Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un viņa sieva ar oficiāli deklarētajiem 283 eiro mēnesī spēj ne tikai segt visus ikdienas izdevumus un nomaksāt sava Ogres dzīvokļa komunālos maksājumus, bet arī par tirgus cenu iegādāties apģērbus Annas Osmuškinas modes namā, - par to liecina arī fakts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē (skat. attēlu) nav konstatējis, ka prezidenta ģimene pieņemtu apģērbus kā dāvanas. Tā kā šis gadījums aizvien vairāk liek domāt par valsts galvas ģimenei nepieciešamo līdzekļu regulāru paņemšanu no „tumbočkas”, Pietiek atgādina dažas publikācijas, kas pirms sešiem gadiem noveda pie pēdējo gadu slavenākā „naudas tumbočkas” īpašnieka – kādreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara publiskās politiskās karjeras beigām.

Kā Kampars spēs iztikt šogad, ja sievai „tumbočkā” nav vēl dažu plauktiņu?

Kārlis, PIETIEK lasītājs, 14.04.2011.

Visi ļoti uztraucas par to, no kurienes mūsu ekonomikas ministrs pagājušogad rāvis 35 tūkstošus latu, viņa aizņēmums aizpagājušogad – 22 tūkstošus eiro, bet nestrādājošā sieva vēl agrāk – 27 tūkstošus latu. Bet interesantāk šķiet kaut kas cits – kā ministrs iztiek šogad.

Tātad – ja „uz papīra” Kampars pērn ministra amatā kopā saņēmis 21 tūkstoti latu, mēnesī tie ir apmēram 1240 latu "uz rokas" – ja ņemam vērā, ka Kamparam ir trīs viņa apgādībā esoši bērni. Un vēl viņam ir sieva – Kampara kaklasaišu apgleznotāja, kura jau ilgstoši algotu darbu nestrādā.

Tas nozīmē: uz pieciem cilvēkiem mēnesī ir 1240 latu „uz rokas”, bet – ne visa šī nauda. Vēl Kamparam ir arī firma, kas strādā ar baisiem zaudējumiem, un personiskais kredīts – 194,3 tūkstoši eiro.

Par šo kredītu ir jāmaksā procenti. Pats Kampars blogā raksta: „2010.gadā, kā tas izriet no manas amatpersonas deklarācijas, parādsaistības esmu samazinājis par 72 tūkstošiem latu – tajos ietverta gan īstermiņa aizdevuma dzēšana, gan regulārie hipotekārā kredīta maksājumi.”

Atdotā vienreizējā parāda summa viņam pērn saskaņā ar deklarāciju bijusi 63,4 tūkstoši latu – tātad hipotekārā kredīta procentos Kampars, pēc viņa paša teiktā, samaksājis apmēram 8,6 tūkstošus latu. Pēc deklarācijas sanāk nedaudz mazāk – 10 tūkstoši eiro.

No tā izriet, ka mēnesī Kampars kredīta procentos maksā aptuveni 600 latu – varbūt par kādu desmitnieku mazāk, varbūt vairāk.

Līdz ar to Kamparu ģimenei oficiāli mēnesī sanāk aptuveni 650 latu uz rokas. Par šo naudu tātad jāpārtiek pašam ministram, trim bērniem un nestrādājošajai sievai-māksliniecei.

Jā, un vēl par šo naudu jāuztur 2006. gada Peugeot, kā arī pamatīgā Tukuma māja – uz gandrīz pushektāra zemes, ekspluatācijā nodota 2007. gadā, tad vēl viens zemesgabals un viens dzīvoklis. Turklāt no pēdējiem diviem nekādu ienākumu ministram nav – citādi taču viņš tos norādītu savā deklarācijā.

Un vēl jau arī paretam kāds Alpu brauciens, kas tāpat savu naudiņu izmaksā...

Īsi sakot, padomju laikā pie biedra Kampara durvīm jau sen klauvētu OBHSS zēni. Bet mūsu dienās viss vienkārši – visi šie izdevumi nav nosedzami, ja Kamparam nav pietiekamu „pelēku” ienākumu vai viņa sievai „tumbočkā” vēl dažu ar naudaszīmēm piepildītu plauktiņu.

Ja kāds spēj sarēķināt citādi, padalieties!

Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārsūtījis iesniegumus par dīvainībām ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarācijā un nesakritībām oficiāli uzrādītajos ienākumos un izdevumos, plāno attiecībā uz ministru veikt „nodokļu administrēšanas pasākumus”. Tiesa, par to rezultātiem sabiedrība netiks informēta.

VID pret Kamparu veiks „nodokļu administrēšanas pasākumus”, to rezultāti paliks slēpti

L. Lapsa, 31.05.2011.

„Jūsu sniegto informāciju par ekonomikas ministra Arta Kampara, iespējams, nelegāli gūtajiem ienākumiem VID izvērtēs un izmantos, veicot attiecīgus nodokļu administrēšanas pasākumus,” – šādu oficiālo atbildi Pietiek sniedzis VID Nodokļu pārvaldes direktors Aigars Undzēns.

