Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja cietusi zaudējumu jau desmitajā administratīvajā lietā, - šoreiz administratīvā rajona tiesa uzlikusi valsts galvas kancelejai atklāt tās slēpto informāciju par trekno prēmiju saņēmējiem kancelejā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgo tiesas spriedumu pilnā apmērā.

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2018. gada 21. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Zariņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017. gada 30. augustā pieteicējs vērsās Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, lūdzot sniegt šādu informāciju: par katru no personām, kas 2017. gada laikā no 1. augusta līdz 31. augustam no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, norādot personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, attiecīgās izmaksas lielumu, izmaksas datumu, prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, personu, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 14. septembra vēstuli Nr. 1506 pieteicējam sniegta tālāk norādītā informācija.

[2.1] Prēmijas un naudas balvas laikā no 2017. gada 1. augusta līdz 31. augustam Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajiem nav noteiktas un izmaksātas.

[2.2] Ar iestādes vadītāja rīkojumu minētajā laikā vienam Valsts prezidenta kancelejas darbiniekam ir noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas par papildu darbu, veicot ilgstošā prombūtnē esoša cita Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātā amata pienākumus. Minētajam darbiniekam pirms nodokļu ieturēšanas aprēķināta piemaksa 301,36 euro, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 49,23 euro un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 31,64 euro. Piemaksa noteikta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2017. gada 1. augustā saņemts pieteicēja pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt Lato Lapsam 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu. Pieteikumā norādīts tālāk minētais.

[3.1] Atbildes vēstulē nav sniegta pieteicēja pieprasītā informācija - piemaksu saņēmušā valsts iestādes darbinieka vārds un uzvārds.

[3.2]  Valsts prezidenta kancelejas rīcība, nesniedzot pieprasīto informāciju, ir prettiesiska.

[4] Iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pieteicēja pieteikumu pilnībā neatzīst. Paskaidrojumā norādīts tālāk minētais.

[4.1]  Valsts prezidenta kanceleja sniedza pieteicējam visu pieteicēja pieprasīto informāciju par izmaksāto atlīdzību, izņemot darbinieka, kuram noteikta piemaksa, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Līdz ar to pieteikuma priekšmets šajā lietā ir pieteicēja prasījums izsniegt konkrēta Valsts prezidenta kancelejas darbinieka personas datus.

[4.2] Normatīvie akti neparedz Valsts prezidenta kancelejai pienākumu darbiniekiem vai amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicēt tās mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu. Tādējādi informācijas pieprasījums ir par publiski nepieejamu informāciju.

[4.3] Pieteicēja iesniegumā norādītais informācijas izmantošanas mērķa formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Pieteicējs nav norādījis, kāda loma konkrētu personu datiem ir iesniegumā norādīto mērķu sasniegšanai.

[4.4] Pieteicējs neīsteno žurnālistikas un sabiedrības informēšanas funkcijas. Pieteicēja iesniegtie pieprasījumi rada iestādei lielu papildu darba apjomu un administratīvā resursa nelietderīgu patēriņu, nodrošinot pastāvīgu saraksti ar pieteicēju viņu interesējošos jautājumos un radot šaubas, vai pieteicējs savas tiesības izmanto godprātīgi.

[4.5] Vērtējot pieteicēja līdzšinējo rīcību ar izsniegtajiem Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datiem, Valsts prezidenta kanceleja, turpinot pieteicējam izsniegt tajā nodarbināto datus, nevar nodrošināt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10. pantā noteikto pienākumu izpildi.

[4.6] Valsts prezidenta kanceleja 2017. gada 1. augusta lēmumu Nr. 1292 un 2017. gada 23. augusta lēmumu Nr. 1389 informēja pieteicēju par atteikumu turpmāk izsniegt Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto personas datus. Uz izskatāmo lietu attiecināmi Valsts prezidenta kancelejas iesniegtie paskaidrojumi administratīvajās lietās Nr. A420261117 un A420282017, kuros sniegti argumentēti motīvi, kāpēc pieteicējam atteikts izsniegt informāciju pieteicēja pieprasītajā formā un apmēros.

[4.7] Pieteicējs izmanto Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības, lai regulāri internēta vietnē www.pietiek.com pēc saviem ieskatiem uzturētu negatīvu ziņu plūsmu par ar Kancelejas darbību saistītiem jautājumiem. Tajā atrodami gan Kancelejā nodarbināto personas dati, gan lasāma Valsts prezidenta kancelejas sarakste ar pieteicēju un paskaidrojumi administratīvajā lietā, kurā pieteicējs ir lietas dalībnieks. Izsniegtā informācija tiek izmantota pretēji mērķim, kādam tā prasīta, pārkāpjot personas datu apstrādes prasības.

