Ventspils brīvosta slēpj protokolu, kas varētu atklāt Lemberga interešu konfliktu
PIETIEK29.11.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Kavējot izmeklēšanu par interešu konfliktu, kurā varētu būt nonācis Ventspils brīvostas valdes loceklis Aivars Lembergs, 14. novembra sēdē piedaloties lēmuma pieņemšanā par dīzeļdegvielas iepirkuma līguma slēgšanu ar savam dēlam un znotam daļēji piederošo firmu Baltimar VT, Ventspils brīvostas pārvalde ceturtdien atteikusies izsniegt šīs sēdes protokola apliecinātu kopiju vienam no valsts nozīmētajiem brīvostas valdes locekļiem Ģirtam Kronbergam. Viņu darbam brīvostā virzījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija).
Ventspils brīvostas pārvaldnieka, Lembergam lojālā Imanta Sarmuļa pozīcija bijusi, ka protokola apliecināta kopija tiks izsniegta Satiksmes ministrijai (SM), kura ar likumu noteikta kā ostu darbību pārraugošā ministrija, Pietiek informēja Kronbergs, kurš protokola kopiju bija pieprasījis gan rakstiski, gan mutiski, gan visbeidzot trešdienas pēcpusdienā personiski ierodoties Ventspils brīvostas pārvaldē.
Tas rada iespaidu, ka Ventspils brīvostas pārvalde izvēlējusies laika novilcināšanas taktiku un savu darbību ir saskaņojusi ar SM, kuras vadība atšķirībā no Sprūdža ministrijas nekonfliktē ar Lembergu. Lembergs šonedēļ neatrodas Latvijā, kas rada aizdomas, ka viņam lojālās Ventspils amatpersonas novilcina laiku, lai pēc tam klātienē saskaņotu darbību. Tā domāt vedina arī Sarmuļa un Ventspils brīvostas valdes locekļa, par Lemberga labo roku uzskatītā Gunta Blumberga izvairīgās atbildes šonedēļ, kad Pietiek abiem jautāja, kā Lembergs balsojis par līgumu ar Baltimar VT. Sarmulis teicās, ka viņam jāieskatās protokolā, bet Blumbergs no atbildes izvairījās vispār, sev ierastajā manierē izsaucoties: "Jūs gan jautājumus uzdodat, es no tā neko nezinu!"
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš vienlaikus ir viens no valsts nozīmētajiem Ventspils brīvostas valdes locekļiem, Pietiek uzsvēra, ka starp SM un Lembergu nekādas saspēles "nav un būt nevar". Viņš tāpat kā Kronbergs Pietiek ir apliecinājis, ka Lembergs 14. novembra sēdē nav atturējies piedalīties lemšanā par līgumu ar Baltiar VT, un to apliecina arī Pietiek rīcībā esošais protokola elektroniskais izraksts, kurā nav atzīmju par Lemberga nepiedalīšanos balsojumā. Arī bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, par kura darbību politiski atbild Vienotība un Klāva Olšteina deputātu grupa, Pietiek trešdien uzsvēra, ka SM vienīgi vēlas, lai viss notiktu juridiski korekti.
"[Ventspils brīvostas pārvaldniekam] vajadzēja dot protokolu, ja oficiāli pieprasa. Kā tas var būt, ka valdes loceklis nevar saņemt sapulces protokolu, kur pats piedalījies un balsojis, kādēļ te tiek piesaukta SM? Ja likumīgi pieprasītie dokumenti netiek sniegti, tad kādam par to ir jāatbild," Pietiek ceturtdien uzsvēra Matīss. SM arī pati esot oficiāli pieprasījusi Ventspils brīvostas 14. novembra sēdes protokola apliecinātu kopiju un vēl aizvien to nav saņēmusi.
Iepriekš otrdien un trešdien šīs problēmas risināšanai sasauktās konsultatīvās apspriedēs Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji Ventspils brīvostā un abu ministriju juristi vienojušies, ka Lemberga interešu konflikta izvērtēšanai un iespējamam lēmumam par vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nepieciešams brīvostas 14. novembra sēdes protokola oriģināls vai tā apliecināta kopija. Šis bijis SM uzstādījums, kuras amatpersonas uzskata, ka elektroniski jau 23. novembrī saņemtais sēdes protokols, kas ierasti izsūtīts visiem brīvostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai uz tā pamata vērstos KNAB.
Tomēr arī elektroniskā formā izsūtītais protokols trešdien pēkšņi bija pazudis no SM amatpersonu datoriem - šāds apgalvojums izskanējis šonedēļ jau otrajā konsultatīvajā sanāksmē starp SM un VARAM amatpersonām par "Lemberga Baltimar VT lietu". Kad Pietiek trešdien sāka interesēties par protokola pazušanu, tas atradās, jo neizskaidrojamu iemeslu dēļ esot nonācis SM amatpersonu e-pastu mapē, kur automātiski nonāk tā dēvētās "mēstules".
Pēc Matīsa teiktā, tikai pēc juridiskā izvērtējuma saņemšanas tiks izlemts, vai vērsties KNAB. Jautājumu aktualizējis pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) virzītais Ventspils brīvostas valdes loceklis Ģirts Kronbergs, kurš Pietiek iepriekš pieļāva vēršanos KNAB, lai lūgtu izvērtēt Lemberga iespējamo likuma par interešu konflikta ierobežošanu valsts amatpersonu darbībā pārkāpšanu. Tomēr otrdienas konsultatīvajā sanāksmē panākta vienošanās, ka valsts deleģētie Ventspils brīvostas valdes locekļi šajā jautājumā rīkosies koordinēti.
