Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās izskanējuši skarbi komentāri par Latvijas izveidotā Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu. Jautājums, par kuru šobrīd notiek asas diskusijas – vai vakcīnu iepirkuma sadalījums Latvijai ir  bijis pareizs? Vai visi riski tika novērtēti un novērsti? Šodienas acīm raugoties, kad gluži kā teicienā “pēc kara visi gudri”, iespējams, bija jāpiesakās uz visu ražotāju ja ne maksimāli iespējamām devām, tad vismaz  “BioNTech-Pfizer” gadījumā uz lielāku pamatlīguma apjomu. 

Lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Valsts Zāļu aģentūras, VM atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu. “AstraZeneca” bija līderis gan prognozēs par reģistrāciju, gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Līgums ar šo ražotāju bija pirmais, ko slēdza EK un attiecīgi arī Latvija.

Mēs izmantojām iespēju pietiekties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus. Lai arī ne galvenais, bet vērā ņemams apstāklis bija tas, ka šis vakcīnas ir ilgāk uzglabājamas un to cena ir gandrīz 10 reizes lētāka par “BioNTech-Pfizer” vakcīnām. Vai šis lēmums ir bijis pamatots, redzēsim jau tuvā nākotnē. Tiek prognozēts, ka “AstraZeneca” vakcīna ES varētu tikt reģistrēta vēl janvārī. Vienkāršās lietošanas dēļ būtu iespējams iedzīt vakcinācijas tempus, kas sarežģītākās ”BioNTech-Pfizer” vakcīnu loģistikas  dēļ ir lēnāki. 

Vakcinācijas stratēģijā kā vēlamais mērķis noteikts sasniegt 80% iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 līdz šī gada beigām. Latvijas sākotnējais vakcīnu iepirkuma apjoms EK kopējā iepirkuma ietvarā ir 4 060 536 devas, kas atbilst 2 429 939 cilvēku vakcinācijai (viens ražotājs piedāva vakcīnu, kuras vakcinācijas kurss ir 1 deva). Pasūtināto vakcīnu apjoms pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet rezerve nepieciešama papildus drošībai. 

EK slēgtā pirmā  līguma ar  ”BioNTech-Pfizer” pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 800 tūkstošiem devu. Eksperti sākotnējās aplēsēs vērtēja 200 tūkstošu devu iegādi, galīgā lēmuma projektā vakcīnu portfelī iekļaujot 97000 šo vakcīnu. No papildus apjomiem decembrī tika iegādāti vēl 243 tūkstoši devu. (Tieši par papildus apjoma 100 tūkstoš devu iepirkšanu 21. decembrī Kariņa kungs izteica pārmetumus Veselības ministrijai, kura no tām it kā esot atteikusies. Un tā nav taisnība. 21.decembrī VM ražotāju informēja par papildus devu iegādi un šo lēmumu 22.decembrī apstiprināja MK). Bez tam Ministru kabinets 8.janvarī lēma, ka izmatos EK piedāvātās otrās papildus vakcīnas piegādes iespējas līdz pat 1,4 miljoniem šī ražotāja devu. 

Varu piekrist vērtējumam, ka Covid-19 vakcīnu izstrāde, iepirkums, loģistika ir nebijuša apmēra operācija, kurā diezgan daudz mācāmies darot un no savām kļūdām. Tomēr vēlos noraidīt pieņēmums par kāda ražotāja īpašu lobēšanu. Dalībvalstis līgumus un pasūtījums slēdz un izdara EK iepriekš panāktas vienošanās ietvarā, pasūtījuma procedūra ir standartizēta, nekādas lokālas sarunas ar ražotāju par īpašu lobēšanu nav iespējamas. 

Diskusijas par vakcīnu portfeli šajos saspringtajos apstākļos liecina par vienu VM un MK darba uzlabošanas priekšlikumu vēl pirms visas pandēmijas pieredzes izvērtēšanas – lēmumi ar tādu ietekmi uz sabiedrību, kā vakcinācija pret Covid-19, ir izvērstāk un plašāk jāvērtē un jādiskutē valdībā pirms lēmuma pieņemšanas, ne pēc, atbildības smagumu par tiem dalot ar ekspertiem.

Fakti

Notikumu secība Eiropas Komisijā

Pagājušā gada 17.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumus, ka ar ievērojamu finansējumu veicinās efektīvu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un piegādi. EK  noslēdza cerību pirkuma līgumus (Advance Purchase Agreements) ar ražotājiem, kuriem šis finansējumu tika novirzīts, kā daļēja samaksa vakcīnām, kuras tiks izstrādātas un reģistrētas ES un kuras pēc reģistrācijas iegādāsies EK. Vakcīnu iegādes tiek finansētas no Ārkārtas atbalsta instrumenta. 18.jūnijā EK pieņēma lēmumu, ka visu dalībvalstu vārdā veiks kopīgu vakcīnu iepirkumu, Latvija atbalstīja vienošanos.

31.jūlijā EK noslēdza izpētes sarunas ar farmācijas uzņēmumu “Sanofi-GSK”. Sagaidāmais vakcīnu skaits, ko reģistrācijas gadījumā EK iegādātos no šī ražotāja, ir 300 miljoni devu.

