Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Protams, naivi cerēt, ka Latvijas zīmola/brenda veidošanā priekšroka tiks dota veselā saprāta diktētai loģiski racionālai attieksmei un gudras tautas konsolidētai rīcībai, bez tukšām debatēm vienojoties par galveno, valsts „piāram” iesakot mūsu vislielākās vērtības, acīmredzamo savdabību un unikālumu uz pārējās pasaules fona.

Labi zināms, ka mums ir tādas vērtības un pārējās zemes Latviju var apskaust daudzējādā ziņā. Naivi ir aizmirst par kultūras sistēmiskumu. Nemēdz notikt tā, ka kāds atsevišķs kultūras segments (respektīvi, brendings, zīmolvedība) attīstās citādāk nekā pārējie segmenti, kuru virzībā pie mums veselā saprāta klātbūtni visbiežāk nevar konstatēt. Ne velti sena gudrība māca: kāda tauta, tāda tās kultūra, kāda tauta, tāda tās valdība un valsts. Tagad ir jāsaka: kāda tauta, tāda tās zīmolvedība.

Latvieši nekad nav pratuši pievērsties galvenajam un būtiskajam. Šīs latviešu prāta iezīmes ir sen novērtētas, un tās savā laikā ļoti kaitināja tādus tautas patriotus kā Raini, Andrievu Niedru. Par to saudzīgi rakstīja Augusts Bīlenšteins - viens no vācbaltu intelektuālās elites inteliģentākajiem pārstāvjiem. Savukārt mūsdienās paškritiski izteicies Imants Lancmanis, novēroto ilustrējot gleznā „Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkatības, baudkāres un nodevības ielenkumā”(1998).

Turklāt latvieši vairāk ir taktiķi nekā stratēģi. Taktiķi ir nepacietīgi. Viņi vēlas „izbaudīt” (tā šodien latvieši kaismīgi purpina pat par hipotekārā kredīta ņemšanu bankā) rezultātu tūlīt, proti, otrā rītā „uz brokastu laiku”, kā „trešās atmodas” sākumā par tautiešu nepacietību smējās profesors Juris Bojārs. Tūlīt otrā rītā uz brokastu laiku toreiz mēs gribējām neatkarību. Tagad katrs latviešu biznesmenis tiecas nekavējoties sevi ieraudzīt miljonāru sarakstā. „Zīmolvedības fani” vēlas pēc iespējas ātrāk Rīgā „nokāst” ārzemju tūristus.

Stratēģi ir pacietīgi. Viņi zina, ka savu projektu rezultātu var nepiedzīvot. Nenākas šaubīties, valsts zīmola/brenda veidošana ir stratēģisks pasākums, un nopietni rezultāti nav iedomājami bez pacietības un otrā rītā uz brokastu laiku. Turklāt taktiķu slimīgi jūsmīgā kņada un nervozā dīdīšanās (lai ātrāk apmierinātu savu alkatību) var tikai visu sabojāt (par teritoriālā mārketinga iedabu šo rindu autoram jau bija iespēja izteikt viedokli /1/). Ne velti vietējās zīmolvedības patrons un patriarhs Latvijas Institūta direktors, īsts „Amerikas latvietis”, Ojārs Kalniņš uzsver lietas nopietnību: „Valsts zīmols – tā ir valsts reputācija”/2/.

Tiesa, direktors nenoliedz, ka Latvijas tēls (atbilstoši savai kompetencei viņš pret terminiem „tēls” un „zīmols” izturās kā pret sinonīmiem) pašlaik ir miglā tīts, jo neviens tā arī īsti nezina, kas tas ir un kas to veido. Kalniņa kungs domā, ka vispār valstij nevar būt viens tēls, to veido vairāki tēli – ekonomika, kultūra, daba, zinātne, ārpolitika, sabiedrība, aizsardzība, infrastruktūra. Koncentrējot visu savu intelektuālo potenciālu un joprojām nepūloties tēlu teorētiski nošķirt no zīmola/brenda, amerikāņu kultūrā adaptētais direktors Kalniņš publikai skaidro, ka zīmols ir tas, ko mēs gribam, lai citi par mums zina: kas mēs esam, ar ko lepojamies, kur ejam, ko piedāvājam un ko no mums sagaidīt.