[4.8] Pieteicēja publikāciju rezultātā Valsts prezidenta kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās internēta meklētājprogrammās. Pieteicējs publiskajā telpā sniedza sagrozītu un izteikti negatīvu informāciju. Pieteicējs pirms katras publikācijas sniedza personīgu vērtējošu viedokli, radot tendenciozu un aplamu priekšstatu informācijas faktiskajam izklāstam. Maldinošās publikācijas ir radījušas daļai sabiedrības pārliecību, ka Valsts prezidenta kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

[4.9] Pie publikācijām pievienotie komentāri ir naidīgi, homofobiski, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi viņu dzīvībai un veselībai. Pieteicējs ir veicinājis attiecīgo komentētāju negatīvo reakciju.

[4.10] Darbinieks, kam izmaksāta piemaksa, nav politiskais darbinieks vai sabiedrībā zināma persona, viņa pienākumos neietilpst veidot nozares politiku vai attīstības stratēģiju vai nodrošināt konkrētas nozares darbības koordinēšanu un finanšu resursu sadali, arī nepieņem ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus un bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

[4.11] Konkrētais darbinieks nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no noteiktajiem personas datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem.

[4.12] Nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību.

[4.13] Interneta vietne, kurā pieteicējs publicē Valsts prezidenta kancelejas izsniegto informāciju, nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Tajā netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu vai ceļ neslavu. Interneta vietne ir reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma atsaukt ziņas, dzēst konkrētas publikācijas vai to sadaļas un komentārus gadījumos, ja to būtu pienākums darīt. Līdz ar to nepastāv efektīvi tiesiskie aizsardzības mehānismi tik klajai personu aizskarto tiesību pārkāpšanai un atjaunošanai.

[4.14] Pieteicējs internēta vietnē www.pietiek.com ir publicējis Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, norādot, ka pieteicēja regulārie informācijas pieprasījumi un to publiskošana esot atturējuši Valsts prezidenta kanceleju no piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksāšanas. Pie šādiem apstākļiem nav pamata uzskatīt, ka piemaksu saņēmušā darbinieka personas datu apstrādei būtu tiesisks pamats vai ka konkrētā darbinieka vārda, uzvārda un amata publiskošanai būtu kāda tiesiska vai faktiska nozīme, kas nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas debates veicināšanu.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem, tiesa izskata lietu mutvārdu procesā, ja to pirmās instances tiesai lūdzis pieteicējs. Tā kā pieteicēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa, pamatojoties uz norādītajām tiesību normām un lietā iesniegtajiem pierādījumiem, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā noskaidrojams, vai pieteicējam izsniedzama arī informācija par iestādes darbinieka vārdu un uzvārdu, kuram izmaksāta piemaksa 2017. gada augustā.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem, proti, datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Augstākā tiesa līdzīgā lietā ir atzinusi, ka sabiedrības tiesības zināt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu valsts darbinieku un amatpersonu algām un prēmijām nevar nodrošināt, saņemot kopsavilkumu pa amatu grupām un neuzzinot katras personas individuālos ienākumus. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam jābūt pamatotam un, lai to varētu konstatēt, tam ir jābūt pārskatāmam. Par valsts līdzekļiem nodarbinātas personas datu, kas ir sabiedrības leģitīmas intereses lokā, aizsardzība ir mazāka, nekā tā ir privāti nodarbinātai personai. Turklāt, valsts iestādē strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozīmē, ka sabiedrības interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu līdzekļiem tāpēc ir mazāka. Šī interese ir tikpat leģitīma kā attiecībā uz valsts amatpersonām (sk, Augstākās tiesas 2010.gada 1.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-347/2010 20.punktu). Minētās tēzes ir atkārtotas arī citā līdzīgā lietā, kurā informāciju pieprasīja arī šīs lietas pieteicējs (sk., Augstākās tiesas 2018. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. SKA-208/2018 8. punktu).

No Augstākās tiesas sniegtajām atziņām izriet, ka sabiedrības tiesībām uzzināt informāciju par iestādes amatpersonu un darbinieku darba samaksu ir piešķirama priekšroka salīdzinājumā ar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesībām uz privāto dzīvi. Turklāt izšķirošs nav apstāklis, vai informāciju pieprasa prese.

Salīdzinājumam - vācu tiesību literatūrā norādīts, ka iestādes darbinieku un amatpersonu vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts ir vispārpieejama informācija. Šāda informācija nav uzskatāma par tādu, kas attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi. Attiecīgi minētās informācijas publicēšanai nav nepieciešama personas piekrišana, kā tas būtu gadījumā, ja tiktu izpausta informācija par personas privāto dzīvi.

Minētie dati ir vispārpieejama informācijā, tie nodrošina iestādes caurskatāmību arī no tajā strādājošā personāla aspekta (Schoch, Informationsfreiheitsgesetz, Kommentar, 2016, § 5, Rn. 97-101).

