Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai bēdīgi slavenais Jurģis Kijoneks, bet vēl četri Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki darījuši visu iespējamo, lai izvairītos no rotācijas uz nenozīmīgiem amatiem Iekšlietu ministrijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Pietiek šodien publicē vēl četrus Ministru prezidenta rīkojumus, kuri detalizēti apraksta – kā VID darbinieki darījuši visu, ko varējuši, lai izvairītos no rotācijas, un kā viņiem nekas no tā nav sanācis.

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 258 Rīgā, 2016. gada 5. augustā „Par Aivija Lagzdiņa pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Aivija Lagzdiņa atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai, pārcelt A. Lagzdiņu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 8. augustu uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1875 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" (turpmāk – vēstule Nr. 9.6-5/1875), pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē A. Lagzdiņu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdz viņa viedokli par izteikto piedāvājumu, vienlaikus informējot, ka gadījumā, ja norādītajā termiņā A. Lagzdiņš rakstveidā nesniegs viedokli, tiks uzskatīts, ka viņš ir bez iebildumiem piekritis izteiktajam amata piedāvājumam;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 1. jūnijā saņem A. Lagzdiņa iesniegumu, kurā viņš norāda, ka atrodas attaisnotā prombūtnē un viņam ir problemātiski iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, kā arī lūdz noteikt ilgāku vēstules izskatīšanas termiņu un norāda, ka ir sasniedzams pa dienesta mobilo tālruni. Minētajā iesniegumā A. Lagzdiņš precīzi norāda vēstules numuru, piedāvāto amatu, pārcelšanas datumu un viedokļa sniegšanas termiņu;

2.3. Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece 2016. gada 2. jūnijā telefoniski sazinās ar A. Lagzdiņu un informē viņu par iespēju saņemt vēstuli Nr. 9.6-5/1875 arī uz viņa privāto elektroniskā pasta adresi, ja viņš uz darbinieces nosaukto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi atsūtīs savu privāto elektroniskā pasta adresi;

2.4. ievērojot to, ka A. Lagzdiņš uz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskā pasta adresi neatsūta savu privāto elektroniskā pasta adresi, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 9. jūnijā kā atbildi uz viņa 2016. gada 1. jūnijā saņemto iesniegumu uz A. Lagzdiņa deklarēto dzīvesvietas adresi un Iedzīvotāju reģistrā norādīto papildadresi nosūta vēstuli Nr. 9.6-5/724 "Par atbildes sniegšanu" un atkārtoti lūdz sniegt informāciju par privāto elektroniskā pasta adresi, uz kuru Valsts ieņēmumu dienests varētu nosūtīt vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.5. līdz 2016. gada 14. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests nesaņem A. Lagzdiņa viedokli par pārcelšanu, kaut gan no 2016. gada 8. jūnija A. Lagzdiņš sastopams savā darbavietā;

2.6. Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt cenšas sazināties ar A. Lagzdiņu, lai klātienē iepazīstinātu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, uz ko A. Lagzdiņš atbild, ka šobrīd neatrodas darbavietā. Sazinoties ar A. Lagzdiņa tiešo vadītāju, noskaidrots, ka A. Lagzdiņš ir pieejams savā darbavietā;

2.7. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 14. jūnijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā, lai iepazīstinātu viņu ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875, vēlreiz piedāvājot iespēju sniegt skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par pārcelšanu citā amatā. A. Lagzdiņš atsakās iepazīties ar minēto vēstuli un norāda, ka līdz 2016. gada 17. jūnija darba dienas beigām sniegs viedokli par vēstulē Nr. 9.6-5/1875 minēto. A. Lagzdiņam tiek nolasīts vēstules saturs un sastādīts akts par atteikšanos iepazīties ar vēstuli Nr. 9.6-5/1875;

2.8. ņemot vērā, ka no 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 25. jūlijam A. Lagzdiņš atrodas attaisnotā prombūtnē, Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 6. jūlijā zvana uz A. Lagzdiņa dienesta mobilo tālruni, taču A. Lagzdiņš uz tālruņa zvaniem neatbild un neatzvana;

2.9. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji 2016. gada 26. jūlijā ierodas A. Lagzdiņa darbavietā un lūdz sniegt viedokli par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā. A. Lagzdiņš atsakās sniegt viedokli, jo viedoklis netiekot ņemts vērā. Tiek sastādīts akts par atteikšanos sniegt viedokli.