Šajā ziņā viņam ir pilnīga taisnība. Latviešu tautas un Latvijas nācijas reputācijas stabilitāte vispirms un galvenokārt ir atkarīga no mums pašiem un no tā, kā mēs izturamies pret savu kultūru un valsti.

Ojāra Kalniņa skaidrojumiem ir noteikts zemteksts. Kā zināms, valsts uzturēšana prasa ideālismu no tiem cilvēkiem, kuri vēlas uzņemties atbildību par valsts iedzīvotāju likteni. Valsts bez ideālisma, patriotiskas un nesavtīgas vēlmes kalpot sabiedrības interesēm nav praktiski iespējama. Bet mums šajā ziņā ir rūgtas un, tā vien šķiet, nepārvaramas problēmas. Ideālisma vietā mūsu valstī dominē savtīga alkatība un cinisms. Turklāt totālas garīgās obskurācijas un morālās degradācijas apstākļos varam mocīties daudzus gadu desmitus un pat gadsimtus, kā tas notika ar Romas impēriju, Bizantiju.

Tautas attieksme pret savu kultūru mēdz būt dažāda. Piemēram, tiek uzskatīts, ka franču un vācu tautas attieksme ir egocentriska. Viņi savu kultūru uzskata par vislabāko pasaulē. Egocentriskā psiholoģija stimulē pārspīlējumus. Arī latvieši savu kultūru uzskata par vislabāko. Noteikti par vislabāko Latvijā, drosmīgi liekot ebrejiem, krieviem, poļiem atmest savu kultūru un cittautiešiem pārņemt latviešu kultūru.

Visiem ir skaidrs, ka egocentrisms nav tā viscēlākā tautas īpašība. Nākas tāpēc atcerēties kultūras vērtēšanas tradicionālās metodes: pirmkārt, „iepazīsti pats sevi” un, otrkārt, „saglabā pats sevi”. Abas metodes var būt noderīgas cīņai pret egocentrismu. Taču var būt noderīgas arī savas pašapziņas celšanai. Turklāt apstākļos, kad nav īsti skaidrs, kurš atbild par morāli – valsts vai tirgus, kā nesen stāvokli bijušajās sociālisma zemēs vērtēja Aleksandrs Solžeņicins.

Pašapziņas izpratnei un novērtējumam lieliski noder pašizziņa – „iepazīsti pats sevi”. Pašizziņa ir gan ētikas, gan loģikas problēma: pareizas domāšanas problēma un morāli pareizas dzīvošanas problēma. Pašizziņas formas mēdz būt dažādas; vieniem dominē loģiskās refleksijas, otriem – irracionālā intuīcija, trešajiem – emocionālā afektācija.

Iespējams, Latvijā daudzi no visas sirds šodien ne tik daudz tiecas „iepazīt pašam sevi” un „saglabāt pašam sevi” kā kalpot jaunajiem mītiem - būt „eiropeiskam” un baudīt „eiropeisko dzīvi”.

Priekšstats par laimi ir deformēts. Īsta laime nav komfortā, dažādu fizisko prasību apmierināšanā. Laime ir katrā pašā. Par latviešu degradāciju regulāri liecina socioloģiskie pētījumi. Pētījuma rezultāti nepatīkami atklāj, ka, piemēram, 2007.gadā „strauji mainījušās vērtības.(..) Iedzīvotāji vairs nemēģina iedziļināties un izprast notiekošo, bet koncentrējas uz daudzveidīga dzīvesveida izbaudīšanu”/3/.

Un vēl kas. Latviešiem nevajadzētu ignorēt kādu senu atziņu. Jebkuram etnosam svešzemnieku jūgs ir ne tikai dziļa nelaime, bet arī dziļa skola. Pakļautais etnoss iepazīst citas tautas psihi, pasionaritātes vērienu, garīgo un materiālo kultūru, dzīves prasmi utt. Vai latvieši kaut ko iemācījās jūga gadsimtos, tas ir atklāts jautājums. Konstatējams ir tas, ka mēs ļoti vienaldzīgi izturamies pret savas kultūras vēsturi, nevēlamies mācīties no savas pagātnes, necienām un ignorējam stratēģus - savas tautas intelektuālo eliti un mūsu dzīves visās jomās iniciatīvu viegli izdodas pārņemt pelēcības divīzijai. Mēs viskaismīgāk mīlam pelēko krāsu ne tikai tautasdziesmās, bet arī reālajā dzīvē, kurā visur dominē pelēcības divīzija – cieši konsolidēta viduvējību masa jeb kā skaidrots kādā tekstā „viltīgi, agresīvi un vienlaikus vieglprātīgi” cilvēki/4/.

