Vēl 99 degradēto ordeņu piešķiršana – saprotiet pareizi, es jau neko, tā ir uzskatāma par tautas gribu!
Egils Levits*04.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godājamais Ordeņu kapitul! Dārgie valsts apbalvojumu saņēmēji! Cienījamie Latvijas Televīzijas skatītāji! Dāmas un kungi! Latvija var būt demokrātiska, tiesiska un latviska tikai tad, ja tā ir brīva un neatkarīga.
Par tādu Latviju mēs cīnījāmies pirms 33 gadiem.
Daudzi no jums šai zālē bija tā laika notikumu dalībnieki. Un visi šai zālē esošie ar savu darbu, ar savām idejām un ideāliem ir kalpojuši Latvijai.
Demokrātisku, tiesisku, latvisku Latviju mēs veidojam visi kopā. Latvijas cilvēku godprātīgi un pašaizliedzīgi veiktais darbs ir bijis tās attīstības pamatā.
Mēs varam būt lepni par paveikto.
Bet ar kritisku, racionālu prātu un pacietību mums jāturpina strādāt mūsu Latvijas labā, mūsu bērnu nākotnes labā.
Lai brīvības dotās iespējas savu tuvāko un līdzcilvēku labā var īstenot ikviens!
Šodien Latvijas valsts vārdā mēs godinām un apbalvojam cilvēkus, kuru godprātīgais darbs, pilsoniskā stāja, pašaizliedzība, drosme un patriotisms stiprina mūsu valsti.
Katrs no Latvijas valsts apbalvojumiem sakņojas mūsu tautas un valsts vēsturē.
Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” ir dibināts, godinot mūsu valsts tapšanu un tās tālāko izaugsmi un attīstību.
Viestura ordenis ar devīzi “Esiet stipri un cīnieties” ir atgādinājums par seno zemgaļu karavadoni Viesturu, kurš aizstāvēju savu tautu pret svešzemju iebrucējiem.
Savukārt Atzinības krusts ar devīzi “Godaprāta ļaudīm” ir ar senākajām saknēm, jo tas ir iedibināts jau Kurzemes–Zemgales hercogistē, tātad – pirmajā modernajā valstī Latvijas teritorijā.
Ordeņu kapitulam adresētajās vēstulēs cilvēki ir lūguši valsts apbalvojumu piešķirt tieši jums, godājamie apbalvojamie.
Tādēļ Ordeņu kapitula lēmums ir uzskatāms par tautas gribu.
Valsts augstāko atzinību saņems izcilas personības visdažādākajās jomās no visas Latvijas, kuru darbs valsts labā ir īpaši nozīmīgs.
Ar valsts augstāko atzinību šodien godinām cilvēkus, kuri drosmīgi, aktīvi un nesavtīgi palīdz Ukrainai, tās karavīriem, iedzīvotājiem un bēgļiem šeit, Latvijā.
Tie ir cilvēki, kuri rīkojas un apvieno mūs Ukrainas brīvības cīņas atbalstam.
Mēs godināsim izcilus kultūras darbiniekus, zinātniekus un skolotājus, tieslietu sistēmas darbiniekus, Latvijas vēstures pētniekus, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabātājus un latviskās identitātes stiprinātājus, Latvijas neatkarības aizstāvju piemiņas kopējus.
Valsts atzinību saņems arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri, valsts robežsargi, policisti un drošības iestāžu darbinieki.
Mēs godināsim izcilus mediķus, kuri rūpējas ne tikai par Latvijas cilvēku, bet arī Ukrainas karā cietušo veselību.
Valsts vārdā paldies teiksim diplomātiem, uzņēmējiem, lauksaimniekiem, pašvaldību darbiniekiem.
Mēs apbalvosim sabiedriskus darbiniekus, kuri dara stipru latviešu nāciju Latvijā un ārzemēs, kuri veido mūsu pilsonisko sabiedrību.
Mēs apbalvosim Latvijas uzņēmējus, kuri gan paši aktīvi atbalsta Ukrainu, gan piesaista citus uzņēmumus šim atbalstam.
Valsts apbalvojumus saņems arī izcili Latvijas sadarbības partneri no Amerikas, Kanādas, Spānijas, Polijas un Lietuvas, kuri stiprinājuši mūsu valsts drošību.
Godājamie valsts apbalvojumu saņēmēji!
Jūsu vārdi un izcilais devums ir nozīmīga daļa Latvijas valsts jaunāko laiku vēsturē.
Jūsu darbs ir stiprinājis neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku, latvisku Latviju.
Kā Valsts prezidents un Ordeņu kapitula vārdā godinu jūsu paveikto Latvijas un tās cilvēku labā.
Lai jūsu darba augstā atzinība dod jums gandarījumu un iedvesmo līdzcilvēkus!
Vēlu jums skaistus un priecīgus šos brīvās Latvijas atjaunošanas svētkus!
* Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Artusam Kaimiņam no Egila Levita ir tikusi tikai prezidenta medaļa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
