Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja divu mēnešu laikā administratīvajā tiesā cietusi jau ceturto sakāvi lietā par informācijas slēpšanu, turklāt atšķirībā no pirmajām trim reizēm tiesas spriedums nav pārsūdzams. Tas nozīmē, ka Vējoņa kancelejai, kuras rīcību tiesa atzinusi par prettiesisku, mēneša laikā būs jāatbild uz jautājumiem saistībā ar bēdīgi slavenajām Vējoņa vakariņām Abu Dabi.

Šā gada aprīļa sākumā Pietiek aprakstīja, kā bijušā Latvijas Pasta priekšnieka Arņa Salnāja vadībā Vējoņa kanceleja uzstādījusi jaunu nekaunības standartu, reaģējot uz nepatīkamiem jautājumiem un informācijas pieprasījumiem.

Pēc tam, kad mediji bija detalizēti aprakstījuši apstākļus, kādos bija noorganizēta Valsts prezidenta līdzdalība biznesmeņu vakariņās Dubaijā ar Aināra Šlesera līdzdalību, Valsts prezidenta kancelejas skaidrojumi bija tik izvairīgi, ka radās iespaids – faktiski jebkurai personai ir iespējams „nomāt” Valsts prezidenta līdzdalību savā privātā pasākumā.

Lai to noskaidrotu, Pietiek pārstāvis vērsās Valsts prezidenta kancelejā, lai atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām no šīs iestādes saņemtu šādu informāciju:

„1) vai ir noteikts cenrādis šādai pašreizējā Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos?

2) ja jā, kas to sastādījis un kā var ar to iepazīties?

3) ja nē, tad cik ilgu laiku pirms sava privātā pasākuma rīkošanas personai ir jānosūta pašreizējam Valsts prezidentam ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā tam ierasties?

4) vai ir vēl kādas formalitātes, kas jānokārto, lai persona nodrošinātu pašreizējā Valsts prezidenta ierašanos uz savu privāto pasākumu?”

Taču viss, ko Vējoņa kanceleja varēja atbildēt uz šo informācijas pieprasījumu, bija šāds īpatns vēstījums: „Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka ikvienā persona var vērsties Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, kurā var būt ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita veida informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Vējoņa kancelejas neafišētās vakariņas kādā Dubaijas restorānā marta sākumā izpelnījās lielu sabiedrības ievērību, kad atklātībā nonāca fotogrāfija ar privātā mielasta dalībniekiem – reizē ar Vējoni un Egitu Kazeku, kas oficiāli pilda viņa kancelejas vadītāja vietnieces pienākumus, pie galda sēdēja arī Ainārs Šlesers un viņa dēls, jau izbijušais Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) bijušais pilnvarotais lietvedis Rūdolfs Brēmanis un namatēvs – uzņēmējs Halifa al Saifs.

Oficiāli tika mēģināts skaidrot, ka šeiha uzaicinājums Vējonim esot bijis „spontāns” – jau vizītes laikā. Vējonis pats TV spēja pateikt tikai to, ka "tās ir vakariņas, un es eju uz vakariņām jebkuras vizītes laikā”, savukārt par Šleseru dalību neko neesot zinājis: „Nu es piedalījos viens pats, un to, kas ir uzaicinātie viesi, tas nav mans jautājums.”

Pietiek šodien publicē pilnu administratīvās tiesas spriedumu šajā lietā. Kad saskaņā ar šo spriedumu Vējoņa kanceleja būs sniegusi atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem, tiks publicētas arī tās.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 11.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par Valsts prezidenta kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Lato Lapsa (turpmāk - pieteicējs) 2017.gada 14.martā vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk arī - Kanceleja) ar iesniegumu un lūdza sniegt informāciju saistībā ar apstākļiem, kādos pašreizējais Valsts prezidents ir piedalījies kādās vakariņās Abu Dabi ar trešo personu piedalīšanos:

1) vai ir noteikts cenrādis šādai pašreizējā Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos?

2) ja jā, kas to sastādījis un kā varu ar to iepazīties?

3) ja nē, tad cik ilgu laiku pirms sava privātā pasākuma rīkošanas personai ir jānosūta pašreizējam Valsts prezidentam ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā tam ierasties?

4) vai ir vēl kādas formalitātes, kas jānokārto, lai persona nodrošinātu pašreizējā Valsts prezidenta ierašanos uz savu privāto pasākumu?

[2] Ar 2017.gada 30.marta vēstuli Nr.597 Kanceleja informējusi, ka ikviena persona var vērsties Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, kurā var būt ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita veida informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums, kurš pamatots ar argumentiem, ka Kanceleja nav sniegusi pieprasīto informāciju, tādēļ kancelejas rīcība ir uzskatāma par i prettiesisku.

[4] Kanceleja paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot turpmāk minēto.

