Vēlreiz lūdzam Ministru kabinetu atturēties no nepatiesu ziņu izplatīšanas un komisijas locekļu nomelnošanas
Kārlis Kangeris*14.04.2015.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, Ministru kabineta locekļiem - par Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas personālsastāvu.
Vēlamies Jūs informēt, ka 2015.gada 10.aprīļa sēdē LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija nolēma vērsties pie Ministru kabineta ar protestu pret komisijas locekļu vēsturnieka Bonifācija Daukšta, reliģiju pētnieces, filozofijas doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas un komisijas priekšsēdētāja vietnieces, juridisko zinātņu doktores Kristīnes Jarinovskas izslēgšanu no komisijas. Šos pētniekus izvirzījusi un atbalsta Latvijas Universitāte.
Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris vērsies pie Valsts prezidenta un izglītības un zinātnes ministres, lūdzot atjaunot šos komisijas locekļus komisijas sastāvā. Uzsveram, ka š.g. 7.aprīļa Ministru kabineta sēdē ne tikai nebija uzaicināts komisijas priekšsēdētājs, bet pat nebija uzaicināti izslēdzamie zinātnieki, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās procedūras, kādā valsts iestādes attiecas pret privātpersonām.
Zinātniskās darbības brīvību paredz Satversme, kā arī likums. Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka eksistē ētikas normas, kuras ir būtiskas pieņemot lēmumus par zinātni, vēsturi un sociālās atmiņas izpēti. No komisijas izslēgtie zinātnieki nebija izteikuši vēlēšanos pārtraukt darbu, tie katrs specializējušies konkrētā zinātņu apakšnozarē un sagatavojuši savu darbības plānu, šie zinātnieki bauda komisijas atbalstu un komisijas priekšsēdētāja uzticību. Iepriekš minētos zinātniekus ir izvirzījis nevis kāds politisks spēks, bet gan Latvijas Universitāte.
Zinātniskā neatkarība nav atraujama no personām, kuras šo zinātnisko darbību veic. Komisijas sekmīgs darbs ir atkarīgs nevis no viena pētnieka, bet no kopdarba. Kopdarbs nav iespējams pazemojot un izslēdzot dalības pētniekus. Līdzšinējo deviņu mēnešu laikā komisija ir veikusi iestrādes un izveidojusi saskanīgu zinātnisko kolektīvu, kuru nav racionāla pamata izjaukt.
Papildus vēršam Jūsu uzmanību, ka 2015.gada 14.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norādījis: "Vēlos informēt, ka komisijas priekšsēdētājs Kangera kungs apzināti izplata nepatiesu informāciju sabiedrībā, ka augstākās valsts amatpersonas esot šajos iespējamajos "maisos".".
Uzsveram, ka ne komisijas priekšsēdētājs, ne arī komisijas locekļi nav pauduši nekādu informāciju, ka valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidente – varētu būt bijuši LPSR Valsts drošības komitejas ārštata darbinieki (aģenti).
Tieslietu ministrs ir informēts, ka nav uzsākta sevišķo atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem procedūra un ka komisijas locekļi līdz šim pat nav redzējuši Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas arhīva daļu un automatizēto datu apstrādes sistēmu Delta Latvija, tāpēc pat teorētiski komisijas locekļiem nav zināmi aģentu uzvārdi.
Jau š.g. 19.martā komisija lūdza Ministru kabinetu atturēties no nepatiesu ziņu izplatīšanas un komisijas locekļu nomelnošanas. Līdz ar to tieslietu ministra paziņojums komisijai ir neizprotams, kā arī komisija ir norūpējusies par iespaidu, kādu šis Ministru kabineta locekļa paziņojums var radīt Latvijas sabiedrībā par komisiju, vēstures nozari un totalitārisma zinātnisko izpēti kopumā.
* VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
