Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks nav iepriekš meditējis tā pakājē vai rakstījis par to viedokļrakstus, nebūt nenozīmē, ka pieminekļa vērtības apzināšanās varētu būt nelietīga izlikšanās vai pašapmāns. Tas ir tikai normāli, ja cilvēks lietu novērtē tajā brīdī, kad apzinās iespēju to zaudēt.

Pieminekļa aizvākšana nav funkcionālas celtnes nojaukšana. Piemineklis nav satrūdējis līķis, tas nav ieraksts arhīvā, tas nav akmens vai metāla gabals, vai norobežots lauciņš. Piemineklis ir ar simbolismu piesātināta vieta un lieta, kuras visa būtība ir būt vairāk nekā tās materiālā realitāte.

Reizēm dzird argumentus, ka “piemineklis nevienam netraucē”. Muļķības. Visa pieminekļa sūtība ir kādam traucēt. Ja piemineklis nevienam netraucē, tas nav piemineklis, labākajā gadījumā tas ir “vides objekts”. Ja piemineklis ir cilvēkam, tad varbūt tas ir pārtapis par nosacītu kapakmeni, kuru tad atstāj mierā aiz cieņas pret mirušajiem.

Bet dzīvs piemineklis ir tas, kurš kādam traucē. Traucē kaut vai mierīgi iet pa tukšu telpu un nedomāt par to. Brīvības pieminekļa jēga cita starpā ir traucēt tiem, kas ideju par Latviju neņem nopietni. Tajā dienā, kad Milda “nevienam netraucēs” un goda sardzes vietā būs saceltas nojumes, zem kurām tirgos telefona vāciņus un kebabus, un nevienam tas nerūpēs, — tajā dienā Mildu droši varēs gāzt gar zemi.

Gan jebkura pieminekļa uzsliešana, gan aizvākšana (ja vien tas jau nav zaudējis nozīmi) ir rituāls akts, kurā kaut kas tiek apliecināts un vienlaicīgi — kaut kas tam pretējs tiek noliegts. Ja piemineklim ir kaut vismazākā simboliskā nozīme pašreizējā sabiedrībā, cilvēkam, kurš apelē pie pieminekļa nozīmības viņa pasaulē, ir jāspēj pieņemt arī citu cilvēku apgalvojumi par tā paša pieminekļa nozīmi viņu pasaulē.

Nevar apelēt pie tā, ka jums, piemēram, okupācijas piemineklis ir vectēva nestā upura apliecinājums, bet tajā pašā laikā nespēt uzklausīt tos, kuriem šis stabs apzīmēja Latvijas okupāciju. Vērtību arguments darbojas abos virzienos, un konflikts cilvēku starpā ir tieši par to, ka vērtības, pareizāk sakot, to apliecināšana realitātē, konfliktē savā starpā.

Kamēr nav strīda, tikmēr pastāvošais stāvoklis nevienu neaizskar. Ja neviens par konkrētu sāpīgu jautājumu nerunā, tas nozīmē, ka cilvēki ir ar to samierinājušies. Pašreizējais miera stāvoklis normālā pasaulē vienmēr simbolizē izlīgumu. Nav svarīgi, ka kaut kur zem pelniem vēl ir pa kādai atsevišķai kvēlojošai oglītei. Pieņemt, ka publiskais klusums par jautājumu ir izlīgums, nozīmē respektēt vairākumu kā strīdu izšķīrēju. Tas nozīmē respektēt balsu vienlīdzību.

Ciniķis teiks, ka vairākums ir vienkārši aizņemts ar citām tēmām, bet tas nemaina būtību. Jūs esat aizvainots tikai par tām lietām, par kurām neesat aizmirsis savu aizvainojumu. Cilvēka politiskā darbība un politiskie strīdi vienmēr būs par ierobežotu jautājumu loku. Brīvā, nemanipulētā sabiedrībā tas ir demokrātiski ar vairākumu izvēlēts jautājumu loks.

Ja vairākums vai skaļākums vēlas vai jūtas spiests sākt runāt par pieminekļiem, tad agri vai vēlu nonākam līdz apgalvojumiem, kuros cilvēki balstīsies atšķirīgās skalās par to, kas viņiem ir vērtīgāks un kas mazāk. Tie nav nekādi empīriski dati, kurus mēs varam salikt uz vienas skalas un salīdzināt (lai gan ar to ir jāsāk, meklējot visām pusēm kopīgas vērtības — šis apcerējums arī ir mēģinājums to darīt).