Vienlaikus, kā Pietiek jau prognozēja, sabiedrība par šo pasākumu iespējamiem rezultātiem un VID konstatētajiem amatpersonas pārkāpumiem tā arī paliks neziņā, jo saskaņā ar VID traktējumu to liedzot pašreizējā likumdošana, - protams, ja vien par šiem rezultātiem un atklātajiem pārkāpumiem neinformēs pats Kampars.

„Par veikto nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātiem VID nav tiesīgs Jūs informēt, jo likuma Par nodokļiem un nodevām 22. panta pirmā daļa nosaka, ka nodokļu administrācijas ierēdnim aizliegts izpaust citām personām par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim ir kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, izņemot normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai — pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem,” oficiāli skaidro Undzēns.

Kā jau ziņots, Kampars joprojām slēpj personu, no kuras it kā saņemtie 35 tūkstoši latu reizē ar viņa nestrādājošās dzīvesbiedres oficiāli uzdāvinātajiem 27 tūkstošiem latu par pirms vairākiem gadiem pārdotu nelielu Tukuma dzīvokli, pāris garāžām un formāli ļoti dārgu dzīvokļa iekārtojumu ekonomikas ministram pērn ļāvuši izbēgt no personiskās maksātnespējas vai nepieciešamības izskaidrot savu izdevumu nesakritību ar ienākumiem.

Ja ticēt Kampara apgalvojumiem, šī persona šo naudu samaksājusi par to, lai jau piecus mēnešus varētu pētīt (izsakoties ministra vārdiem, veikt due diligence) ministra pēdējo atlikušo uzņēmumu – SIA Ronis, kas 2009. gadu beidza ar gandrīz 300 tūkstošu latu zaudējumiem, bet pagājušo gadu – ar sešarpus tūkstošu latu peļņu.

Neraugoties uz to, ka pašrocīgi apstiprinājis šī uzņēmuma gada pārskatu, Kampars nespēj paskaidrot ne to, kā uzņēmums pašā krīzes kulminācijā ticis pie ievērojama bezprocentu kredīta un ticis pie gandrīz divu miljonu eiro kredīta brīvdienām, ne to, kādā veidā tas spēj noturēt darbiniekus ar vidējām algām, kas oficiāli ir divas reizes mazākas nekā nozarē vidēji maksātās.

Ministrs arī nav spējis paskaidrot, kā ar pēc kredītu nomaksas viņš ar pāri palikušajiem 400 latiem mēnesī spēj uzturēt piecu cilvēku ģimeni, savrupmāju upes krastā, dzīvokli Tukuma centrā un automašīnu, kā arī vēl doties atpūtā uz Alpiem.

Saistībā ar visiem šiem faktiem Kampara pārstāvētās Vienotības vadība, tostarp Ministru prezidents Valdis Dombrovskis bija paziņojuši – esot jāgaida kompetento iestāžu pārbaužu rezultāti, pēc kuriem arī tikšot pieņemti principiāli lēmumi.

KNAB esot pieprasījis vēl papildu informāciju par Kampara darījumu

L. Lapsa, 07.08.2011.

Saistībā ar pašreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara publiskajiem skaidrojumiem, no kuriem izriet, ka viņu pērn ar 35 tūkstošiem latu izglābušais anonīmais investors jau vairāk nekā septiņus mēnešus pētot ministra Tukuma uzņēmumu Firma Ronis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic pārbaudi un saistībā ar šo lietu pieprasījis papildu informāciju.

Kā uz Pietiek pārstāvja iesniegumu par šiem faktiem apliecinājis KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks (KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes atvaļinājuma laikā), birojs atbilstoši kompetencei veicot iesniegumā norādītās informācijas pārbaudi un pārbaudes veikšanai pieprasīta papildu informācija, kas vēl neesot saņemta.

Tiesa, ir aizdomas, ka šī pārbaude tāpat kā iepriekšējās nebeigsies ar kādiem konkrētiem rezultātiem: kā zināms, prokuratūra nevēlas iesaistīties Kampara darījumu izvērtēšanā, savukārt Valsts ieņēmumu dienests un KNAB tāpat kā Saeimas deputātes Silvas Bendrātes gadījumā vēlas faktus izvērtēt tikai pēc likuma burta un saviem tā noteiktajiem pienākumiem.

Tā KNAB priekšnieka vietnieks Vilks Pietiek skaidri apliecināja, ka birojs gatavojas izskatīt tikai un vienīgi „pārliecināties par ekonomikas ministra Arta Kampara darbības atbilstību likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normām”.

Pēc visa spriežot, KNAB pat negatavojas pārbaudīt faktus, no kuriem izriet, ka minētais Kampara deklarētais darījums, pēc visa spriežot, varētu būt bijis fiktīvs un veikts tikai tāpēc, lai politiķis grūtā brīdī tiktu pie viņam nepieciešamās summas.