No Augstākās tiesas nolēmumos norādītā neizriet, ka līdz šim tiesa automātiski iestādes darbinieku un amatpersonu vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus, pienākuma aprakstus atzītu par vispārpieejamu informāciju, tomēr tas nemaina gala secinājumu, ka minētā informācija un arī informācija par iestādes darbinieku un amatpersonu darba samaksu ir izsniedzama, ja vien nav konstatējami kādi papildu apstākļi (piemēram, draudi valsts drošībai). Iestādes norāde, ka pieteicējs publicē iegūto informāciju, sagrozot faktus, interpretējot tos iestādes darbiniekiem nepatīkamā veidā, nav pietiekama informācijas izsniegšanas ierobežošanai.

[7] Valsts prezidenta kancelejas 2017. gada 12. janvāra rīkojuma Nr. 2017-1/001 pielikuma “Latvijas Valsts prezidenta kancelejas ierobežotas pieejamības informācijas un ierobežotas pieejamības informāciju saturošu dokumentu saraksts 2017. gadam” 29. punktā minēts, ka informācija Latvijas Valsts prezidenta kancelejas iekšējai lietošanai ir Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbinieku darba algas izmaksu saraksti, ja tie satur papildu datus bez kancelejas darbinieka un amatpersonas vārda, uzvārda, amata nosaukumu un atalgojuma.

No minētās tiesību normas izriet, ka arī iestāde 2017. gadā informāciju par tās amatpersonu un arī darbinieku atalgojumu daļā, kas attiecas uz personas vārdu, uzvārdu, amata nosaukumu un konkrēto atalgojuma apmēru, neuzskatīja par ierobežotas pieejamības informāciju. Atbilstoši šādai pieejai iestāde arī tiesību normas ir tulkojusi un piemērojusi līdz 2017. gada jūnijam. Iestādes līdzšinējā rīcība, izsniedzot pieteicējam identiska satura informāciju par amatpersonām un darbiniekiem izmaksātajām piemaksām, prēmijām, naudas balvām par laiku no 2016. gada janvāra līdz 2017. gada maijam, nevērtējot tās izsniegšanas pamatotību, liecina, ka iestāde pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatījusi par tādu, kas ir izsniedzama un kuras izsniegšana neaizskar iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi.

No spēkā esošajām tiesību normām par strīdus periodu, tiesību literatūrā norādītā izriet, ka iestādes amatpersonu un darbinieku vārdi, uzvārdi, ieņemamais amats, pienākumu apraksts, izmaksājamās darba samaksas (mēnešalga, piemaksas, prēmijas, naudas balvas) apmēru ir vai nu vispārpieejama informācija vai tāda informācija, kuras izsniegšana sabiedrībai ir attaisnojama un samērīga.

[8] Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums liecina, ka pieteicēja pieprasītā informācija no 2018. gada 1. janvāra ir vispārpieejama informācija.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.1 daļa paredz, ka papildus šā panta devītajā daļā noteiktajam cita informācija par amatpersonai (darbiniekam) izmaksāto darba samaksas apmēru ir pieejama valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Lai aizsargātu amatpersonu (darbinieku) tiesības uz privāto dzīvi vai valsts drošību, Ministru kabinets ir arī tiesīgs noteikt informāciju par izmaksāto darba samaksas apmēru un attiecīgo amatpersonu (darbinieku), kura valsts un pašvaldības institūcijas mājaslapā internētā netiek publiskota.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma trešā panta 9.2 daļa paredz, lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā:

1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internētā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi;

2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā intemetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā termiņa beigām turpina uzturēt augstākas iestādes mājaslapā intemetā;

3) Ministru kabinets nosaka tādas valsts pārvaldes iestādes, kā arī to amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti vispārpieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pašreizējais tiesiskais regulējums paredz pieteicēja pieprasītās informācijas izsniegšanu gan par amatpersonām, gan darbiniekiem, gan par mēnešalgu, gan piemaksām, prēmijām un naudas balvām. Arī likumdevējs, samērojot iestādes amatpersonu un darbinieku tiesības uz privāto dzīvi, ir atzinis, ka sabiedrības tiesības zināt par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu attaisno iestādes amatpersonu un darbinieku privātās dzīves ierobežojumu.

[9] Pieteicējs lūdz atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu iestādei atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Konkrētajā gadījumā pieteicēja tiesības tiks īstenotas, izsniedzot pieprasīto informāciju. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgs atlīdzinājums. Pieteicējs pieteikumā nav norādījis, kādas nenovēršanas sekas būtu radījusi informācijas savlaicīga nesniegšanas, arī tiesa tādas nesaskata. Līdzīgās lietās ar pieteicēja piedalīšanos iepriekšējā stāvokļa atjaunošana ir atbilstīgu atlīdzinājumu.

[10] Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmā daļa paredz, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 255. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt Lato Lapsas pieteikumu daļā.

Uzlikt pienākumu Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas sniegt Lato Lapsam visu 2017. gada 30. augusta iesniegumā pieprasīto informāciju par amatpersonām piešķirtajām prēmijām.

Noraidīt Lato Lapsas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu - pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai atvainoties par pieprasītās informācijas nesniegšanu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A. Zariņa

+dokumenti,03072018a+

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...