Vējoņa kancelejā viena grāmatvede it kā veic otras pienākumus, bet dāsnas ikmēneša piemaksas - abām
PIETIEK27.04.2017.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra, - arī šādu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu rāda Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Arņa Salnāja (attēlā) sniegtā informācija, ko Raimonda Vējoņa kanceleja bija spiesta sniegt, kad par tās slēpšanu administratīvā rajona tiesa bija ierosinājusi jau četras administratīvās lietas.
Janvārī - 596,48 eiro, februārī - 447,36 eiro, martā - 408,46 eiro. Šādas piemaksas papildus mēnešalgai šā gada pirmajos trīs mēnešos piešķirtas un izmaksātas Ilonai Kancānei, Valsts prezidenta kancelejas Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei.
Oficiālais pamatojums – „saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo daļu par papildu darbu, piedaloties Valsts prezidenta Rīgas pils rezidences materiālo vērtību inventarizācijas un pieņemšanas procesā, apsekojot un pēc tam informāciju par materiālajām vērtībām ievadot grāmatvedības uzskaites programmā, un par papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”.
Taču tas nenozīmē, ka Valsts prezidenta kanceleja šā gada pirmajos trīs mēnešos būtu palikusi bez galvenās grāmatvedes un ka vecākā grāmatvede Kancāne būtu piemaksas saņēmusi par viņas aizvietotāju.
Janvārī - 347,21 eiro, februārī - 520,82 eiro, martā - 694,42 eiro. Šādas piemaksas šā gada pirmajos trīs mēnešos papildus mēnešalgai savukārt ir piešķirtas Ingai Šteinbrikai, kuras amats ir - Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatvede.
Laikā, kamēr Kancāne piemaksas saņēmusi it kā par „papildu darbu, veicot Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenā grāmatveža amata pienākumus”, Salnāja parakstītais piemaksu saraksts rāda, ka piemaksas par labu darbu saņēmusi arī galvenā grāmatvede, kuras pienākumus veikusi Kancāne.
„Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmo un divpadsmito daļu par papildu darbu un personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot budžeta līdzekļu plānošanu un to izlietojuma kontroli,” – šāds ir Šteinbrikai izmaksāto piemaksu oficiālais pamatojums.
Vējoņa preses pārstāvis Jānis Siksnis, kurš arī pats ir regulāras papildu piemaksas saņemošo kancelejas darbinieku vidū, ceturtdien nespēja vai nevēlējās atbildēt uz šādiem jautājumiem, kuri jau ir nosūtīti Vējoņa kancelejai kā oficiāls informācijas pieprasījums:
1) kādu iemeslu dēļ minētajai I. Kancānei ik mēnesi 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam papildus saviem amata pienākumiem bija jāpilda galvenā grāmatveža pienākumi?
2) vai minētajā laika posmā galvenā grāmatvede I. Šteinbrika nepildīja savus amata pienākumus?
3) ja I. Šteinbrika minētajā laika posmā nepildīja savus amata pienākumus, par kādu tieši pienākumu pildīšanu viņa 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam ik mēnesi ir saņēmusi piemaksu darba algai?
4) ja I. Šteinbrika minētajā laika posmā pildīja savus amata pienākumus, par kādu tieši viņas pienākumu pildīšanu I. Kancāne 2017. gadā laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam ik mēnesi ir saņēmusi piemaksu darba algai? Vai tas nozīmē, ka I. Šteinbrika savus pienākumus ir pildījusi nolaidīgi un nepietiekami? Ja jā, kāpēc uz to laikus nav reaģējusi Valsts prezidenta kancelejas vadība?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
