Ventspils vicemēram Vītoliņam neizdosies iedzīvoties uz pensionāra rēķina
PIETIEK10.01.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Augstākā tiesa lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam tomēr nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam (partija "Latvijai un Ventspilij") piecu tūkstošu eiro kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem. Šis lēmums nav pārsūdzams.
Augstākā tiesa atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību par Ventspils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Jāņa Vītoliņa (attēlā) pārstāves kasācijas sūdzību saistībā ar Kurzemes apgabaltiesas lēmumu noraidīt Vītoliņa prasību pret pensionāru Ivaru Jansonu un Daci Jansonu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu piecu tūkstošu eiro apmērā.
Pirmajā instancē Ventspils tiesa lēma Vītoliņa prasību apmierināt daļēji un no pensionāra piedzīt 1500 eiro, bet apelācijas instance šo lēmumu atcēla, par ko Vītoliņš bija sašutis, paužot uzskatu, ka tiesa esot pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, neļaujot viņam tiesā izteikties.
Vītoliņa aizstāve Inese Kalnāja-Zelča par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kuras izskatīšanu Augstākā tiesa noraidīja.
Kā jau ziņots, Jansons jau ilgu laiku cīnās pret vidi piesārņojošās "Ventspils zivju konservu kombināta" zivju kūpinātavas darbību. Tikmēr Ventspils dome, kura devusi atļauju vidi piesārņojošā uzņēmuma darbībai, ir dažādos veidos vērsusies pret Jansonu.
Vītoliņš bija vērsies tiesā ar civilprasību pret Jansonu par divām epizodēm - Jansona komentāru portālā "Ventasbalss.lv" un izteikumiem tīmekļa vietnēs "Sunubuda.tv" un "Youtube.com" publicētajā video sižetā. Pēdējais piliens Vītoliņa pacietības kausā bijis Jansona interneta komentārā paustais viedoklis, ka Vītoliņš, nerisinot vides piesārņojuma problēmas Ventspilī, personīgi vainojams bijušā Ventspils Augstskolas (VeA) rektora Jāņa Eglīša nāvē (Eglītis pēc smagas slimība aizgāja mūžībā 2013.gadā).
Pie portālā "Ventasbalss.lv" 2014.gada augustā publicētā raksta par pašreizējās VeA rektores Gitas Rēvaldes ievēlēšanu Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē Jansons bija ievietojis komentāru: "Gudra sieviete, man prieks. Arī viņa sapratusi, ka Ventspilī viss iet uz galu un smird visās malās. Tāpat kā 28.jūlijā bija dubultindēšana Ventspilī, tad atcerēsimies 16.05.2012., kad indēja pilsētas iedzīvotājus un pilsētas viesus, bērnus Bērnu pilsētiņā, studentus VeA, visus Ostgalā un ne tikai!!! Paldies J.Vītoliņam, ka nav arī vairs mīļotā VeA rektora Jāņa Eglīša (lai viņam vieglas smiltis)." Portāla administrācija šo komentāru ir dzēsusi.
Savukārt 2015.gada 30.aprīlī tīmekļa vietnēs "Sunubuda.tv" un "Youtube.com" publicētajā video sižetā Jansons norādījis uz "Ventspils zivju konservu kombināta" zivju kūpinātavas, viņaprāt, kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, nodēvējot to par vienu no infrastruktūras neveiksmēm.
Savā prasības pieteikumā tiesai Vītoliņš bija norādījis, ka Jansons šajā sižetā esot paudis vairākus, viņaprāt, nepatiesus un godu un cieņu aizskarošus apgalvojumus, piemēram, "Šī nav vienīgā Vītoliņa kunga neveiksme. Viņam saskaitīsies vismaz 10 neveiksmes, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Vismaz desmit ir tās neveiksmes. Nu, un tāpēc Vītoliņa kungs mūk no manīm, un man nav nekādu iespēju kontaktēties", "Viņš zog veselības cilvēkiem. Viņš arī man nozaga veselību. Viņš nozaga veselību kaimiņam. Visiem", "Kaimiņam ir bail iet pie Vītoliņa. Viņš darbu pazaudēs", "Es esmu ļoti neērts Vītoliņam. Un mani saindēja. Es nesaslimu ar plaušu slimību. Mani saindēja." u.c.
Vītoliņš prasības pieteikumā tiesai bija norādījis, ka šie Jansona izteikumi saturot nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo tajos apgalvots, ka Vītoliņa rīcības rezultātā tiek nodarīts kaitējums personu veselībai un dzīvībai, un viņam tiek piedēvētas noziedzīgas darbības, kā arī tiek norādīts, ka sabiedrības locekļiem ir bail no prasītāja un viņa atriebības.
Vienlaikus prasības pieteikumā bija norādīts, ka šie izteikumi satur netiešu norādi uz to, ka prasītājs varētu ļaunprātīgi izmantot viņam piešķirtās amata pilnvaras un ietekmi, turklāt tiek radīts priekšstats, ka prasītājam ir kaut kas slēpjams, tādēļ viņš izvairās no saskarsmes. "Šie izteikumi ir nepatiesi izdomājumi, kas nodara nopietnu kaitējumu prasītāja godam un cieņai," prasības pieteikumā norādījis Vītoliņš.
Tagad tiesāšanās izbeigta, jo Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmums par kasācijas sūdzības noraidīšanu nav pārsūdzams.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
