tad īsti ir runa? Lietu saistībā ar viesnīcas īpašumtiesībām sāka 2013. gadā, un policija to turpināja izmeklēt septiņus gadus. Taču tad pēc Tieslietu ministrijas vadības maiņas, sajūtot jaunas iespējas (Jurašas vīrs Juris Jurašs ir ministra Jāņa Bordāna tuvs kompanjons) 2019.gada vidū policijai tika „paskaidrots”, kā jāstrādā „pareizi”, un izmeklēšanas virziens „nejauši” nomainījās par 180 grādiem, Allas Jurašas un Ulda Skudras interešu labā.
No 2017.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim SIA 966 kapitāla daļām bija uzlikta komercķīla, taču tad biroja izmeklētāja Inese Lasmane dod pamatu noņemt komercķīlu un pēc tam arestu no īpašuma, - šīs prettiesiskās darbības notika uz falsificētas ekspertīzes pamata, kuras jau pieminētais Skudra bija pasūtījis Ukrainā. Ekspertīze šajā korupcijas lielvalstī bija izdarīta uz dokumentu kopiju pamata, oriģinālus nemaz neredzot, taču izmeklētājai ar to
Acīmredzami neizpalika bez tieslietu ministra Bordāna palīdzības. Savulaik, kad komercķīla tika uzlikta, jau pieminētais Skudra uzreiz administratīvajā tiesā iesniedza prasību pret Uzņēmumu reģistru un tā lēmumu. Tiesvedībās viņš zaudēja, un Uzņēmumu reģistra pārstāvji abās instancēs apstiprināja komercķīlas likumību un aizstāvēja savas darbības.
Un tad pēkšņi vienā dienā, nesagaidot Augstākās tiesas lēmumu, proti, pēdējo instanci, komercķīla bez tiesas lēmuma tiek noņemta, - nav nekādu šaubu, ka pēc Tieslietu ministrijas vadības spiediena uz Uzņēmumu reģistru. Nav jau pirmā reize, - pēc Olainfarm sāgas šis ceļš Uzņēmumu reģistram un „bezkompromisa tiesiskuma” pārstāvjiem jau ir iestaigāts.
Kas attiecas uz aresta noņemšanu īpašumam no policistu puses, - visticamākais, arī šajā lietā nav izticis bez skaidra mājiena no Rīgas reģionālās pārvaldes vadītāja, skandalozā Andreja Sozinova puses: gadiem ilgi nebija nekāda pamata aresta noņemšanai, bet tad lieta nonāca Sozinova pārziņā – un pamats „negaidīti” atradās. Lieta tika nokārtota pasūtītāju interesēs.
Kā Alla Juraša un viņas kompanjoni savu savtīgo interešu vārdā ir spējuši ietekmēt gan tiesu sistēmu, gan Valsts policijas darbiniekus? Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidrāka, ja pieļauj koruptīvas shēmas esamību, kurā iesaistīta gan virkne bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku, kuri tagad ieņem augstus amatus (Juris Jurašs, Signe Bole u.c.), gan viņu vajadzības piesedzoši politiķi.
Lieki teikt, ka šādas darbības gūst rezonansi tālu ārpus Latvijas robežām, - katrs gadījums, kad ārvalstu investori pārliecinās, ka Latvija policijas patvaļas, korupcijas līmeņa un beztiesiskuma ziņā īpaši neatpaliek no, piemēram, jau pieminētās Ukrainas, grauj Latvijas valsts iespējas piesaistīt un noturēt ārvalstu investīcijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