Ievērojot iepriekš norādīto, Valsts ieņēmumu dienests vairākkārt ilgstošā laikposmā ir devis iespēju A. Lagzdiņam izteikt argumentētu, skaidru, precīzu un nepārprotamu viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā, nodrošinot A. Lagzdiņam Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēktiesības. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests ir veicis visas iespējamās darbības, lai saņemtu un uzklausītu A. Lagzdiņa viedokli par valsts civildienesta attiecību turpināšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, un to var pierādīt dokumentāri.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu A. Lagzdiņa profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā, un patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

A. Lagzdiņam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūta otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs, kvalifikācija – jurists), vairāk nekā 18 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Ņemot vērā minētos faktus, apstākļus un lietderības apsvērumus, kā arī samērojot A. Lagzdiņa tiesiskās intereses un valsts intereses kopumā, ir pietiekams pamatojums A. Lagzdiņa pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā bez viņa viedokļa izvērtēšanas. A. Lagzdiņa ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. A. Lagzdiņam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 212 Rīgā, 2016. gada 27. jūnijā „Par Mika Indāna pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41.panta desmito daļu, kā arī ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Mika Indāna atbilstību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M. Indāna viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Indānu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ar 2016. gada 29. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanas lietderību un pamatotību Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai ir informējis M. Indānu par pārcelšanu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā un lūdzis M. Indāna viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 31. maijā ir saņēmis M. Indāna atbildi, kurā viņš norāda iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu M. Indāna profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļai viņa profesionālo pieredzi iesniegumu, sūdzību, pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sagatavošanā un prasmes pārstāvēt struktūrvienību un paust savu viedokli, piedaloties pirmstiesas izmeklēšanas darbā un pastāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā.

M. Indānam ir Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnēs un otrā līmeņa profesionālā austākā izglītība tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācija), vairāk nekā 23 gadu pieredze valsts pārvaldē, profesionālā pieredze juridiskajā jomā, prasmes sagatavot juridiskus dokumentus, izskatīt iesniegumus un sagatavot atbildes, sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem dokumentiem, sekot jaunu normatīvo aktu projektu pieņemšanas gaitai un spēkā esošo normatīvo aktu grozījumiem, kā arī iegūta pieredze patstāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus un prasmes strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos.

4. Attiecībā uz M. Indāna pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. par piedāvājumu valsts civildienesta attiecības turpināt Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā M. Indānam tika paziņots atbilstoši Paziņošanas likuma 3. pantā noteiktajam ar Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", to kā ierakstītu pasta sūtījumu ar 2016. gada 27. maija pavadvēstuli Nr. 9.6-5/649 "Par dokumentu nosūtīšanu" nosūtot uz M. Indāna deklarētās dzīvesvietas adresi. Papildus ātrākai informācijas apritei Valsts ieņēmumu dienests par 2016. gada 27. maija vēstuli Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" paziņoja, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu;

4.2. viedokli par pārcelšanu tika lūgts izteikt vienas darbdienas laikā, uzskatot, ka tas ir pietiekams laiks viedokļa sniegšanai un ievērojot vienlīdzības principu ar pārējiem rotācijai pakļautajiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kā arī ņemot vērā, ka pēc attiecīga lūguma saņemšanas viedokļa sniegšanas termiņu var pagarināt;

4.3. ikvienam ierēdnim ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un viens no galvenajiem ierēdņa pienākumiem ir kalpot valsts un visas sabiedrības interesēm. 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" izteiktā amata piedāvājuma pieņemšana vai noraidīšana nevar tikt uzskatīta par civiltiesisku darījumu;

