Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi zaudējumu jau desmitajā administratīvajā lietā, - šoreiz administratīvā rajona tiesa uzlikusi valsts galvas kancelejai atklāt tās slēpto informāciju par trekno prēmiju saņēmējiem kancelejā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgo tiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 21. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Zariņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 30. augustā pieteicējs vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, lūdzot sniegt šādu informāciju: par katru no personām, kas 2017. gada laikā no 1. augusta līdz 31. augustam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 14. septembra vēstuli Nr. 1506 pieteicējam sniegta tālāk norādītā informācija.

[2.1] Prēmijas un naudas balvas laikā no 2017. gada 1. augusta līdz 31. augustam Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajiem nav noteiktas un izmaksātas.

[2.2] Ar iestādes vadītāja rīkojumu minētajā laikā vienam Valsts prezidenta kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas par papildu darbu, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātā amata pienākumus. Minētajam darbiniekam pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 euro, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 49,23 euro un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 31,64 euro. Piemaksa noteikta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017. gada 1. augustā saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu. Pieteikumā norādīts tālāk minētais.

[3.1] Atbildes vēstulē nav sniegta pieteicēja pieprasītā informācija - piemaksu saņēmušā valsts iestādes darbinieka vārds un uzvārds.

[3.2]  Valsts prezidenta kancelejas rīcība, nesniedzot pieprasīto informāciju, ir prettiesiska.

[4] Iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pieteicēja pieteikumu pilnībā neatzīst. Paskaidrojumā norādīts tālāk minētais.

[4.1]  Valsts prezidenta kanceleja sniedza pieteicējam visu pieteicēja pieprasīto informāciju par izmaksāto atlīdzību, izņemot darbinieka, kuram noteikta piemaksa, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Līdz ar to pieteikuma priekšmets šajā lietā ir pieteicēja prasījums izsniegt konkrēta Valsts prezidenta kancelejas darbinieka personas datus.

[4.2] Normatīvie akti neparedz Valsts prezidenta kancelejai pienākumu darbiniekiem vai amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicēt tās mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu. Tādējādi informācijas pieprasījums ir par publiski nepieejamu informāciju.

[4.3] Pieteicēja iesniegumā norādītais informācijas izmantošanas mērķa formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Pieteicējs nav norādījis, kāda loma konkrētu personu datiem ir iesniegumā norādīto mērķu sasniegšanai.

[4.4] Pieteicējs neīsteno žurnālistikas un sabiedrības informēšanas funkcijas. Pieteicēja iesniegtie pieprasījumi rada iestādei lielu papildu darba apjomu un administratīvā resursa nelietderīgu patēriņu, nodrošinot pastāvīgu saraksti ar pieteicēju viņu interesējošos jautājumos un radot šaubas, vai pieteicējs savas tiesības izmanto godprātīgi.

[4.5] Vērtējot pieteicēja līdzšinējo rīcību ar izsniegtajiem Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datiem, Valsts prezidenta kanceleja, turpinot pieteicējam izsniegt tajā nodarbināto datus, nevar nodrošināt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. pantā noteikto pienākumu izpildi.

[4.6] Valsts prezidenta kanceleja 2017. gada 1. augusta lēmumu Nr. 1292 un 2017. gada 23. augusta lēmumu Nr. 1389 informēja pieteicēju par atteikumu turpmāk izsniegt Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datus. Uz izskatāmo lietu attiecināmi Valsts prezidenta kancelejas iesniegtie paskaidrojumi administratīvajās lietās Nr. A420261117 un A420282017, kuros sniegti argumentēti motīvi, kāpēc pieteicējam atteikts izsniegt informāciju pieteicēja pieprasītajā formā un apmēros.

[4.7] Pieteicējs izmanto Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības, lai regulāri internēta vietnē www.pietiek.com pēc saviem ieskatiem uzturētu negatīvu ziņu plūsmu par ar Kancelejas darbību saistītiem jautājumiem. Tajā atrodami gan Kancelejā nodarbināto personas dati, gan lasāma Valsts prezidenta kancelejas sarakste ar pieteicēju un paskaidrojumi administratīvajā lietā, kurā pieteicējs ir lietas dalībnieks. Izsniegtā informācija tiek izmantota pretēji mērķim, kādam tā prasīta, pārkāpjot personas datu apstrādes prasības.