Bet tas atsaucas uz valsts reputāciju, par ko runā O.Kalniņš. Kā šodien māca zīmolvedības klasiķi, tautas un tās zemes valstiskuma kvalitāte ir galvenais valsts panākumu garants. Latviešu nacionālajā panteonā kultūras vēsture un kulturoloģiskā kompetence nav iekļauta. Pie mums cilvēki faktiski neko nezina par savām bagātībām. Kāds teiks – okupācijas sekas! Tas ir pilnīgi aplami. Viegli ir pierādīt, ka tautas atmiņā kultūra nav elimēta (izstumta, atmesta, izskausta), jo tā tur nekad nav bijusi.

Jelgavas 1819.gada vēsturiskajā diskusijā pieņemtais lēmums nepārvācināt vietējos arājus un no viņiem veidot kultūras tautu deva lieliskus rezultātus (gadsimta beigās mums jau bija Rainis, Rozeltāls, Purvītis, Valters, Aspazija, Poruks un citas izcilas personības), taču XX gs. bija ļoti drūms etniskās ģenēzes attīstībā. Naiva un mākslīga tāpēc ir latviešu pelēkās pusinteliģences prātuļošana par „sabiedrības humanitarizāciju”, „nacionālajām zinātnēm”, kuru uzdevums ir „nacionālo vērtību krāšana, saglabāšana (gan atbilstoši tradīcijām, gan modernajām IT), popularizēšana un izpēte”/5/. Lielai daļai, kā pūlī saka, tas ir pie vienas vietas. Galvenais – dzīves baudīšana un, protams, nauda – kādu „apšmaucot”, izblēdot no valsts kabatas.

Ne velti tādā tipiskā latviešu firmā kā „Biznesa augstskola „Turība”” šo rindu autoru zaļoksnējs priekšnieks nepārtraukti bikstīja: „Tev viņiem (t.i., studentiem) ir jāiemāca pelnīt naudu, un viss, vairāk neko nevajag!”. Tāpēc nav jābrīnās, ka socioloģiskie pētījumi šodien atklāj šausminošu ainu: 39% iedzīvotāju uzskata, ka negodīgumam ir liela nozīme panākumu gūšanā, bet 25% vispār neko nevar atbildēt uz jautājumu par godīguma un negodīguma lomu cilvēka dzīvē, kas, manuprāt, ir visbriesmīgākais, jo robežojas ar izteiktu debilitāti/6/.

Suverenitātes iegūšana ikvienai tautai ir nopietns pārbaudījums. Daudzi domātāji uzskata – visnopietnākais pārbaudījums, kas savā varenībā un visaptvertībā atsedz attiecīgās tautas morālo briedumu, pasionaritāti, garīgo patstāvību.

Pietuka Krustiņš kādreiz saprata, ka tauta neesot nākusi pie pilnīgas attīstības un izglītotības. To pašu viņam nāktos atkārtot arī šodien. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) prioritāri ir paredzēts veidot izglītotu un zinošu sabiedrību, balstoties uz izglītības sistēmu. Mūsdienās izglītības loma sociokulturālajā izaugsmē netiek noliegta, taču visjaunākajā laikā (no XX gs. 90.gadiem) ir secināts, ka izglītība nav „absolūts ierocis” atpalicības un nabadzības pārvarēšanā. Daudzās zemēs ir samērā augsts izglītības līmenis (formāli arī Latvijā), taču tajā pašā laikā valstī valda nabadzība. Turklāt ir novērots, ka ekonomika uzlabojas tikai 25-30 gadus pēc izglītības satura reformas (NAP par satura reformu, tātad - galveno! - nav runāts).

Atpalicības un nabadzības cēloņus nākas saistīt ar visu attiecīgā reģiona kultūras sistēmu – mentalitāti, morāli, vērtībām, tradīcijām, normām utt. Tātad ar parādībām, kuru transformācija vienmēr ir atkarīga no ilgas un perfekti pārdomātas ideoloģiskās programmas sociuma garīgajā un morālajā apgaismošanā (Latvijā praktiski – inkulturācijā). Minētais var palīdzēt izskaidrot, kādēļ pašlaik Latvijas atsevišķos reģionos trūkst speciālistu brendinga projektu gatavošanā un vadīšanā.

