Ventspils amatpersona "piemirsusi" deklarēt dzīvnieku šaušanas braucienu izmaksas, aizdomas par koruptīvu "dāvanu"
PIETIEK01.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir sācis pārbaudi saistībā ar sociālajos tīklos no jauna aktualizētiem attēliem, kuros redzams Ventspils pilsētas izpilddirektors Aldis Ābele (ZZS) ar šaujamieroci rokās, pozējot pie nogalinātu eksotisku dzīvnieku līķiem.
Šos attēlus savā Facebook lapā 2016. gadā bija ievietojis pats Ābele, taču pēc sabiedrības intereses tie no šīs lapas „pazuda”. Tomēr tagad tie radījuši jaunu, plašu ievērību – un arī iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Runa ir nevis par dzīvnieku nogalināšanu, bet gan par to, ka Ābele savās amatpersonas deklarācijās nav uzrādījis veiktu samaksu par šādiem medību braucieniem, kas ir ļoti dārga izprieca: tā, piemēram, par likumīgu ziloņa nogalināšanu Āfrikas valstīs ir jāsamaksā 40-60 tūkstoši eiro. Taču Ābeles publiski pieejamajās valsts amatpersonas deklarācijās par pēdējiem gadiem šāda veida „izpriecas” iegādes darījums nav norādīts.
Tas nozīmē, ka vai nu Ābele ir tīši uzrādījis nepatiesas ziņas savā amatpersonas deklarācijā, slēpjot šādu liela apmēra darījumu (ziloņa nogalināšanas tiesību un medību brauciena iegādi), vai arī amatpersona ir iesaistīta liela apmēra koruptīvā rīcībā, šādas tiesības pieņemot no kādas trešās personas.
Kā zināms Pietiek, pašlaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau ir sācis pārbaudi par minētajiem faktiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