Pietiek jau rakstīja, ka Ventspils brīvostas valde 14. novembra sēdē pieņēmusi lēmumu pilnvarot ostas pārvaldnieku parakstīt 717 588 latu vērtu iepirkuma līgumu ar SIA Baltimar VT par dīzeļdegvielas piegādi brīvostas kuģiem. Starp firmas īpašniekiem ir divi Aivara Lemberga ģimenes locekļi - dēls Anrijs Lembergs un znots Jānis Austriņš. Pats Lembergs, būdams brīvostas valdes loceklis, piedalījies lēmuma pieņemšanā un, kā Pietiek apstiprināja vairāki citi valdes locekļi, nav lūdzis sēdes protokolā fiksēt, ka atturas vai nepiedalās balsojumā, lai nepārkāptu interešu konfikta novēršanas likumu.
Apstākļi, kādos SIA Sumata, kas jau iepriekš pildījusi liela apjoma līgumus ar Ventspils brīvostu, nu atteikusies no sadarbības turpināšanas, nav līdz galam skaidri. Firmas finanšu direktors pēdējā brīža lēmumu atteikties no vairāk nekā 700 tūkstošu latu vērta līguma Pietiek komentēt atteicās, atstājot iemeslu šaubām par patiesajiem motīviem. Šī firma ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Kurzemē, un tās darbība ir atkarīga arī no Lemberga vadītās pašvaldības lēmumiem.
Lēmums atļaut Ventspils brīvostai slēgt līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju SIA Sumata Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pieņemts 19. septembrī, un paredzamā līguma summa bija 707 136 lati. Pēc tam, kad firma no līguma pēkšņi atteikusies, IUB 6. novembrī pieņēmis lēmumu ļaut brīvostai slēgt līgumu ar Baltimar VT jau par 717 588 latiem.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis Pietiek skaidroja, ka Sumatas vienīgais skaidrojums, atsakoties no līguma, bijis, ka firma nespēs pildīt saistības. Pārvaldnieks atzīst, ka šāda situācija ir neierasta un brīvosta varētu pārskatīt līdzšinējo praksi un noteikt lielāku nodrošinājuma naudu, lai uzņēmums, atsakoties no vinnēta iepirkuma, nestu lielāku finansiālo atbildību.
Tādēļ 14. novembrī Ventspils brīvostas valdei bija jāpieņem lēmums atcelt oktobrī lemto un pilnvarot pārvaldnieku parakstīt iepirkuma līgumu ar nākamo pretendentu - SIA Baltimar VT. Informācija, ka šajā firmā kapitāldaļas pieder arī lēmuma pieņemšanā klātesošā valdes locekļa Lemberga dēlam un znotam, valdes sēdē nav izskanējusi, un, piemēram, Ģirts Kronbergs, kurš valdē iecelts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses ar Reformu partijas atbalstu, Pietiek atzina, ka par to nav zinājis. Jautāts, vai visi brīvostas valdes sēdē klāt bijušie piedalījušies balsojumā, Satiksmes ministrijas virzītais brīvostas valdes loceklis Anrijs Matīss to Pietiek apstiprināja.
Savukārt Sarmulis, kurš gan nav valdes loceklis, bet kā brīvostas pārvaldnieks piedalījies valdes sēdē, bija piesardzīgs - lai atbildētu, vai Lembergs piedalījies balsojumā par līguma slēgšanu ar Baltimar VT, viņam esot jāieskatās sēdes protokolā.
17,42% SIA Baltimar VT kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft informāciju kontrolē Lembergu ģimene - pa 8,71% firmā pieder Anrijam Lembergam un Ventspils mēra znotam Jānim Austriņam, kurš tikai šā gada 14. februārī tās ieguva no savas sievas Līgas Lembergas. 2007. gada 22. jūnijā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas lēmumu tika uzlikts arests Anrijam Lembergam piederošajām kapitāldaļām SIA Baltimar VT, bet 2010. gada jūnijā tas ticis atcelts. Arests ticis uzlikts saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu, kurā blakus tēvam uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī Anrijs Lembergs. Līdz 2005. gadam gandrīz tik - 17,39% Baltimar VT kapitāldaļu piederēja pašam Lembergam. Savulaik līdz pat 2007. gadam starp firmas dalībniekiem pastarpināti un pa tiešo bija arī citi bijušie Lemberga kompanjoni - Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.
No līguma par labu Baltimar VT atkāpusies firma SIA Sumata ir viens no lielākajiem degvielas vairumtirgotājiem Kurzemes reģionā un tā darbību ietekmē arī Lemberga vadītās Ventspils pašvaldības lēmumi. Firma pieder četrām personām - lielākais firmas īpašnieks (50%) ir Edgars Gorbunovs, pa 16,67% pieder arī Normundam Apfelbaumam, Mārim Feldmanim un Pēterim Vočtavam.
Sumata jau iepriekš piegādājusi dīzeļdegvielu Ventspils brīvostas kuģiem - 2011. gada augustā ar to slēgts līgums par 583 896 latiem un 2010. gada jūnijā - par 366 211 latu, rāda IUB informācija. Arī Baltimar VT iepriekš divreiz atklātā konkursā ieguvusi tiesības piegādāt dīzeļdegvielu Ventspils brīvostas kuģiem. 2010. gada oktobrī slēgts līgums par 366 211 latiem un 2009. gada jūlijā - par 277 920 latiem, rāda IUB informācija.
Likums Par ostām noteic, ka uz ostu valžu locekļiem attiecas tie paši ierobežojumi, kādus valsts amatpersonām nosaka likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Interešu konflikta novēršanas likums amatpersonai liedz pildot savus pienākumus veikt darbības, kurās tā vai tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Kā interešu konfliktu likums definē situāciju, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
