Vējonis ar Salnāju un „stratēģisko slepenpadomnieku” Zaķi mēģina glābt situāciju, atlaižot bijušo „sargsuni” Siksni
PIETIEK01.02.2018.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kanceleja paziņojusi, ka šodien Raimonda Vējoņa preses padomnieka – faktiskā preses sekretāra posteni atstāj kādreizējais Latvijas radio vadītājs Jānis Siksni. Lai gan oficiāli tiek apgalvots, ka šis esot Sikšņa „pārdomāts un personīgs” lēmums, Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka faktiski šādu lēmumu pieņēmis prezidents, pakļaujoties kancelejas vadītāja Arņa Salnāja un pērn darbā paslepus pieņemtā „stratēģiskās attīstības padomnieka” Zigurda Zaķa norādēm uz Siksni kā grēkāzi par prezidenta kancelejas katastrofālo komunikāciju ar sabiedrību.
Siksnis apgalvo, ka lēmums pieņemts jau pagājušā gada nogalē, un tieši pagājušā gada 29. decembrī Valsts prezidenta Vējoņa kanceleja cieta jau sesto sakāvi administratīvajā tiesā, - tā atzina par prettiesisku kancelejas rīcību, mēģinot slēpt ziņas par kādreizējā „sabiedrības sargsuņa” Sikšņa darba pienākumiem un viņa veikuma izvērtēšanu.
Tiesa atzina par prettiesisku Vējoņa kancelejas faktisko rīcību, nesniedzot 2017. gada 12. februārī pieprasīto informāciju par Siksnim amata aprakstā noteiktajiem būtiskākajiem pienākumiem un amata apraksta noraksta pievienošanu.
Tāpat tiesa arī atzina par prettiesisku Vējoņa kancelejas faktisko rīcību daļā, nesniedzot pieprasīto informāciju par to, kas un kad veica Sikšņa darba izpildes novērtēšanu par 2016. gadu un vai Valsts prezidents izteica savu viedokli par Sikšņa darba izpildes novērtēšanu un tās rezultātiem.
Pietiek jau ir aprakstījis Sikšņa „principiālo uzskatu” brīnumainās pārvērtības. Savulaik kā Latvijas radio vadītājs viņš bieži pieminēja mediju „sabiedrības sargsuņa” funkciju, apliecinot savu tābrīža pārliecību, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un izplatīt informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesības”.
Saskaņā ar Sikšņa toreizējo pārliecību „informācijas izplatīšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem” esot ārkārtīgi būtiska, jo citādi „masu informācijas līdzeklis nevarētu efektīvi izpildīt savu tik svarīgo „sabiedrības sargsuņa” lomu”.
Taču, kļuvis par Vējoņa faktiski preses sekretāru, Siksnis nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpēc interese par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu Vējoņa kancelejā esot nepamatota un neatbilstoša. Šis izlietojums attiecās arī uz viņu – Siksnis ilgstoši bija viens no lielāko regulāro piemaksu saņēmējiem Vējoņa kancelejā.
Kā jau tas notiek ar negaidītu darba zaudēšanu, par Sikšņa turpmākajām darba gaitām nekas nav zināms.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
