Veselības inspekcija pārbaudīs, cik pamatoti izsniegta slimības lapā darbā nenākošajam, bet pa Salaspili skraidošajam ierēdnim
PIETIEK04.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības inspekcija veiks pārbaudi vai darba nespējas lapa Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam, kurš jau mēnesi neapmeklē darbu, bet Ziemassvētkos Salaspilī tika pamanīts sportiska skrējiena laikā, ir izsniegta pamatoti.
Par to, ka darbnespējas lapas dažāda ranga ierēdņiem un politiķiem tiek izsniegtas bez pamata, gadījumos, kad viņiem pašiem vai kādām citām personām ir izdevīga šo ierēdņu „saslimšana” uz ilgāku laiku, tiek runāts jau sen. Taču šī ir pirmā reize, kad „darbnespējīgs” ierēdnis faktiski tiek pieķerts pie rokas.
I. Vircava gandrīz mēnesi ilgstošā oficiālā „darbnespēja” ir viens no iemesliem, kāpēc vēlreiz – tagad līdz 20. janvārim ir atlikta Pārdaugavas „Z-torņu” augstceltņu nodošana ekspluatācijā. Tieši pret to tagad „darbnespējīgais” ierēdnis pašvaldības darbiniekam neraksturīgi asi iestājās novembra sākumā, pat publiskojot vēstuli par saviem iebildumiem šai sakarā.
Publiski jau ir izteiktas versijas, ka, nespējot panākt objekta nodošanas ekspluatācijā aizkavēšanu ar citiem līdzekļiem, būvvaldes vadītājs ir nolēmis to pavilkt garumā ar pats savas darbnespējas palīdzību. Pats gan viņš par savu „saslimšanu” nekādas atbildes nesniedz, tikmēr sociālajos tīklos tiek izteiktas visdažādākās versijas par kaitēm, kas ierēdnim vajadzības gadījumā ļautu sportu savienot ar oficiālu darbnespēju.
Kā jau informēts, aizvadītajā nedēļā tika publiskoti fotoattēli, kuros Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs bija fiksēts, 24. decembrī skrienot vairāku kilometru krosu Salaspilī un tās tuvumā. Oficiāli I. Vircavs skaitās darbnespējīgs jau kopš 3. decembra.
Šajā dienā „darbnespējīgais” ierēdnis bija pamanīts, iznākot no savas mājas Salaspilī. Viņš bija tērpies īsti atbilstoši vairāku kilometru skrējienam – dzeltenā sporta jakā, tumšās skriešanas biksēs, kājās zilgani sporta apavi, rokās cimdi un ap galvu tumšs apsējs.
Nekādas slimības pazīmes „darbnespējīgā” būvvaldes vadītāja gaitā nebija manāmas, - skrēja viņš sprigani un enerģiski, bieži mainīja skriešanas virzienus, izvēlējās maršrutu pa mazām Salaspils ielām, kā arī pa pilsētas zaļo zonu.
Pietiek rīcībā nav I. Vircava skrējiena precīza maršruta, taču jau iepriekš – vēl laikā, kad nebija „darbnespējīgs”, - viņš savā „Facebook” profilā laiku pa laikam ievietoja līdzīgu maršrutu shēmas, kas rādīja noskrietus pat padsmit kilometrus. Publiski lielīties ar 24. decembra skrējienu viņš nav vēlējies.
Pirms publikācijas būvvaldes vadītājam tika nosūtīti šādi jautājumi: „1) Kas ir ārstniecības persona/personas, kas Jums kopš 3.decembra ir izsniegusi/izsniegušas darbnespējas lapu/lapas, 2) kāds ir Jūsu jau gandrīz mēnesi ilgstošās darbnespējas iemesls un būtība, 3) kādā tieši veidā (akūta fiziska saslimšana, hroniska fiziska saslimšana, akūta vai hroniska garīga saslimšana, trauma, cits variants) slimība, kas ir darbnespējas pamatā, liedz Jums pildīt amata pienākumus?”
Taču uz šiem jautājumiem „darbnespējīgais” ierēdnis neatbildēja pat tad, kad viņam tika norādīts, ka tādā gadījumā ieviest skaidrību tiks lūgts gan Veselības inspekcijai, kurai vajadzētu pārbaudīt ārsta rīcību, izsniedzot viņam „slimības lapu”, gan Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam, gan arī Valsts policijai, aicinot to izvērtēt, vai šajā gadījumā nav konstatējama slimības pabalsta izkrāpšana.
Pagaidām no atbildes uz jautājumu par savu rīcību šajā situācijā izvairās arī pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs O. Burovs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