Nākas atgādināt, ka brendingam ir jābalstās uz idejiskumu, patiesīgumu un godīgumu. Finanšu piesaistīšana nedrīkst būt savtīgs un formāls pašmērķis. Bez minētajām īpašībām brendings pārvēršas par manipulāciju, kas tiks agri vai vēlu konstatēta. Turklāt brendingā principiāli svarīgi ir tas, lai vietējā sabiedrība pati mīlētu un cienītu savu reģionu, būtu labi informēta par kultūras mantojumu.

Brendu nerada reklāma. Reklāma tikai pievērš uzmanību. Brends rodas kompleksi organiskā vienotībā ar kultūras procesu. Faktiski pašlaik stāvokli zīmolvedībā ilustrē ne tik daudz Latvijas Institūta, bet gan Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darbība, ejot patstāvīgu ceļu un nerēķinoties ar kopējiem mērķiem. Turklāt TAVA pagaidām ir reāli vairāk izdarījusi (piem., reklāmas klipi ārzemju TV kanālos, mērķtiecīgas starptautiskās konferences) un tāpēc pamatīgāk atspoguļo sasniegto līmeni zīmolvedībā. TAVAs rīcībā ir daudz lielāka valsts nodokļu maksātāju nauda (katru gadu gandrīz miljons latu), salīdzinot ar Latvijas Institūtu (katru gadu tikai daži simti tūkstošu latu galvenokārt „kantora” uzturēšanai), un tāpēc paveras lielākas iespējas pelēcības divīzijas izveicīgākajiem cilvēkiem nopelnīt, savā starpā sadalīt, pilnīgi nemaz nerēķinoties ar mūsu kultūras bagātībām un radot savai garīgās attīstības pakāpei atbilstošus projektus: Latvijas zilā govs, Dziesmu svētki, grupa „Cosmos”, Pedvāles Brīvdabas un mākslas muzejs, „Aerodium” vertikālais gaisa tunelis, „Buy Latvia”.

Tas viss tiek darīts, jauneklīgi bravurīgi un demonstratīvi noniecinot tradicionālās vērtības (piem., Rīgas jūgendstilu) un postmodernistiskā apsēstībā priekšroku dodot savai instalāciju oriģinalitātei, kad „svarīgākais ir stāsts par unikālu un aizraujošu piedzīvojumu šajā valstī”/7/. Skaidrs, ka konceptuāli priekšplānā atkal ir dzīves baudīšana, savā aprobežotībā to reducējot arī uz citu tautu pārstāvjiem.

Skaidrs ir arī tas, kāpēc „zoomisti” un citi apzināti izvairās no mūsu permanentajām vērtībām. Tam ir noteikts iemesls. Ja, piemēram, zīmolvedībā nāktos izmantot Rīgas arhitektūras unikālo mantojumu, tad no „300 000 latiem” un citām summām pašiem nekas daudz nepaliktu. Naudu vajadzētu ieguldīt reālos pasākumos pilsētas „piarēšanai”. Cita lieta, taisīt savu kampaņu, „meklēt Latvijas unikālās lietas”/8/.

Skaidrs ir arī tas, ka nekādas nozīmes nav un arī turpmāk nebūs mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu viedoklim, ka TAVA „klaji propagandē valsts pērkamību un neko citu, tātad tiek radīts iespaids, ka pie mums viss ir pērkams: sākot ar prostitūtām un beidzot ar ierēdņiem un politiķiem”/9/. Protams, naivi bija cerēt, ka mūsu permanentajās vērtībās mums palīdzēs orientēties speciāli uzaicinātie ārzemnieki, kuru no valsts budžeta dāsni apmaksātos laipnos pakalpojumus nepārtraukti izmanto Latvijas Institūts.

Valdība Latvijas Institūtam savulaik piešķīra 150 000 latus „Latvijas tēla” veidošanai. Tas deva iespēju pasūtīt pētījumu angļu konsultantam Saimonam Anholtam (Simon Anholt). Viņa pētījums tika ievietots Latvijas Institūta mājas lapā/10/.

