Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām
Biedrība Tautsaimnieks27.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Pagājušajās, 13. Saeimas vēlēšanās no 1 548 673 balsstiesīgajiem pie vēlēšanu urnām ieradās vien 844 925 vēlētāju jeb 54,56%. Pašreizējā valdība pārstāv vien 22% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir totāls mazākums, un šādu situāciju mēs paši izveidojām.
Pašreiz valstī, sabiedriskajā sektorā ir 298 tūkstoši darba vietu, kas ir par 40% vairāk, nekā vidēji ir ES valstīs attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu. Bet tie ir valdības partiju pamata vēlētāji.
Un VIŅI ieradīsies visi, viņi balsos par savu naudu, par savām prēmijām, par SAVU izveidoto komunismu. Jo Latvijā ierēdņi kļūst par miljonāriem,
AS “Air Baltic Corporation” šefs Martins Gauss saņēmis atalgojumā par 2021. gadu 800 tūkstošus eiro, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns saņēma atalgojumā gandrīz 200 000 eiro, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pērn saņēma 157 tūkstošus eiro,
No 2014. gada, kad Baiba Bāne kļuva par Finanšu ministrijas valsts sekretāri un Rīgas brīvostas valdes locekli, viņa atalgojumā par valsts dienesta pildīšanu kopumā saņēmusi 830 000 eiro. Valsts ierēdne Līga Kļaviņa algā Finanšu ministrijā saņēmusi 69 700 eiro, “Altum” - 26 700 eiro, Ziemeļu investīciju bankā – 8 000 eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021. gadu liecina, ka sabiedriskajā sektorā nodarbinātie darba algās ir saņēmuši 4.6 miljardus eiro un apmēram vēl 2.6 miljardi eiro ir viņu uzturēšanas izdevumi.
Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā pētniecības institūta "Rand Europe" ziņojuma dati liecina, ka Latvijā korupcijas apmērs ir ap pieciem miljardiem eiro gadā.
Viņi savas lielās algas un prēmijas saņem no TAVIEM nomaksātajiem nodokļiem un nodevām. Tāpēc jau Latvijā ir otrā lielāka Eiropā, PVN 21% likme pārtikai, lielākie darbaspēka nodokļi, lielākie autotransporta nodokli, zemākās pensijas Baltijā, mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena.
Viņi atnāks VISI, lai palielinātu sev algas, lai palielinātu sev prēmijas, viņi turpinās pilnveidot savu sistēmu, lai varētu mazāk strādāt un vairāk saņemt. Tāpēc vieniem vajadzēs vairāk naudas. Un tāpēc VIŅI vēlreiz tev palielinās nodokļus, palielinās energoresursu cenas…
Lai mainītu šo absurdo politiski ekonomisko virzienu, vēlētāju aktivitātei jāsasniedz 70%.
Tāpēc aiciniet savus draugus, kaimiņus, radus ierasties pie vēlēšanu urnām - balsojiet par rīcības cilvēkiem, izvēlieties mazāko ļaunumu, ejiet un balsojiet kaut vai ar baltu lapu!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
