Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrija (VM) ar ministri Andu Čakšu priekšgalā nebeidz pārsteigt. Kaut veselības apdrošināšanas modelis pēc Māra Kučinska valdības plāna bija jāizstrādā jau pērnā gada rudenī, A.Čakša to metusies izstrādāt burtiski šobrīd, turklāt rekordīsos termiņos - līdz šīs nedēļas beigām. Tas parāda, ka, ja grib strādāt, tad var, bet pabeigto darbu gan varēsim vērtēt pēc likuma kvalitātes un atbilstības citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

Ļoti cerams, ka nākamais likums, kam ar tikpat lielu entuziasmu ķersies klāt ministre A.Čakša, būs Ārstniecības likums jeb Veselības aprūpes jumta likums, par kuru no gada uz gadu runājuši visi veselības ministri, stājoties amatā, bet tā arī līdz šim brīdim visaptverošs likums nav tapis.

Diemžēl, bet nu jau šobrīd ir redzams, ka "uzceptais" Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts irst pa visām vīlēm un nu jau sadalījies divās daļās - finansējuma palielināšanas un veselības apdrošināšanas daļā, kas nu jau vairs nav tik steidzīga, un termiņš tiek minēts nākamais gads.

Finansējuma sadaļā ir tikai viens svarīgs punkts - finansējuma palielināšana, nav pat vairs svarīgi, no kurienes, bet tiek uzsvērts, ka tam jābūt 227 miljonu eiro apmērā, ko ar nepacietību gaida mediķi: algām paredzēti 113 miljoni eiro, bet tā arī nav saprotams, kur tiks novirzīti pārējie 114 miljoni eiro.

Kaut arī A.Čakša vēl nesen apgalvoja, ka veselības aprūpei tiks novirzīta budžeta deficīta nauda, kas saskaņots ar Eiropas Komisiju, nekur citur tāds apgalvojums pēc Nodokļu reformu plāna pieņemšanas vairs nav apstiprināts.

Gluži vai histēriskā veidā tiek pieprasīta papildu nauda, taču, ilgāk par gadu esot ministres amatā, A.Čakša nav pacentusies izveidot efektīvāku un kvalitatīvāku veselības aprūpes sistēmu, kamēr līdzšinējo bieži salīdzina ar cauru mucu. To parādīja dzemdību speciālistu algas daļas pieaugums, kurš nesasniedza savus adresātus. Jau šobrīd, ieraugot jaunās mērķa algas, kas ir paredzētas ar papildu piemaksām, ir redzams – nebūt nav solītie 40%, bet labi, ja 10-15%.

Par to, ka pacientiem būtu kāds reāls ieguvums, A.Čakša runā vispārīgi. Jau pagājušā gada nogalē kā milzīgs ieguvums tika pasniegts papildu finansējums, kas samazināšot rindas un nodrošināšot, ka pakalpojumi būs pieejami gandrīz visu gadu. Diemžēl solījumi palikuši tikai TV sižetos un preses relīzēs.

Šogad kvotas pie speciālistiem Stradiņos jau beigušās un pieraksts ir uz gada beigām, tas pats ir bērnu zobārstniecībā, radioloģijas izmeklējumiem Austrumu slimnīcā. Privātās medicīnas iestādēs pieraksts vēl ir pieejams, kaut pieprasījums augstāks ir uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, kas strādā slimnīcās, jo smagākos gadījumos tāpat visi tur nonāk.

Ņemot vērā lielo neskaidrību gan par finansējuma lielumu, gan sadalījumu, manāmi aug neapmierinātība mediķu vidū, jo nu jau par streiku runā ne tikai ģimenes ārsti, bet arī citi mediķi slimnīcu iekšienē neatkarīgi no tā, vai profesionālo asociāciju vadība to vēlas vai ne.

Ja ar asociāciju vadību VM bieži vien izdodas vienoties, tad ir pienācis brīdis, kad tas vairs var nepalīdzēt un reāli praktizējošie mediķi ir gatavi aktīvi protestēt, nebaida arī slimnīcu vadības represīvā attieksme pret citādi domājošiem, jo VM solījumi tika patiesi gaidīti, bet gala rezultāts nav ne tuvu solītajam.

Haotiskā A.Čakšas rosība atgādina slīcēja ķeršanos pēc pēdējā salmiņa, jo sava darba akceptam tiek piesaistīti sociālie partneri, nevis meklēts politisks atbalsts un likuma izstrādē iesaistīti ministriju un partijas resursi. Darbojas taktika, ka sociālie partneri izlēma, lika un VM darbojas to uzdevumā, - pat tiek plānots veidot NVD padomi, kur sociālajiem partneriem būs legālas tiesības regulēt un noteikt veselības pakalpojumu attīstības stratēģiju un tirgu.

Visos iespējamos veidos tiek mazināta politiska ietekme uz lēmuma pieņemšanu, jo pati A.Čakša arī līdz šim brīdim nav iestājusies nevienā partijā, akcents tiek likts uz sociālo partneru apmierinātību, un politiski galvenais ideju atbalstītājs un aizstāvis ir M.Kučinskis, kurš gan dažreiz pats nesaprot, kādu informāciju replicē, bet akli uzticas saviem ministriem un padomniekiem.

Protams, ir nepieciešams palielināt finansējumu nozarei, taču ir pamatotas bažas, vai esošā ministre A.Čakša ar savu komandu vispār spēj šos līdzekļus racionāli sadalīt un izkontrolēt, kur un kā tie nokļūst. Meli, intrigas, mobings un bosings ir metodes, ar kurām ikdienā strādā Veselības ministrijā, aizmirstot pacientu intereses, godaprātu, taisnīgumu un atbildību par savu darbu.  

A.Čakša nemitīgi cenšas spodrināt savu tēlu, bet nu ir redzams, ka nekādi līdzekļi to uzlabot vairs nepalīdz. Lai arī publiski premjers pauž nedalītu atbalstu veselības nozarei, galvenais virzītājspēks - nozares ministrs ir izrādījies vājš un neprofesionāls, šauru interešu aizstāvis, ko atzīt valdošajai ZZS nav pa spēkam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...