4.4. Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 27. maija vēstulē Nr. 9.6-5/1873 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" attiecībā uz viedokļa iesniegšanas vietu tika norādīts vēlamais rakstveida viedokļa iesniegšanas veids, proti, Valsts ieņēmumu dienesta Personālvadības pārvaldē – Rīgā, Talejas ielā 1, 8. stāvā, kā arī tika lūgts ātrākai informācijas apritei izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, norādot konkrētu elektroniskā pasta adresi;

4.5. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. M. Indāns 2016. gada 31. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nevar identificēt konkrētu pienākumu apjomu. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amata aprakstu var noteikt aptuveno pienākumu apjomu pēc amata pienākumu procentuālās nozīmības;

4.6. pārceļot M. Indānu Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā, atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta ceturtajā daļā minētajam M. Indānam tiks saglabāta iepriekš noteiktā mēnešalga, piemaksa par dienesta pakāpi un sociālās garantijas;

4.7. atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amata aprakstā noteiktajam M. Indāna pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, pastāvīgi papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju, kā arī piedalīties dokumentu sagatavošanā par kompetencē esošiem jautājumiem. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka M. Indāns nepārzina visus ar amata pienākumu izpildi saistītos normatīvos aktus, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju;

4.8. M. Indāns savā 2016. gada 31. maija atbildē norādījis, ka Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amats ir zemāks par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas Operatīvās izlūkošanas nodaļas vecākā izmeklētāja amatu. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmajā daļā minēto, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Ņemot vērā, ka valsts civildienesta ierēdņiem ir uzticēta valsts uzdevumu pildīšana valsts pārvaldē un valsts interešu pārstāvība, ierēdnim nav subjektīvu tiesību uz konkrētu amatu un ierēdņa pārcelšana citā amatā pamatā kalpo Valsts civildienesta likuma 1. pantā noteiktā mērķa sasniegšanai.

5. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot M. Indāna izteiktos iebildumus par pārcelšanu, M. Indāna pārcelšanai Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas jurista amatā ir pietiekams pamats. M. Indāna ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas normatīvo aktu piemērošanas jomā, vācot, novērtējot, sistematizējot un analizējot informāciju par personām, faktiem un notikumiem un piedaloties dokumentu sagatavošanā, pieredze sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām un starptautiskajām organizācijām tiks nodota Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesiskā regulējuma daļai, tādējādi stiprinot Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesiskā regulējuma daļas kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Indānam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas un pieredzi juridiskajā jomā, lai izmantotu valsts pārvaldes funkciju un no tām izrietošo uzdevumu izpildē.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 178 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Jāņa Kalugina pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Jāņa Kalugina atbilstību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot J. Kalugina viedokli par pārcelšanu, pārcelt J. Kaluginu no Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/515 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā" atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37. panta trešajai daļai informē J. Kaluginu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā un lūdz J. Kaluginu izteikt viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņa tiesības izteikt viedokli par pārcelšanu;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 5. maijā saņem J. Kalugina iesniegumu, kurā viņš norādījis iebildumus pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotībai.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, lai paaugstinātu J. Kalugina profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi un nodotu Iekšlietu ministrijai viņa profesionālo pieredzi audita jomā, kā arī ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā. J. Kaluginam ir Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumu izpildei atbilstoša izglītība (Rīgas Tehniskajā universitātē iegūta akadēmiskā augstākā izglītība uzņēmējdarbībā un vadībā un ekonomista kvalifikācija), vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts pārvaldē, iegūta profesionālā pieredze iekšējā audita jomā, kā arī zināšanas riska vadībā un iekšējās kontroles vadībā, prasmes vienlaikus strādāt ar liela apjoma dažāda veida informāciju, pārzināt dažādas darbības jomas, analītiski izvērtēt loģisko atzinumu ķēdes, koordinēt veicamos darbus paaugstinātas intensitātes apstākļos, spēja apzināt un studēt citu organizāciju un valstu stratēģiskās vadības, personāla vadības un organizāciju darbības analīzes procesu praksi, stratēģiskās un personāla plānošanas un analīzes sistēmas, principus un metodes, apkopot apzināto, izstrādāt priekšlikumus un nodrošināt metodisko atbalstu.