S.Anholta sacerētā teksta izdruka latviešu valodā nav gara – 6 lapas (angļu valodā teksts ir garāks). Teksta nosaukums „Latvija: konkurētspējīgas identitātes meklējumos”. Teksta saturiski stilistiskā ievirze – liriski esejistiska, drīzāk ar smaidu nekā konstruktīvi kaut ko pastāstot, kaut ko vispārinoši atceroties no citu valstu pieredzes, kaut ko ne visai nopietni iesakot un visu laiku akcentējot kaut kādu mistisku „izaicinājumu” un „konkurētspējīgumu”, it kā mūsu tauta un valsts būtu tirgus produkts un vispār būtu korekti runāt par tautu un valstu konkurēšanu. Autora teorētiskā argumentācija ir izteikti populārzinātniska, mums kā pirmklasniekiem atgādinot par elementārām zināšanām: kultūra, tehnoloģiju attīstība, tūrisms, ekoloģija, starptautiskās attiecības, kvalitāte ir katras valsts galvenās vērtības.

Apsveicams ir angļu konsultanta ieteikums „piarēt” nevis Latviju, bet tikai Rīgu, jo, viņaprāt, mūsu valsti pasaulē nepazīst, mums ir nepopulārs kultūras mantojums, atpalicība tehnoloģiju jomā, nepievilcīgs tūrisma galamērķis, nav dabas resursu. Tiesa, ne visai saprotama ir autora konstatācija: „Latvijas iedzīvotāji nevēlas zīmolēt savu valsti, kas parastajā izpratnē nozīmē padarīt to globāli slavenu un ievērojamu. Lai arī Latvijas iedzīvotāji gribētu redzēt savu zemi bagātāku, veiksmīgāku un pasaules sabiedrībā ieredzētāku, tomēr viņi vēlas paturēt Latviju paši sev”.

Tas, protams, skan emocionāli, taču pilnīgi nesaprotami. Kurš autoram ir iestāstījis, ka mēs nevēlamies zīmolēt savu valsti? Ko nozīmē vārdi „viņi vēlas paturēt Latviju paši sev”? Vai tad zīmolēšana ir reāla tirgošanās?

Neskaidrības turpinās arī sarunā par Rīgas zīmola perspektīvām: „Rīga jāparāda kā „jaunatklāta pilsēta” Skandināvijas reģionā, līdzīgi kā Vācija no jauna „atklāja” Drēzdeni pēc Berlīnes mūra krišanas.(..) Rīgas konkurētspējīgas identitātes stratēģijas pamatā ir jābūt pētījumiem par četrām darbības jomām.(..) Nav nejaušība, ka tie ir Rīgas skandināvisko īpašību aspekti: kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide un tūrisms”. Acīmredzot visprātīgāk būtu tik aplamus vārdus nekomentēt.

Vai „kultūra, dizains, tehnoloģijas, vide un tūrisms” ir tikai skandināviskās īpašības? Kāds vispār ir pamats runāt par Rīgas skandināviskumu? Kāpēc jāveido asociācijas ar Skandināviju, bet nevis, teiksim, ar Baltiju, Austrumeiropu? Kāpēc mums jārada brends, asociatīvi balstoties uz citiem brendiem?

Konsultanta Anholta esejā nav ne vārda par galveno – par Rīgas permanentajām vērtībām, par Rīgas pasaulslaveno jūgendstilu. Atkal, kā saka, komentāri lieki.

Anholta eseja faktiski neko mums reāli nedod, un to var uzskatīt par tukšu naudas tērēšanu. Par eseju Kalniņa kungs Anholtam samaksāja 90 000 latu/11/. Neticami, bet fakts! Fantastiski liels honorārs par neskaidru un naivu pačalošanu/12/. Esejas autors nekad nav slēpis, ka viņš par Latviju neko nezina/13/. Iespējams, viņam arī Rīgu izrādīja cilvēki, kuri neko nezina par mūsu kultūras vēsturi un joprojām nesaprot, kas ir zīmols, tēls.

Taču patiesībā S.Anholtam nav ko pārmest. Viņš uzrakstīja to, ko pie mums vēlas izlasīt. Vēlas izlasīt tie cilvēki, kuri viņu uzaicināja un informēja. Pašlaik faktiski tikai latvieši vismazāk zina par Rīgas unikālo nozīmību uz planētas. Pasaules sabiedrība par Rīgas jūgendstila unikālo nozīmību ir labi informēta/14/.