13.augustā EK noslēdza izpētes sarunas ar “Johnson&Johnson”. Potenciālā līguma apjoms 200 miljoni devu. Līgums parakstīts 8.oktobrī. 

14.augustā EK noslēdz pirmo vienošanos ar uzņēmumu “AstraZeneca” par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi un ziedošanu valstīm ar zemākiem un vidējiem ienākumiem vai novirzīšanu uz citām Eiropas valstīm. Apjoms 300 miljonu devu iegāde ar papildus iespējām iegādāties vēl 100 miljonus. Uz vienošanās slēgšanas brīdi  tika vērtēts, ka  “AstraZeneca” ražotās vakcīnas reģistrācijai varētu būt pieejamas pirmās.  EK informēja, ka notiek daudzsološi II-III fāzes izmēģinājumi. Tika atzīts, ka lēmums iegādāties “AstraZeneca” vakcīnu balstās uz zinātnisku pieeju un tehnoloģiju, liela apjoma piegādes ātrumu, izmaksām, riska dalīšanu, atbildīgumu un ražošanas jaudām. Līgums tika parakstīts 27.augustā.

11.novembrī EK komisija noslēdza līgumu ar ražotāju “BioNTech-Pfizer” par 200 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 100 miljonus devu. Par papildus devu iegādi EK komisija lēma 15.decembrī. 21.decembrī EK apstiprināja šīs vakcīnas lietošanu ES. Jau 2021.gada 8.janvārī EK dalībvalstīm piedāvāja iegādāties papildus 200 miljonus vakcīnu devu, rezervējot vēl 100 miljonus.

17.novembrī EK noslēdza līgumu ar kompāniju CureVAc par 225 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 180 miljonus devu.

25.novembrī EK noslēdza līgumu ar ražotāju “Moderna” par 80 miljoniem devu ar iespēju pasūtināt vēl 80 miljonus. Atļauja lietot “Moderna” vakcīnu ES tiek apstiprināta šī gada 6.janvārī.

EK noslēgtie līgumi paredz vakcīnu piegādi nevis uzreiz, bet gan dalot pa ceturkšņiem. EK atzīst, ka, vērtējot pieredzi no vakcinēšanas pieredzes pret citām slimībām, kolektīvā imunitāte sasniedzama pie 70% populācijas vakcinācijas. Ņemot vērā objektīvos apstākļus, EK uzskata, ka ES vakcinēšanu pret Covid-19 varēs pabeigt 2021.gada beigās.

Pieturas punkti lēmumiem par Covid-19 vakcīnām Latvijā.

Pirmā Latvijas iemaksa EK Ārkārtas atbalsta instrumentā vienotajam ES vakcīnu iepirkumam tika ieturēta no mūsu valsts iemaksām ES budžetā. EK lēma palielināt finansējumu vakcīnu iepirkumam, tādēļ dalībvalstīm bija jāveic papildus iemaksas jau tieši no valsts budžeta. 

13.oktobra MK sēdē lēma, ka Latvija iemaksā vēl 1,6 miljoni eiro Ārkārtas atbalsta instrumentā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vakcīnu iegādei. Ziņojuma anotācijā tika izklāstīta situācija par Covid-19 vakcīnām ES, tostarp kopējiem līgumu apjomiem, kas bija pieejama uz to brīdi. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

20.oktobra MK sēdē tiek apstiprināts VM informatīvais ziņojums par 2,6 miljoni eiro finansējuma piešķiršanu “AstraZeneca” līgumam, kas paredzēja Latvijai 1 271 870 vakcīnu devu ar indikatīvo piegādes grafiku jau decembrī. Finansējums tika piešķirts. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

1.decembra MK sēdē tiek skatīts, akceptēts un piešķirts 26,7 miljoni eiro finansējums Covid-19 vakcīnu iepirkumam saskaņā ar vakcinācijas stratēģiju. MK tiek iepazīstināts ar Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa sadalījuma apjomu pēc ražotājiem, kā arī indikatīvajiem piegādes laikiem. Cita starpā šajā ziņojumā norādīts, ka lielāko iepirkumu veic no “AstraZeneca”, bet no “BioNTech-Pfizer” pamatlīguma ietvarā plānots iegādāties 97 tūkstošus devu. Jautājuma skatīšanas laikā par vakcīnu apjomu un sadalījumu pēc ražotājiem ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju. Ministru prezidents gan norādīja, ka jāgatavo lielāka detalizācija par vakcīnu izlietošanas plānu un loģistiku. 

21. decembrī VM saņem informāciju no “Pfizer”, ka līguma ietvarā Latvijai pieejamas papildus 100 tūkstoši devas vakcīnu. Atbilde jāsniedz līdz pusnaktij. VM informē, ka piesakās uz piedāvājumu, lēmumu apstiprinājumam virza izskatīšanai 22.decemba MK sēdē. Lēmums tiek atbalstīts. 

* Gan virsrakstā, gan viscaur tekstā saglabāta bijušās ministres izpratne par viņas dzimtās valodas gramatiku un pareizrakstību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...