[4.1] Informācijas atklātības likums šajā gadījumā nav piemērojams, bet piemērojams ir Iesniegumu likums. Saskaņā ar Iesniegumu likumu Kanceleja pieteicējam sniedza atbildi.

[4.2] Kancelejai nav tiesiska pamata komentēt pieteicēja privātus priekšstatus. 2017.gadā Kanceleja no pieteicēja ir saņēmusi 30 dažāda rakstura iesniegumus un informācijas pieprasījumus, un atbilžu sagatavošana uz tiem ierobežo citu personu tiesības un iespējas saziņā ar Kanceleju.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..). Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīti mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Kā secināms no pieteikuma un atbildētājas paskaidrojumiem, pieteicējs vērsies Kancelejā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, savukārt iestāde uzskata, ka tā ir sniegusi atbildi Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā un Informācijas atklātības likuma normas uz šo gadījumu nav attiecināmas. Tādējādi sākotnēji ir noskaidrojams, pēc kādām tiesību normām izskatāms pieteicēja 2017.gada 14.marta iesniegums.

[7] Gan personas tiesības vērsties iestādē un saņemt atbildi pēc būtības uz sevi interesējošu ar valsts pārvaldes īstenošanu saistītu jautājumu, gan personas tiesības pieprasīt, lai iestāde izsniedz vispārpieejamu informāciju, citstarp ir vērstas uz ikviena tiesībām būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas. Līdz ar to abas šīs tiesības nereti ir cieši saistītas (sal. sk., piemēram, Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija spriedumu SKA-194/2007).

Tomēr personas tiesības vērsties iestādē un saņemt atbildi pēc būtības un personas tiesības pieprasīt, lai iestāde izsniedz vispārpieejamu informāciju, ir divas savstarpēji nošķiramas patstāvīgas tiesības, kuru īstenošanai ir noteikts atšķirīgs tiesiskais regulējums (sal. sk Augstākās tiesas 2009.gada 16.septembra spriedumu lietā SKA-241/2009).

[8] Personas tiesības likumā noteiktā kārtībā vērsties iestādē un saņemt atbildi pēc būtības uz sevi interesējošu ar valsts pārvaldes īstenošanu saistītu jautājumu izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.panta.

Šīs tiesības ir daļa no valsts labas pārvaldības. Tās tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata, vēršoties pie valsts kāda tai interesējoša jautājuma noskaidrošanai. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti (sk. Augstākās tiesas 2012.gada 10.februāra sprieduma lietā SKA-3/2012 6.punktu un 2008.gada 21.aprīļa sprieduma lietā SKA-22/2008 17.punktu).

Saskaņā ar Iesniegumu likumu iesniegums var ietvert personas lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, uz kuru iestādei ir jāsniedz motivētu atbildi.

[9] Savukārt tiesības saņemt vispārpieejamu informāciju pamatā izriet no Satversmes 100.panta, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. Tādējādi tiesības saņemt informāciju ir tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija spriedumu SKA-194/2007 un 2009.gada 16.septembra spriedumu lietā SKA-241/2009). Tiesības uz informāciju plašāk ir regulētas Informācijas atklātības likumā,

[10] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka tajos gadījumos, kad persona ir vērsusies iestādē ar sevi interesējošu jautājumu, prasot no iestādes motivētu atbildi, piemērojams ir Iesniegumu likums. Savukārt Informācijas atklātības likums piemērojams gadījumā, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus sev interesējošus datus vai ziņas, kurām jau ir jābūt iestādes rīcībā (sal. sk. Augstākās tiesas 2012.gada 17.februāra sprieduma SKA-53/2012 5.punktu un 2009.gada 16.septembra spriedumu lietā SKA-241/2009, kā arī Pastars E. Iesniegumu likuma un citu likumu mijiedarbība. Jurista vārds, 2007.gada 4.decembris, Nr.49).

[11] Konkrētajā gadījumā pieteicējs ar 2017.gada 14.marta iesniegumu vērsās Kancelejā, prasot skaidrojumu par procedūru, kādā veidā persona var uzaicināt Valsts prezidentu uz privātu pasākumu. Tādējādi tiesa uzskata, ka no šī iesnieguma izriet tas, ka pieteicējs nav prasījis datus vai ziņas, kurām ir jābūt iestādes rīcībā, bet gan skaidrojumu par to, kā viņš vai jebkura persona var īstenot savas intereses un tiesības.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Kanceleja pamatoti uzskatījusi, ka pieteicēja iesniegums vērtējams nevis kā informācijas pieprasījums Informācijas atklātības likuma izpratnē, bet gan kā iesniegums, uz kuru jāsniedz atbilde Iesniegumu likuma izpratnē.

[12] Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti. Tādā veidā tiek aktivizēta pilsoniskā sabiedrība un valsts darbība kļūst caurskatāmāka (sk Augstākās tiesas 2008.gada 21.aprīļa sprieduma lietā SKA-22/200817.punktu).

