Venecuēlas fonds uzaicina Lato Lapsu uz Ugo Čavesa piemiņas pasākumiem
PIETIEK10.03.2013.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Negaidītu uzaicinājumu no kāda Venecuēlas fonda, kas neformāli saistīts ar šīs valsts valdību, aizvadītās nedēļas beigās saņēmis žurnālists Lato Lapsa.
Uzaicinājums L. Lapsam izteikts pēc tam, kad fondā saņemta informācija par fragmentu no viņa pašlaik topošās grāmatas par Centrālameriku un Dienvidameriku, kas nule bija publicēts portālā pietiek.com.
Fragmentā ar virsrakstu "Mīlētais un ienīstais brūnais pusmērkaķis" bija aprakstīts L. Lapsas pieredzētais Venecuēlā laikā, kad pie varas vēl bija 5. martā mirušais šīs valsts prezidents Ugo Čavess, un venecuēliešu attieksme pret savu ilggadējo valsts galvu.
Fonda pārstāvji L. Lapsu informējuši, ka gan par topošo grāmatu, gan par pietiek.com publicēto fragmentu uzzinājuši, pateicoties pazīstamā rakstnieka, publicista, domātāja un TV dīvja Otto Ozola (īstajā vārdā Mārtiņš Barkovskis) aizvadītās nedēļas nogales publikācijai portālā TVNET.
Tā kā fonda pārstāvji atšķirībā no pazīstamā publicista iepazinušies ar visu publicēto jaunās grāmatas fragmentu, ne tikai ar tā virsrakstu vien, viņi izjutuši patiesu cieņu pret autoru, kas neilgās uzturēšanās laikā Venecuēlā tik precīzi uztvēris šajā zemē un tās cilvēku prātos un sirdīs notiekošo.
Izsakot atzinību L. Lapsas paveiktajam darbam un vēloties tam vēl palīdzēt, Venecuēlas fonda pārstāvji ieaicinājuši topošās grāmatas autoru šonedēļ apmeklēt Karakasu, kur turpinās venecuēliešu atvadīšanās no Ugo Čavesa mirstīgajām atliekām, un arī piedalīties šajās atvadās. L. Lapsa šo piedāvājumu ar pateicību ir pieņēmis un jau 12. martā dodas ceļā.
L. Lapsa no savas puses izsaka patiesu pateicību gan O. Ozola daiļradi publicējošajam portālam, bez kura palīdzības Venecuēlas pārstāvji, visticamākais, nebūtu uzzinājuši par topošo grāmatu, gan pašam M. Barkovskim, kuram sola no Karakasas noteikti atsūtīt pastkarti, kas pazīstamajam analītiķim un rakstniekam ļaus būtiski bagātināt savus priekšstatus par šajā pasaules daļā notiekošo.
Domājams, ka par pieredzēto Venecuēlā būs iespējams izlasīt vienā no tuvākajiem brīvdienu izdevuma SestDiena numuriem, kā arī, protams, jaunajā grāmatā, kuras darba nosaukums ir Trīspadsmit Amerikas. Tā apgādā Dienas Grāmata klajā nāks šā gada rudenī.
Portāls Pietiek atvainojas visiem lasītājiem, ka sakarā ar šo negaidīto braucienu nākamajās dienās jaunu publikāciju portālā var būt nedaudz mazāk, nekā ierasts.
Foto no gondolaproject.com
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