Diemžēl S.Anholta darbība Latvijā kopumā atgādina bāli organizētu afēru. Anholts savus priekšlikumus pamato... pats ar saviem pētījumiem (Anholt Nation Brands Index). Tas, protams, nav pieņemams, un vispār ir ļoti nekorekts solis. Tā profesionāls speciālists nekad nerīkojas. Turklāt aizdomīgs ir „aptaujas” vēriens – 25 900 respondentu 35 valstīs. Šajā sakarā, piemēram, katram sociologam noteikti būtu daudz jautājumu Saimona kungam.

Taču atgriezīsimies Rīgā... Rīga ir unikāla ne tikai ar savu jūgendstilu. Rīga ir unikāla arī tajā ziņā, ka tā ir viena stila pilsēta. Pasaulē nav otras tik lielas pilsētas, kuras arhitektūrā dominētu viens stils. Parasti atspoguļojas daudzi stili. Jo vecāka pilsēta, jo vairāk stilu: romānikas, gotikas, baroka, klasicisma utt. Rīgā pārsvarā sastopamies ar jūgendstilu, un tā ir Rīgas vislielākā vērtība, kuras dēļ mūs var apskaust (un arī apskauž!!!) visa pasaule. Skaidrs, ka tikai „muļķu tauta” (kāda slavena basketbolista slavens atzinums) to var atļauties neizmantot teritoriālajā brendingā.

XX gs. sākumā, kad Rīgā pie varas bija krievi un vācbalti, vietējo kultūras bagātību nozīmība tika attiecīgi izprasta un novērtēta. Tā, piemēram, Rīgas 700 gadu jubilejas pasākumu noformējumā izmantoja jūgendstilu. Savukārt pēc 100 gadiem, kad latviešu pārvaldītajā Rīgā svinēja pilsētas 800 gadu jubileju, dominēja postmodernistiski bezdvēseliskās instalācijas.

Loģiski būtu uzdot vairākus jautājumus. Kā turpināsies valsts zīmolēšana pēc zelta esejas saņemšanas? Vai kaut kas būtiski izmainīsies? Vai vietējie zīmolēšanas institūciju darbinieki spēs pārtraukt tukšās diskusijas un to vietā uzsāks konkrētu darbu, balsties uz aksiomātiskajām mūsu priekšrocībām teritoriālajā brendingā? Vai reiz izbeigsies tumsoniskā attieksme pret Rīgas jūgendstila mantojumu un tas beidzot kļūs par valsts zīmolu?

Bet darbs turpinās...

1/ Skat.: Priedītis A. Valsts mārketinga mānija. Teritoriālā mārketinga kulturoloģiskā semantika.// CommunicatorR. Academic library. Rīga, BSA, 2007, 11.-19.lpp.

2/ Skat.: http://www.7.guru.lv/komentari/article.php?id=6118

3/ Latvijas iedzīvotāji vēlas baudīt dzīvi. http://www.7guru.lv/petijumi/article.php?id=42859

4/ Skat.: http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=16968777

5/ Golubeva M. Garīguma meklējumi ideoloģisko kļūdu novēršanā. http://www.politika.lv/index.php?id=110039&lang=lv

6/ Skat.: Gandrīz 40 % Latvijas strādājošo uzskata, ka negodīgumam ir liela nozīme panākumu gūšanā. http://www.delfi.lv/archive/index.php?id=20473842

7/ Gleizde G. Pabeigta Latvijas reklāmas videoklipu veidošana. http://www.7guru.lv/agentura/article.php?id=5720

8/ Latvijas reklāmas klipus rādīs CNN un „TV5 Europe”. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16863721

9/ Mārketinga speciālisti pārmet neveiksmīgi izvēlētu Latvijas reklamēšanas pasākuma nosaukumu. http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=16841214

10/ Skat. http://www.li.lv

11/ Skat.: Ojārs Kalniņš: atbilde Vitalijam Bucēnam (zīmola spodrināšana). http://delfi.lv/archive/index.php?id=20040413

12/ Ja kāds vēlas salīdzināt, tad šo rindu autors par savu „pačalojumu” varbūt saņems apmēram 30 latus.

13/ Skat.: Labdabīgais nacionālisms. http://www.politika.lv/index.php?id=7867

14/ Skat.: http://www.artnouveau-net.eu; http://www.whc.unesco.org/en/list/852

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...