4. Attiecībā uz J. Kalugina pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Pamatojoties uz likuma "Par valsts noslēpumu" 9. pantu, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālas atļaujas. Tādējādi Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai no 2016. gada 6. jūnija līdz turpmākajam rīkojumam, nodrošinot normatīvajos aktos noteiktās valsts noslēpuma aizsardzības prasības, ir jāuzdod J. Kaluginam pildīt tādus Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata pienākumus, kuru veikšanai nav nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. J. Kaluginam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc iepazīšanās ar šo rīkojumu, ir pienākums sagatavot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus attiecīgā valsts noslēpuma līmeņa speciālās atļaujas saņemšanai un iesniegt Iekšlietu ministrijas atbildīgajai personai;

4.2. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7., 3.8. punktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un ierēdņa amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. J. Kalugins savā 2016. gada 5. maijā izteiktajā viedoklī par pārcelšanu norāda, ka viņš šobrīd nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējā audita daļas vadītāja amata aprakstā noteiktajam J. Kalugina pienākumos ietilpst regulāri iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī organizēt un nodrošināt līdzdarbošanos citu institūciju izstrādāto ārējo normatīvo aktu projektu izstrādē. Tādējādi, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikto ierēdņa pienākumu regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai, apstāklis, ka J. Kalugins nepārzina iekšlietu nozares darbību reglamentējošo ārējo normatīvo aktu prasības, nav uzskatāms par šķērsli amata pienākumu izpildei un ir vērtējams kopsakarā ar ierēdņa pienākumu papildināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju.

5. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amata aprakstā noteikto amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešamas angļu valodas un krievu valodas zināšanas atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei vismaz B1 līmenī. Izvērtējot J. Kalugina iepriekšējo profesionālo pieredzi Valsts ieņēmumu dienestā, konstatēts, ka amata pienākumu pildīšanai gan Muitas kriminālpārvaldē (no 2002. līdz 2008. gadam), gan Iekšējā audita pārvaldē (no 2009. līdz 2012. gadam) amata aprakstos ir bijusi noteikta prasība – angļu valodas zināšanas B1 līmenī un krievu valodas zināšanas B2 līmenī. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka J. Kalugins piedalījies dažādos starptautiskos semināros (gan pildot Finanšu policijas pārvaldes direktora, gan Iekšējā audita pārvaldes direktora amata pienākumus), ir pietiekams pamats uzskatīt, ka J. Kaluginam ir nepieciešamās angļu un krievu valodas zināšanas.

6. Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot J. Kalugina izteiktos iebildumus par pārcelšanu, J. Kalugina pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā ir pietiekams pamats. J. Kalugina ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās zināšanas auditu plānošanā un veikšanā, pieredze sadarbībā ar ārējiem auditoriem un Finanšu ministriju, nodrošinot revīziju veikšanu un ieteikumu izpildes kontroli, kā arī prasme analizēt iekšējās kontroles efektivitāti, tiks nodota Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas kapacitāti, veicinot konkrētās struktūrvienības efektīvu uzdevumu un funkciju izpildi un dodot ieguldījumu arī valsts pārvaldei kopumā. Ņemot vērā, ka J. Kalugins tiek pārcelts no hierarhiski zemākas (padotības) iestādes hierarhiski augstākā iestādē (ministrijā), pārcelšanas rezultātā J. Kaluginam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas iekšējā audita jomā citā valsts pārvaldes iestādē.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 177 Rīgā, 2016. gada 2. jūnijā „Par Māra Vītola pārcelšanu”

1. Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro un trešo daļu, kā arī ņemot vērā Iekšlietu ministrijas viedokli par pārcelšanu, Māra Vītola atbilstību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā izvirzītajām prasībām un Valsts ieņēmumu dienesta piekrišanu pārcelšanai un izvērtējot M.Vītola viedokli par pārcelšanu, pārcelt M. Vītolu no Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā ar 2016. gada 6. jūniju uz nenoteiktu laiku turpmāk norādīto lietderības apsvērumu dēļ.

2. Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanas lietderību un pamatotību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā, ir konstatēti šādi fakti un apstākļi:

2.1. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 3. maija vēstulē Nr. 9.6-5/523 "Par valsts civildienesta attiecību turpināšanu citā amatā", pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta trešo daļu, informē M. Vītolu par pārcelšanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā un lūdz viņam paust viedokli par izteikto piedāvājumu, tādējādi nodrošinot viņam šādas tiesības;

2.2. Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 16. maijā saņem M. Vītola iesniegumu, kurā viņš iebilst pret pārcelšanas lietderības apsvērumu pamatotību.

3. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos valsts pārvaldes principus un nodrošinot valsts civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī lai paaugstinātu M. Vītola profesionālo pieredzi, paplašinātu zināšanas un attīstītu kompetences, sekmētu amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi, nodrošinātu iegūtās profesionālās pieredzes (vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu) un apgūto prasmju (noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu un zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā) nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, ievērojot Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punktā nostiprinātās ierēdņu tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it īpaši civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, ir tiesisks pamats Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā:

3.1. M. Vītolam ir Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata pienākumu izpildei atbilstoša augstākā izglītība, ilgstoša pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē, vadot, plānojot un koordinējot struktūrvienības darbu, apkopojot darba rezultātus, veicot analīzi un sniedzot priekšlikumus par struktūrvienības darbības efektivitātes uzlabošanu, iegūtas prasmes un iemaņas informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanas jomā, pieredze darbā ar informācijas sistēmām un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, zināšanas informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanas nodrošināšanā, aktualizēšanā un pasākumu izpildes gaitas uzraudzībā, kā arī pieredze normatīvo aktu projektu izstrādāšanā un prasme strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos;

3.2. saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai ir nepieciešama otrās kategorijas atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Pildot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja amata pienākumus, M. Vītolam ir piešķirta pieeja valsts noslēpuma objektiem (atļauja derīga līdz 2018. gada 8. novembrim).

4. Attiecībā uz M. Vītola pausto viedokli tiek norādīts, ka:

4.1. atbilstoši Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmajai daļai ierēdņa amata pienākumi tiek noteikti amata aprakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" 11.2 punktu un Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra instrukcijas Nr. 5 "Ierēdņa amata apraksta izstrādāšanas kārtība" 3.5., 3.7. un 3.8. apakšpunktu amata aprakstā norāda ierēdņa amata pienākumus, ierēdņa amata pildīšanai nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Tādējādi iestādes vadītājam ir pienākums amata aprakstā noteikt amatam objektīvi nepieciešamās prasības, proti, to minimālo profesionālo pieredzi, kas nepieciešama, lai amatpersona spētu efektīvi pildīt amata pienākumus. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā noteiktajām prasībām amata pienākumu pildīšanai nepieciešama augstākā izglītība, neminot konkrētu izglītības jomu. M. Vītolam ir Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, kā arī Latvijas Universitātē iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs un kvalifikācija – jurists;

4.2. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amata aprakstā 30 % nozīmība noteikta šādiem amata pienākumiem: nodaļas vadītāja prombūtnē vadīt nodaļas darbu, noteikt uzdevumus un kontrolēt to izpildi, analizēt un vākt informāciju attiecībā uz nodaļas kompetencē esošajiem jautājumiem un darba uzdevumiem, izstrādāt nodaļas darba plāna projektu un sniegt atbalstu nodaļas vadītājam tā izpildes kontrolei. Ilgstoši vadot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļu, M. Vītols ir guvis minēto pienākumu pildīšanai nepieciešamo pieredzi. Veicot Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus – nodrošināt informācijas sistēmu programmatūru izstrādes, ieviešanas un pilnveidošanas koordinēšanu, informācijas sistēmu un lietotāju datortehnikas uzturēšanu, informācijas sistēmu attīstības pasākumu veikšanu, aktualizēšanu un pasākumu izpildes gaitas uzraudzību –, M. Vītols ir ieguvis pieredzi informācijas sistēmu darbības nodrošināšanā, zināšanas lietotāju pieteikto problēmu risināšanā un pārskatu sagatavošanā.