Kā jau ziņots, Kamparu pērn reizē ar dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu viņam uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no bankrota glāba un nemainīt ierasto dzīvesveidu ļāva arī 35 tūkstoši latu, ko viņš saskaņā ar paša skaidrojumu esot saņēmis no mistiska investora.

„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” – tā aprīļa sākumā Kampars rakstīja savā blogā, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu.

Lursoft datu bāze rāda, ka arī tagad Firmas Ronis vienīgais oficiālais īpašnieks ir Kampars, - tātad, neraugoties uz ministra apgalvojumiem par vēlmi pārdot uzņēmumu un anonīmā investora it kā esošo vēlmi to pirkt, tas joprojām nav noticis.

Savukārt tas nozīmē, ka, ja ticēt ministra apgalvojumiem, viņa firmas ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu izpēte un audits ilgst jau vairāk nekā septiņus mēnešus, - vai arī audits beidzies un Kampara labvēlis savus 35 tūkstošus latu nav vēlējies ņemt atpakaļ, vai arī ministrs atradis vēl kādus jaunus papildienākumus, no kuriem savukārt atmaksāt šos 35 tūkstošus.

Ne ekonomikas ministra preses padomniece Elīna Bīviņa, ne pats Kampars joprojām nevēlas atbildēt uz vairākkārt uzdotiem jautājumiem – cik ilgi vēl turpināsies due diligence process uzņēmumā Firma Ronis un vai ekonomikas ministrs varētu minēt vēl kādu uzņēmumu ar 200 000 latu gada apgrozījumu, kurā due diligence process turpinātos vairāk nekā pusgadu.

KNAB: Kampara izdaudzinātais darījums ar viņa parādos grimstošo firmu nav noticis

L. Lapsa, 27.11.2011.

Jaunā Vienotības ģenerālsekretāra, bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara izdaudzinātais darījums, it kā gatavojoties viņa parādos grimstošās firmas pārdošanai un par tās izpēti no politiķa tā arī neatklāta mistiska investora saņemot 35 tūkstošus latu, tā arī ne ar ko nav beidzies, - to apliecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās pārbaudes rezultāti. Kā jau tika prognozēts, nekādi pārkāpumi Kampara rīcībā tajā nav atklāti.

Kad sākās neskaidrības par to, no kurienes ekonomikas ministrs un viņa dzīvesbiedre pērn ņēmuši attiecīgi 35 un 27 tūkstošus latu, kas ļāva savilkt kopā galus Kampara deklarācijā, politiķis pats savā blogā paziņoja: „Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence [padziļinātas izpētes] procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu.”

Faktiski šī nauda bija tā, kas Kamparam ļāva izskaidrot, no kurienes ņemti līdzekļi viņa vērā ņemamo tēriņu apmaksai. Taču atklāt labvēli, kas viņam šos 35 tūkstošus latu izsniedzis, Kampars kategoriski atteicās: „Līdzko darījums būs noslēdzies, kapitāldaļu pircēja vārds būs publiski pieejama informācija. Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums.”

Savukārt nesen intervijā biznesa portālam Nozare.lv Kampars nāca klajā ar citu versiju: „Netiek pārdots viss uzņēmums. Kapitāldaļu pircēja mērķis ir nopirkt uzņēmuma sastāvdaļu – jaunuzceltu, bet maz izmantotu angāru. (..) Pagaidām nevaru izpaust, kā situācija ir nostabilizējusies, bet drīz sabiedrība redzēs tās atrisinājumu deklarācijā, kas jāiesniedz, beidzot pildīt ministra amatu.”

Tiesa, arī nākot klajā ar jauno versiju, Kampars neatklāja neko par viņam 35 tūkstošus latu ienesušo darījumu: „Varu pateikt, ka darījums ir noslēdzies, bet nevaru atklāt, kā tas ir noslēdzies.” Taču nu šo politiķa rūpīgi sargāto noslēpumu atklāj KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes parakstītais slēdziens par veikto pārbaudi, - kā izrādās, Kampara bieži pieminētais darījums tā arī nav noticis un viņam piederošā SIA Firma Ronis pretēji politiķa solījumiem tā arī nav oficiāli pārdota.

„Birojs, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju par A. Kampara veikto darījumu, ir konstatējis, ka A.Kampara darījuma partneris, realizējot savas Līgumā noteiktās tiesības, ir pabeidzis due diligence procesu un ir atteicies no Līgumā minēto kapitāla daļu iegādes,” teikts Strīķes parakstītajā dokumentā. Esot secināms, ka „darījuma ietvaros saņemtie finanšu līdzekļi Ls 35 000 apmērā nav uzskatāmi par dāvinājumu”.

Līdz ar to KNAB, kā jau iepriekš ir ticis prognozēts, nekādus pārkāpumus Kampara rīcībā nav atklājis, parādot arī citiem politiķiem likumīgu shēmu, kā gadījumā, ja izdevumi acīmredzami pārsniedz ienākumus, oficiāli palielināt deklarējamos ienākumus ar nepieciešamo summu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...