Veselības ministrijā un KNAB arī taupības laikā aug algas
Elīna Zavadskaja, Andis Jakovskis, īpaši Pietiek01.02.2011.
Komentāri (11)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
gaga
07.02.2011. 12:36Kā tad, KNAB uztaisa purkšķi, paši sev uzsit uz pleca ,piever drusku aci par kontrabandu un viss notiek.Ja kādam nepatīk, tad Strīķe pablaustas par draudiem viņas nevainībai. Ka neka kautkada daarbība tomēr notiek.Ne uz ko nopietnu viņi ir nevis nespejigi, bet darit negriboši.
pamatproblēma mūsu valstij
04.02.2011. 12:57ĒNU EKONOMIKA UN, JA MINISTRIJA SPĒJ APTURĒT SLIMNĪCU IZZAGŠANU, VIŅIEM PIENĀKAS.
Karote
03.02.2011. 12:05To dekoratīvo tiesībsargu vispār varētu likvidēt, un vēl paprasīt lai atmaksā saņemto nodokļu naudu.
Vinnijs Puks
03.02.2011. 05:02Slēptais samazinājums būs arvien lielāks,jo valsts iestādes pāriet uz ārpakalpojumiem telpu uzkopšanā. Uzreiz samazināsies štatu vienību skaits un atlīdzības fonds. Tas gan reizēm izmaksās kopumā dārgāk, bet te nu būtu darbs Valsts kontrolei analīzes veikšanai.
TREKNIE GADIvIENOTĪBAS IZPILDĪJUMĀ
03.02.2011. 03:59ļācis konsolidēs, lai ierēdņi varētu ballēties PAR VALSTS IEDALĪTO NAUDU kaut vai par kaķēnu piedzimšanu
lauķis
03.02.2011. 00:48Cūkas jau pašas neies prom no siles, tās ir jāaizdzen , vai jāaizved uz lopkautuvi!
ehh
02.02.2011. 19:43kartejais sedevrs ar satraucosu virsrakstu un diezgan tuksu info blaki
nezinu konkretos apstaklus, bet ko teiktu zurnalisti, ja no FM aizietu tik daudz cilveku, ka vairs nebutu iespejams tehniski sagatavot budzetu, nodoklu likumdosanas izmainas utt. Tad gan mes baigi ietaupitu, vai ne?
tikai pingviniem aizgrieza skabekli
02.02.2011. 19:03Te tev nu bija, kad pieskira Veselibas ministrijai naudu, lai uzlabotu iedzivotaju veselibas aprupi, taa sie uzreiz to sev algas saskiroja. Un sas taa par finansu ministriju, kas tikai telo, ka piedalas budzeta sakartosanaa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