5. Ievērojot minēto un izvērtējot M. Vītola iebildumus pret pārcelšanu, ir pietiekams pamatojums M. Vītola pārcelšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās sistēmas nodaļas vadītāja vietnieka amatā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītola gūtā pieredze vadošā amatā – vadīt un koordinēt padotībā esošo darbinieku darbu un prasme noteikt prioritātes, nodrošinot progresīvu darba metožu lietošanu, kā arī zināšanu izmantošanu informācijas sistēmu un datortehnikas uzturēšanas jomā – tiks nodota Iekšlietu ministrijas Integrētās sistēmas nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra kapacitāti un veicinot konkrētās struktūrvienības uzdevumu un funkciju efektīvu izpildi, kā arī sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā. Pārcelšanas rezultātā M. Vītolam būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā.

Ministru prezidenta vietā – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...

21

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

FotoMērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu. Skaļi atskan balsis, ka viņš esot teju vai labākais ministrs kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr šie paši cilvēki sāk minstināties, kad viņiem lūdz precizēt izcilos Rinkēviča sasniegumus. Patiesībā viņa darbība profesionāļu aprindas tiek vērtēta pretrunīgi un nereti pat ļoti kritiski. Arī diplomātijas un ārlietu ministrijas “virtuves” pazinēji diplomātiski klusi atzīst, ka ministra darbības stils nereti ir haotisks un nekonsekvents.
Lasīt visu...

20

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

FotoPēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Lasīt visu...

21

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

FotoDaļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
Lasīt visu...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Trīs vēsturiski secinājumi

13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu...

Foto

Par veselības aprūpes sistēmas reformu: augstā dziesma, skani, skani...

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts...

Foto

Valdošo diagnoze ir bezizmēra vienaldzība. Jeb, kā mēdz teikt – pofigisms

Iesākumā šķita: lielākās līdz šim valdošo problēmas ir iedomība un augstprātība. Jau kādu laiku man...

Foto

Līdz nākamam rudenim pagarināta iespēja parakstīt tautas likumu

Lūdzu informēt visus paziņas - iespēja turpinās: Centrālā vēlēšanu komisija 18.09.2018. atļāva atkārtotai parakstīšanai likumu - atcelt ierobežojumus...

Foto

Kremļa kreisi labējā šaha spēle: Rietumu nacionālistu muļķošana un izdevība, ko Krievijas propagandistiem sniedz ekstrēmie liberāļi

Nav noslēpums, ka Kremlis cenšas ietekmēt izvēlētās valstis saskaņā ar...

Foto

"Saskaņa" izmanto politologu Liepnieku, lai diskreditētu latvisko partiju koalīcijas veidošanas procesu

Nevienam nav noslēpums, ka bijušais Šķēles polittehnologs Jurģis Liepnieks joprojām ir pietuvināts Latvijas varas kuluāriem...

Foto

Vēlēšanas 2018 - koki turpina balsot par cirvi

Varbūt kāds domā, ka protesta balsojums šajās vēlēšanās ir ko mainījis, jo partiju spice nomainījusies būtiski. Diemžēl jākonstatē,...

Foto

Latvija kā sektu ķīlniece

„Esam apolitiskas, respektablas, akadēmiskas organizācijas. Ar politiku nenodarbojamies, dziedam vien dziesmas,” tā viņi saka, un tas ir gluži tāpat, kā mafija apgalvotu,...