[4.8] Pieteicēja publikāciju rezultātā Valsts prezidenta kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās internēta meklētājprogrammās. Pieteicējs publiskajā telpā sniedza sagrozītu un izteikti negatīvu informāciju. Pieteicējs pirms katras publikācijas sniedza personīgu vērtējošu viedokli, radot tendenciozu un aplamu priekšstatu informācijas faktiskajam izklāstam. Maldinošās publikācijas ir radījušas daļai sabiedrības pārliecību, ka Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

[4.9] Pie publikācijām pievienotie komentāri ir naidīgi, homofobiski, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi viņu dzīvībai un veselībai. Pieteicējs ir veicinājis attiecīgo komentētāju negatīvo reakciju.

[4.10] Darbinieks, kam izmaksāta piemaksa, nav politiskais darbinieks vai sabiedrībā zināma persona, viņa pienākumos neietilpst veidot nozares politiku vai attīstības stratēģiju vai nodrošināt konkrētas nozares darbības koordinēšanu un finanšu resursu sadali, arī nepieņem ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus un bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

[4.11] Konkrētais darbinieks nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem.

[4.12] Nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību.

[4.13] Interneta vietne, kurā pieteicējs publicē Valsts prezidenta kancelejas izsniegto informāciju, nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Tajā netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu vai ceļ neslavu. Interneta vietne ir reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma atsaukt ziņas, dzēst konkrētas publikācijas vai to sadaļas un komentārus gadījumos, ja to būtu pienākums darīt. Līdz ar to nepastāv efektīvi tiesiskie aizsardzības mehānismi tik klajai personu aizskarto tiesību pārkāpšanai un atjaunošanai.

[4.14] Pieteicējs internēta vietnē www.pietiek.com ir publicējis Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, norādot, ka pieteicēja regulārie informācijas pieprasījumi un to publiskošana esot atturējuši Valsts prezidenta kanceleju no piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas. Pie šādiem apstākļiem nav pamata uzskatīt, ka piemaksu saņēmušā darbinieka personas datu apstrādei būtu tiesisks pamats vai ka konkrētā darbinieka vārda, uzvārda un amata publiskošanai būtu kāda tiesiska vai faktiska nozīme, kas nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas debates veicināšanu.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem, tiesa izskata lietu mutvārdu procesā, ja to pirmās instances tiesai lūdzis pieteicējs. Tā kā pieteicēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa, pamatojoties uz norādītajām tiesību normām un lietā iesniegtajiem pierādījumiem, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā noskaidrojams, vai pieteicējam izsniedzama arī informācija par iestādes darbinieka vārdu un uzvārdu, kuram izmaksāta piemaksa 2017. gada augustā.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem, proti, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Augstākā tiesa līdzīgā lietā ir atzinusi, ka sabiedrības tiesības zināt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu valsts darbinieku un amatpersonu algām un prēmijām nevar nodrošināt, saņemot kopsavilkumu pa amatu grupām un neuzzinot katras personas individuālos ienākumus. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam jābūt pamatotam un, lai to varētu konstatēt, tam ir jābūt pārskatāmam. Par valsts līdzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrības leģitīmas intereses lokā, aizsardzība ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Turklāt, valsts iestādē strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozīmē, ka sabiedrības interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu līdzekļiem tāpēc ir mazāka. Šī interese ir tikpat leģitīma kā attiecībā uz valsts amatpersonām (sk, Augstākās tiesas 2010.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-347/2010 20.punktu). Minētās tēzes ir atkārtotas arī citā līdzīgā lietā, kurā informāciju pieprasīja arī šīs lietas pieteicējs (sk., Augstākās tiesas 2018. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. SKA-208/2018 8. punktu).

No Augstākās tiesas sniegtajām atziņām izriet, ka sabiedrības tiesībām uzzināt informāciju par iestādes amatpersonu un darbinieku darba samaksu ir piešķirama priekšroka salīdzinājumā ar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesībām uz privāto dzīvi. Turklāt izšķirošs nav apstāklis, vai informāciju pieprasa prese.

Salīdzinājumam - vācu tiesību literatūrā norādīts, ka iestādes darbinieku un amatpersonu vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts ir vispārpieejama informācija. Šāda informācija nav uzskatāma par tādu, kas attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi. Attiecīgi minētās informācijas publicēšanai nav nepieciešama personas piekrišana, kā tas būtu gadījumā, ja tiktu izpausta informācija par personas privāto dzīvi.