Atbilstoši Iesniegumu likuma 2.panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Savukārt likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura.

No minētā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu un sniegt atbildi pēc būtības, proti, tādu atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem.

Satversmes 104.pants neparedz tiesības prasīt konkrēta satura atbildi (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 17.marta lēmuma lietā Nr.SKA-367/2011 7.punktu, 2010.gada 26.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-785/2010 6.punktu). No minētā izriet, ka iestādei ir pienākums sniegt personai saprotamu atbildi uz personas uzdoto jautājumu, kurš ir iestādes kompetencē. Iestādei nav jāveic konkrēta rīcība saistībā ar personas iesniegumā ietverto jautājumu. Apstāklis, ka iestādes atbildes saturs neatbilst personas gribai un interesēm, nenozīmē, ka iestāde nav sniegusi atbildi.

Līdz ar to tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai iestāde, iepazīstoties ar pieteicēja iesnieguma saturu, ir izskatījusi to atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajām prasībām.

[13] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ir vērsies Kancelejā pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos uzzinājis, ka Valsts prezidents ir piedalījies vakariņās Abu Dabi ar trešo personu piedalīšanos. No šīs informācijas pieteicējs secinājis, ka “jebkurai trešajai personai ir iespējams „nomāt” Valsts prezidenta līdzdalību savā privātā pasākumā”. Pieteicējs uzdevis Kancelejai četrus jautājumus par iespējamu Valsts prezidenta līdzdalību personu privātos pasākumos, lūdzot izskaidrot, kādas formalitātes jānokārto, cik ilgu laiku pirms pasākuma Valsts prezidents jāuzaicina un vai par to ir jāmaksā. Atbildē Kanceleja ir tikai norādījusi, ka ikviena persona var vērsties Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, kurā var būt ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita veida informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tiesas ieskatā sniegtā atbilde ir ļoti vispārīga un Kanceleja nav tieši atbildējusi uz pieteicēja iesniegumā uzdotajiem jautājumiem. Lai gan uzdotie jautājumi, iespējams, ir tendenciozi, tie attiecas uz iestādes kompetenci un ir pietiekami konkrēti, lai varētu uz tiem atbildēt, netērējot nesamērīgus resursus. Kā jau minēts, pieteicējam nav tiesību prasīt konkrēta satura atbildi, tomēr iestādei jāsniedz atbilde, kurā ir izvērtēti un motivēti atbildēti uzdotie jautājumi vai ari paskaidrots, kādēļ konkrētas atbildes sniegt nav iespējams.

Pastāvot šādiem apstākļiem, atzīstams, ka pieteicējs nav saņēmis atbildi pēc būtības uz 2017.gada 14.marta iesniegumu.

[14] Ievērojot iepriekš konstatēto, Kancelejas rīcība, nesniedzot pieteicējam atbildi pēc būtības, ir atzīstama par prettiesisku un iestādei uzliekams pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2017.gada 14.marta iesniegumu.

[15] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92 .pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, ari morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likums) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā. Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar atbildes nesniegšanu pēc būtības ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodaritā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs ari nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt atbildes nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Kancelejai sniegt pieteicējam izvērstu atbildi ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 5.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā

5. lappuse no 6

drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

[17] Tiesa papildus norāda, ka saskaņā ar Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu tiesas spriedums lietā, kurā izskatīts pieteikums saistībā ar iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā atbildes sniegšana, nepienācīga sniegšana vai nesniegšana uz iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, nav pārsūdzams.

Līdz ar to tāda veida lietā, kāda tiesas vērtējumā ir šī lieta, Administratīvās rajona tiesas sprieduma pārsūdzēšanu likumdevējs nav paredzējis.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt daļā Lato Lapsas pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas faktisko rīcību 2017.gada 30.martā nesniedzot atbildi pēc būtības uz Lato Lapsas 2017.gada 14.marta iesniegumu.

Uzlikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt atbildi pēc būtības uz Lato Lapsas 2017.gada 14.marta iesniegumu. Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

FotoStāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa. Šobrīd ir tā, ka anonīmi bez reģistrācijas nav iespējams ierakstīt komentārus pie rakstiem par topošo valdību.
Lasīt visu...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...

21

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

FotoMērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu. Skaļi atskan balsis, ka viņš esot teju vai labākais ministrs kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr šie paši cilvēki sāk minstināties, kad viņiem lūdz precizēt izcilos Rinkēviča sasniegumus. Patiesībā viņa darbība profesionāļu aprindas tiek vērtēta pretrunīgi un nereti pat ļoti kritiski. Arī diplomātijas un ārlietu ministrijas “virtuves” pazinēji diplomātiski klusi atzīst, ka ministra darbības stils nereti ir haotisks un nekonsekvents.
Lasīt visu...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...