Foto

Īsa pamācība, kā likumīgi novilcināt lietu tiesā

Šobrīd vairs nav noslēpums, ka civiltiesisko strīdu izsķiršana Latvijā ir ne tikai ekonomiski un finansiāli neizdevīgs, bet arī psiholoģiski...

Foto

Vēlēšanu spožums un posts

Spožumu un postu var piedzīvot ne tikai kurtizānes. Spožums un posts var būt arī parlamenta vēlēšanām. Vārdi „spožums un posts” no slavenā...

Foto

Kristīgā morāle un Saeimas vēlēšanas

„Mums ir divas partijas, kuras atbalsta tādus grēkus! Es pat nespēju par to parunāt. Kaut tās ellē sadegtu!” Apmēram šāds bija...

Foto

Vai vērts balsot par partiju ar reitingu zem 5%?

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju,...

Foto

Kāpēc atkal jābalso par mazāko no ļaunumiem?

Es balsošu par to, kurš, manuprāt, ir idiots - par Artusu Kaimiņu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir cerība, ka varbūt...

Foto

Es balsošu par Progresīvajiem. Tam ir vairāki iemesli

Pirms kādas nedēļas biju iesācis rakstīt baigo palagu par savu skatījumu uz šīm vēlēšanām, pieeju savai izvēlei un...

Foto

Es savu balsi vēlēšanās atdošu par šodienas patriotiem – Juri un Jutu

Stāsts nav īss, bet varbūt būs Tev noderīgs. Man dažkārt tiek uzdots jautājums –...

Foto

Vēlēšanas un Politika

Šis būs klaji politisks raksts, tā ka, ja kādam tā ir sveša padarīšana vai ļoti nevēlama tēma, es Jūs jau brīdinu iepriekš....

Foto

Suns spalvu met, bet Viktors Valainis (tagad no ZZS) tikumu gan ne

Vēsturē ir pazīstams stāsts par Potjomkina sādžām, kuras uzzīmētas uz maketiem, lai garāmbraucot atrādītu...

Foto

Artuss un viņa Glumova loma

Jautāsiet, kā Artuss kļuva par populistu. Pavisam vienkārši – viņš aizmirsa izkāpt no savas lomas lugā „Arī gudrinieks pārskatās”. Tā bija viena...

Foto

Īsi iespaidi par priekšvēlēšanu debatēm

Šorīt noskatījos LNT debates: 1. Kariņš runā par valdības neizdarībām tā it kā Vienotība vakar nolaidusies no Marsa. Ne mazākās izpratnes...

Foto

Kas ir JKP spice? Lūdzu

Tātad Sandis Riekstiņš. Vēl dažus gadus atpakaļ algots darbinieks RBS Skalsuzņēmumu grupā ar pienākumiem “noturēt meliorācijas tirgu” - meliorācijas, jo viens no RBS...

Foto

Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās

Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V)...

Foto

Vecu zilcgaļu jaunā iepakojumā? Paldies, nē

Iedomājieties mājas fasādi, kas apvilkta ar dārgi apgleznotu audumu, kas rāda - kāda tā „nākotnes māja” izskatīsies. Apakšā, gan viss...

Foto

Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)

Es neesmu no tiem, kas cilvēku...

Foto

Par ko balsot: 2014-2018

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad...

Foto

DP un SAB priekšnieķeļi metas uz vienu roku ar Kremļa salašņām un noderīgajiem idiotiem?

Kārtējo reizi, rīta agrumā sēžot uz ķemertiņa Krievu laukos, ir tāda vieta...

Foto

Nil Ušakov, „Saskaņa” nav šķīstošā kafija

Lai „Saskaņa” kļūtu par varas partiju, Ušakovam ir jāaiziet no partijas vadības. Uzskatu, ka Ušakova vadībā partija ir zaudējusi jebkādu...

Foto

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

Šo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par...

Foto

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

Pateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā....

Foto

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

Trešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu...

Foto

Zapad un Zupa

„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību....

Foto

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

Zinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs...

Foto

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti,...