Ventspils karos iesaista arī Satversmes tiesu; sēj šaubas par AT Senāta priekšsēdi Gencu
PIETIEK21.05.2012.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Tā sauktajā Ventspils tranzīta biznesa karā, kurā par ietekmi cīnās Ventspils mērs Aivars Lembergs, miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs un Šveices advokāts Rudolfs Meroni, maijā vidū iesaistīta arī Satversmes tiesa (ST). Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ar iesniegumu ST, apšaubot Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Zigmanta Genca rīcību, vērsies ar Meroni interesēm saistītais advokāts Daimārs Škutāns. Iesniegums ST saistīts ar vienu no daudzajām, tā sauktā Ventspils kara tiesvedībām.
Galvenā cīņa Ventspils tranzīta biznesā norit par ietekmi miljonus vērtajā naftas produktu tranzīta uzņēmumā a/s Ventbunkers. Šis uzņēmums jau ilgstoši uzskatīts par centrālo Ventspils naftas tranzīta biznesā, jo nodrošina pastarpinātu ietekmi tranzīta artērijā a/s Ventspils nafta. Karojošās pusēs šajā cīņā nostājies Meroni, kam prokuratūra un Rīgas apgabaltiesa deleģējusi tiesības pārvaldīt Lembergam slēpti piederošos aktīvus, tai skaitā vairākuma ietekmi Ventbunkers, un tā sauktie Lemberga oponenti, kurus pārstāv Berķis un Stepanovs, kuri, visticamākais, tagad atkal izlīguši ar Lembergu.
Škutāns iesniegumā ST apšauba AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Genca rīcības pamatotību un atbilstību Civillikumam saistībā ar viņa marta beigās iesniegto protestu par Ventspils tiesas lēmumu. Ar to tika atzīts, ka 2009.gada decembrī Berķa vadīto tā saukto Lemberga oponentu sarīkotā Ventbunkers sapulce nav bijusi likumīga. Tāpat Škutāns iesniegumā ST pauž uzskatu, ka Genca rīcība nav bijusi likumīga, ka tā neatbilst Civillikumam un ka tiesības iesniegt protestu par spēkā stājušos zemākas instances tiesas spriedumu pienāktos tikai Ģenerālprokuratūrai.
ST Pietiek noskaidroja, ka Škutāna iesniegums ir pieņemts izskatīšanai un mēneša laikā par tā tālāko virzību izlems ST kolēģija. Kā Pietiek norādīja ST preses pārstāve Signe Bāliņa, līdz 15.jūnijam ST kolēģija izlems, vai Škutāna iesniegums tiks virzīts izskatīšanai ST vai arī tiks iesniegts atteikums par lietas izskatīšanu.
Tikmēr tā saukto oponentu pārstāvji šādu Škutāna rīcību Pietiek vērtēja kā kārtējo mēģinājumu ietekmēt AT Senāta Civillietu departamenta senatorus, kuriem trešdien jāizlemj par Genca iesniegtā protesta pamatotību.
Tiesa gan, arī Genca reputācija nav spoža. Viņš AT Senāta Civillietu departamenta vadītāja amatu atguva tikai 2010.gada augustā ar pretrunīgi vērtētā AT priekšsēža Ivara Bičkoviča labvēlību (abi attēlā).
Augsto amatu AT Gencs zaudēja 2007.gadā (AT toreiz vadīja Andris Guļāns) pēc tam, kad klajā nāca grāmata Tiesāšanās kā ķēķis. Cita starpā grāmatā bija aprakstīta arī telefonsaruna starp kādu „Zigmundu Gentu” un advokātu „Arni Gūtupu”. Sarunas laikā, acīmredzot pēc kādas lietas izskatīšanas, Gents skaidroja: „Es tev neteikšu, ka esmu pārliecināts par šo spriedumu. Es labprāt pieņemtu otrādi. Bet zini, ka visi ir pret…" ar lietas iznākumu neapmierinātajam advokātam teica Gents.
Kā ziņojuši mediji, pāris gadus pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis raisītā skandāla AT tiesnešu darba grupas ziņojumā par tiesnešu ētikas pārkāpumiem tiesnešu un advokātu telefona sarunu lietā tika atzīts: „Gencs atzinis, ka grāmatā norādītais Zigmunds Gents ir viņš un ka ir zvanījis advokātam Andrim Grūtupam, lai izskaidrotu pieņemto spriedumu, norādot, ka „labprāt pieņemtu savādāku lēmumu, bet viņi ir pret”.
Darba grupa toreiz secināja, ka tiesnesis tādējādi ir izpaudis tiesnešu apspriedes noslēpumu. Ziņojumā tika arī atzīts, ka Genca rīcībā ir saskatāms likuma par tiesu varu un Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpums. Gencs pats gan nepiekrita, ka būtu ko pārkāpis.
Tā sauktais Ventspils karš ilgst kopš 2005.gada. Sākotnēji kopā ar Meroni tajā karoja tā sauktie Lemberga oponenti pret Ventspils mēru. Taču vēlāk, 2010.gadā sākumā Ventspils karā tika atklāta arī Lemberga oponentu fronte pret Meroni. Tagad, līdz ar pērnā gada decembrī notikušo Ventbunkers pārņemšanu, kurā pie teikšanas atkal nonāca Lemberga oponenti ar Berķi priekšgalā, medijos izskanējuši minējumi, ka oponenti panākuši izlīgumu ar Lembergu un ka Berķis, Stepanovs un Lembergs tagad kopīgi nostājušies pret Meroni.
Meroni Ventspils karā ierauts, jo ar Lembergu saistītās krimināllietas ietvaros ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu pārvalda par labu valstij arestētos, iespējams, Lembergam slēpti piederošos īpašumus daudzos Ventspils tranzīta uzņēmumos, tai skaitā Ventbunkerā.
Berķis un Stepanovs vienošanos ar Lembergu medijos nolieguši, tiesa, abi Ventspils miljonāri ir atzinuši, ka attiecības ar Lembergu vairs nav tik emocionālas kā kādreiz.
Līdz šim tā sauktajā Ventspils karā tikusi iesaistīta gan Valsts policija, gan Ģenerālprokuratūra, gan vairākas tiesu instances un arī KNAB.
Foto no at.gov.lv
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
