„Ventbunkera” līdzekļi tiks pasargāti no izsaimniekošanas
Mārcis Krastiņš, SIA „Kement" pārstāvis14.01.2013.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
A/s Ventbunkers naudas līdzekļi uz SIA NN Smart pārskaitīti, lai pasargātu uzņēmumu no a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) likteņa un tā līdzekļu izsaimniekošanas, informē Ventbunkera akcionāra SIA Kement pārstāvis Olafs Berķis.
Jau iepriekš, izmantojot to, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) nepārbauda lietas faktiskos apstākļus, uz nepatiesas informācijas pamata, O.Stepanovs un komanda UR iesniedza izmaiņas a/s LNT pārvaldē. Par šo faktu ir iesniegta prasība tiesā un tiesa piemērojusi pagaidu nodrošinājuma līdzekli, aizliedzot LNT veikt virkni darbību. Par iemeslu prasībai tiesā kalpoja ne tikai pārkāpumi, kas saistīti ar iesniegtajiem dokumentiem UR, bet arī tas, ka īsā laikā no LNT kontiem, neskaitot virkni ar LNT saimniecisko darbību nesaistītiem maksājumiem, izsniegti aizdevumi 8 miljonu euro apmērā, no kuriem 6 miljoni izsniegti O.Stepanovam (tajā laikā a/s LNT padomes priekšsēdētājs) piederošajai a/s Topmar holdings. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma, un, ņemot vērā publiski pieejamos a/s Topmar holdings pēdējo gadu gada pārskatus, kuri uzrāda, maigi izsakoties, ne pārāk labus rādītājus, ir pamatotas bažas, ka šis aizdevums netiks atgriezts.
Līdzīgi arī R.Meroni 2011. gadā pārskaitījis Ventbunkera līdzekļus 14,2 miljonu dolāru un 3,5 miljonu eiro apmērā uz banku Lihtenšteinā. Šie līdzekļi joprojām nav pieejami Ventbunkeram, kas ir būtiski apgrūtinājis uzņēmuma saimniecisko darbību.
Iepriekš minētais radīja pamatotas bažas, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī šobrīd Ventbunkera rīcībā esošos brīvos naudas līdzekļus un, lai nepieļautu situācijas atkārtošanos, kas varētu apdraudēt Ventbunkera saimniecisko darbību, tika savlaicīgi veikti vairāki aizsardzības pasākumi, tostarp avansā samaksāts par kravu transportēšanu Baltijas Ekspresim 3 miljonu eiro apmērā, Latvijas Dzelzceļam 1,5 miljonu eiro apmērā, kā arī noslēgts "Līgums par norēķinu aģenta pakalpojumiem", kurā stingri aprakstīta kārtība, kā un kādos gadījumos veikt maksājumus a/s Ventbunkers labā.
Iepriekš informēju, ka SIA Kement iesniedzis protestu UR par vairākiem tā lēmumiem, kuru rezultātā UR datu bāzē nomainīta a/s Ventbunkers padome un valde. UR šī gada 4.janvārī un 9.janvārī pieņemtos lēmumus par izmaiņām Ventbunkers padomē un valdē, nekādi nevar nosaukt par tiesiskiem un, atbilstoši likumu normām, būtu nekavējoši atceļami. Izmaiņu reģistrācija tika panākta uz neesošas akcionāru sapulces pamata un viltojot iesniedzamos dokumentus. Turklāt UR jau iesniegti Ventspils tiesas 4.janvāra (attiecībā uz AS Ventbunkers) un 9.janvāra ( attiecībā uz a/s LNT) lēmumi, skaidri noteikti aizliegumi ieņemt noteiktus amatus uzņēmumos.
Tā, piemēram, Ventspils tiesas 4.janvāra lēmumā par prasības nodrošināšanu, rakstīts, ka tiesa aizliedz atbildētājiem - a/s Topmar Baltic Investments, Yelverton Investments B.V., Yelverton Investment B.V., IAG Industrieanlagen Gmbh, SIA IAG, Sergejam Ļevčenko, Sergejam Iļjašenko, Igoram Ļaško, Andrejam Piņkovam, Aleksejam Ovodam, Tatjanai Poškurlatai, Franz Harrald, pieteikt komercreģistra iestādei ziņu par a/s Ventbunkers izmaiņām padomes un valdes sastāvā, grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, koncernu līguma noslēgšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, ierakstīšanu komercreģistrā, bet līdzprasītāju AS Investment activity, SIA Kement un a/s Ventbunkers rakstiskas piekrišanas vai strīda galīgas izšķiršanas tiesā. Tiesa lēmumi, ka šāds aizliegums jāieraksta arī Komercreģistrā.
Savukārt Ventspils tiesas 9.janvāra lēmumā norādīts, ka tiesa aizliedz atbildētājam - a/s LNT, Sergejam Ļevčenko, Andrejam Piņkovam, Aleksejam Ovidam [droši vien domāts Aleksejs Ovods – red.piez.] un Tatjanai Poškurlatai pieteikt Komercreģistrā ziņu par izmaiņām a/s LNT padomes un valdes sastāvā, grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, koncernu līgumu slēgšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, bez vairāku, stingru priekšnosacījumu izpildes. Tiesa lēmusi, ka arī šie aizliegumi nekavējoties ierakstāmo Komercreģistrā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