Jebkurai strīda pusei šādos jautājumos var šķist, ka otras puses “uzvara” būs viņiem vērtīgā nenovērtēšana. Tāpēc jebkāda risinājuma pamatā ir pārliecināšanās, ka abas puses saprot otras puses aizstāvēto vērtību un saprot, ka risinājums prasīs pašam vai otrai pusei kaut ko upurēt. Ja kāda no pusēm neliekas ne zinis par otras vērtību argumentu, tad šī puse apelēt pie pieminekļa vai tā nojaukšanas vērtības nav īsti tiesīga. Mazliet piedaudzīgi, bet izmantojot analoģiju ar naudu — jūs nevarat apgalvot, ka esat bagātāks, tāpēc ka jums ir X eiro, ja jūs atsakāties uzklausīt, cik eiro ir otrai pusei.

Ne visas pieminekļu vērtības ir pieņemamas. Ja kādam Puškina piemineklis simbolizē Русский мир ideoloģijas robežstabiņu un viņš tāpēc grib, lai šis piemineklis paliek neskarts, tad tā ir ar Latvijas valsti un latviešu tautas pastāvēšanu nesavietojama “vērtība”. Nav nekādas atšķirības starp šo gadījumu un tādu, kad cilvēks patiesi piešķir piemineklim šo vērtību, bet piesedzas aiz citām, ar Latvijas valsti savietojamām. Mēs nevaram precīzi spriest par katra cilvēka patieso motivāciju, iestājoties par kādu politisku jautājumu, bet mēs varam šo un to nojaust pēc viņa iepriekšējās rīcības.

Iestāšanos pret okupekļa nojaukšanu ar tā saucamo vectēvu piemiņu kā galveno argumentu varēja cilvēciski saprast. Proti, individuālā līmenī, kaut vai ņemot vērā faktu, ka šodienas latviešu vidū ir arī, piemēram, okupantu, leģionāru un izsūtīto pēcnācēji vienlaicīgi vienā personā, lai vai cik grūti to ir atzīt dažiem tīrradņiem. Taču tad, kad pēc okupekļa nojaukšanas daži vēlēti politiķi publiski paziņoja, ka okupekļa gāšanu “nekad neaizmirsīs un nepiedos”, viņi paši sevi diskreditēja, jo parādīja, ka nav ne cik sapratuši otras puses vērtību argumentu. Ja to nesaprot, pašam tiesību uz tādu nav.

Lai atļautos latviešiem okupāciju simbolizējoša pieminekļa kontekstā lietot vārdus “nepiedot” attiecībā uz latviešu tautu, maigi izsakoties, ir jādzīvo patiešām ļoti ierobežotu vēsturisko zināšanu pasaulē. Glorijas Grevcovas gadījums liecina, ka tāda pasaule eksistē. Nesen gadījās arī privāti sastapt kādu 34 gadus vecu latvieti, kura izteicās: “Kāda starpība, kas tur ar to okupāciju — mēs jau neviens klāt nebijām.” Tiem, kas aktīvi iestājas par tādu simbolu saglabāšanu, kas pavisam objektīvi to atklāšanas brīdī bija rusifikācijas vai okupācijas zīmes, ir jāapzinās, ka viņiem blakus pieminekļa apsardzē var stāvēt arī “nepiedevēji” un citi vēstures noliedzēji.

Tajā pašā laikā pieminekļu gāzējiem jāsaprot, 1) ka pieminekļa viena politiskā loma tā uzstādīšanas brīdī neliedz tam iegūt citu nozīmi konkrētu cilvēku dzīvēs un pilsētvidē laika gaitā vai pat citu politisku nozīmi tikai tā nojaukt apsvēršanas brīdī 2) ka pretvalstisku nodomu nedrīkst piedēvēt ikvienam, kas vēršas pret kāda pieminekļa gāšanu. Ja jūs to darāt attiecībā uz cilvēku, kurš ar saviem darbiem ir apliecinājis lojalitāti Latvijai, jūs vienkārši atsakāties ņemt vērā viņa vērtību argumentu, kas nozīmē, ka jūsējam arī nav vērtības.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...