Minētie dati ir vispārpieejama informācijā, tie nodrošina iestādes caurskatāmību arī no tajā strādājošā personāla aspekta (Schoch, Informationsfreiheitsgesetz, Kommentar, 2016, § 5, Rn. 97-101).

No Augstākās tiesas nolēmumos norādītā neizriet, ka līdz šim tiesa automātiski iestādes darbinieku un amatpersonu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus, pienākuma aprakstus atzītu par vispārpieejamu informāciju, tomēr tas nemaina gala secinājumu, ka minētā informācija un arī informācija par iestādes darbinieku un amatpersonu darba samaksu ir izsniedzama, ja vien nav konstatējami kādi papildu apstākļi (piemēram, draudi valsts drošībai). Iestādes norāde, ka pieteicējs publicē iegūto informāciju, sagrozot faktus, interpretējot tos iestādes darbiniekiem nepatīkamā veidā, nav pietiekama informācijas izsniegšanas ierobežošanai.

[7] Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 12. janvāra rīkojuma Nr. 2017-1/001 pielikuma “Latvijas Valsts prezidenta kancelejas ierobežotas pieejamības informācijas un ierobežotas pieejamības informāciju saturošu dokumentu saraksts 2017. gadam” 29. punktā minēts, ka informācija Latvijas Valsts prezidenta kancelejas iekšējai lietošanai ir Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba algas izmaksu saraksti, ja tie satur papildu datus bez kancelejas darbinieka un amatpersonas vārda, uzvārda, amata nosaukumu un atalgojuma.

No minētās tiesību normas izriet, ka arī iestāde 2017. gadā informāciju par tās amatpersonu un arī darbinieku atalgojumu daļā, kas attiecas uz personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu un konkrēto atalgojuma apmēru, neuzskatīja par ierobežotas pieejamības informāciju. Atbilstoši šādai pieejai iestāde arī tiesību normas ir tulkojusi un piemērojusi līdz 2017. gada jūnijam. Iestādes līdzšinējā rīcība, izsniedzot pieteicējam identiska satura informāciju par amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām piemaksām, prēmijām, naudas balvām par laiku no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada maijam, nevērtējot tās izsniegšanas pamatotību, liecina, ka iestāde pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatījusi par tādu, kas ir izsniedzama un kuras izsniegšana neaizskar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi.

No spēkā esošajām tiesību normām par strīdus periodu, tiesību literatūrā norādītā izriet, ka iestādes amatpersonu un darbinieku vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts, izmaksājamās darba samaksas (mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas) apmēru ir vai nu vispārpieejama informācija vai tāda informācija, kuras izsniegšana sabiedrībai ir attaisnojama un samērīga.

[8] Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums liecina, ka pieteicēja pieprasītā informācija no 2018. gada 1. janvāra ir vispārpieejama informācija.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.1 daļa paredz, ka papildus šā panta devītajā daļā noteiktajam cita informācija par amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmēru ir pieejama valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Lai aizsargātu amatpersonu (darbinieku) tiesības uz privāto dzīvi vai valsts drošību, Ministru kabinets ir arī tiesīgs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmēru un attiecīgo amatpersonu (darbinieku), kura valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā netiek publiskota.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.2 daļa paredz, lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā intemetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām turpina uzturēt augstākas iestādes mājaslapā intemetā;

3) Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz pieteicēja pieprasītās informācijas izsniegšanu gan par amatpersonām, gan darbiniekiem, gan par mēnešalgu, gan piemaksām, prēmijām un naudas balvām. Arī likumdevējs, samērojot iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi, ir atzinis, ka sabiedrības tiesības zināt par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu attaisno iestādes amatpersonu un darbinieku privātās dzīves ierobežojumu.

[9] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu iestādei atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja tiesības tiks īstenotas, izsniedzot pieprasīto informāciju. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgs atlīdzinājums. Pieteicējs pieteikumā nav norādījis, kādas nenovēršanas sekas būtu radījusi informācijas savlaicīga nesniegšanas, arī tiesa tādas nesaskata. Līdzīgās lietās ar pieteicēja piedalīšanos iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgu atlīdzinājumu.

[10] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa paredz, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 255. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Uzlikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām.

Noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Zariņa

+dokumenti,03072018a+

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...