Veselības nozares sakārtošana, lai nauda nelīst kā caurā mucā, vairs netiek pat pieminēta

Jāatzīmē, ka pretēji nopietnajam VARAM atzinumam, ka e-veselības sistēma nav sasniegusi savu mērķi un funkcionē tikai daļēji, turklāt neatvieglo mediķu darbu, VM pauž pilnīgi pretēju viedokli, ka viss ir kārtībā, 20 ieteikumi gandrīz jau novērsti un viss ir kārtībā.

To gan ministre Anda Čakša teica arī, kad protestēja ģimenes ārsti, - ka dakterīši ir gados un vienkārši negrib apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču pēc tam nācās atzīt, ka problēmas tomēr pastāv un iepriekš MK pieņemtais pilotprojekts pat nav iesākts.

Premjers Māris Kučinskis pauž viedokli, ka galvenais esot pirkt kvalitatīvu pakalpojumu un nav pieļaujams, ja slimnīcā kāds dakterītis veic tikai dažas manipulācijas (LA, 23.01.2017.). Interesanti, no kurienes premjeram radies tāds uzdevums un priekšstats? Kāpēc kā pirmo uzdevumu neuzdod mediķu atalgojuma sakārtošanu, kas ir valstī vienīgā profesija, kur netiek dubultā apmaksātas virsstundas?

Ārstniecības likums gan rūpējas, ka mediķi nevar strādāt vairāk nekā 240 stundas, taču neviens likums neseko līdz un nenosaka, ka mediķi nevar strādāt vairākās vietās tai pašā un citās profesijās tieši tās pašas 240 stundas, kas ir ikdiena daudziem mediķiem.

To, ka par šīm stundām netiek noteikts pretī darba apjoms vai pacientu skaits, kas būtu jāārstē vai kam jāsniedz konsultācijas, izņemot dežūrpersonālu, - to, liekas, Kučinskis nav pat dzirdējis, kaut vēl nesen tika grozīts Ārstniecības likums.

 Tāpat neviens VM nevar pateikt, kas ir kvalitatīvs pakalpojums - vai tas, ka pēc ārstēšanas pacientam paveicas un viņš izārstējas? VM ir pasūtījusi virkni pētījumu gan Pasaules bankai, gan vietējiem pētniekiem, kas brīvi pieejami NVD un SPKC mājas lapās, taču tā arī nav skaidrs, kāpēc valstī nav vismaz kaut kādi veselības aprūpes kvalitātes standarti, to projekts vai vismaz vadlīnijas vai metodiskie norādījumi, kas veicinātu standartu izstrādāšanu ārstniecības iestāžu līmenī.

Veselības inspekcija, ejot pārbaudēs, skatās dokumentus, turklāt, kad ārstniecības process ir noslēdzies, bet nevērtē ārstniecības procesu un kvalitāti, neveic kvalitātes auditus un savstarpējo klīniku, diagnožu, ārstēšanu salīdzināšanu, kur nu vēl ar citām līdzīgām slimnīcām ES.

Neoficiāli tiek pausts viedoklis, ka iegūtie dati varētu parādīt zemo kvalitāti ārstniecības taktikā, metodēs un medikamentu izvēlē un tas radītu nopietnas problēmas ES līmenī, kaut šobrīd jau stabili esam visās zemākajās vietas, kas vien iespējams.

Latvijā ir visaugstākais vizuālo jeb radioloģisko izmeklējumu skaits ES, - vai tas ir tāpēc, ka katrs iedzīvotājs uzskata par pienākumu vismaz reizi gadā veikt kādu izmeklējumu, vai arī zemā kvalitāte, kā dēļ izmeklējumi tiek veikti atkārtoti? Tādas analīzes un datu nav.

Nav arī pamata apgalvot, ka pakalpojums nav kvalitatīvs, jo tiek veikts mazā apjomā, tieši otrādi, piemēram, dzemdētājas atzīst, ka, esot mazā nodaļā, salīdzinot ar Dzemdību namu, visu uzmanība tiek pievērta topošai māmiņai, nevis viņai nemitīgi pašai ir jāpievērš sev uzmanība, jo citādi personālam gadās piemirst paskatīties, kā norit dzemdības.

Ja ārstam ir sertifikāts, nav nekāda pamata apšaubīt viņa profesionalitāti. Ārstu sertifikātus izsniedz Latvijas Ārstu biedrība, kam valsts šo funkciju ir deleģējusi, taču biedrība nenes nekādu atbildību, vai sertificētās personas tiešām ir praktizējoši ārsti un var veikt visu, kas paredzēts konkrētai specialitātei.

Mazās slimnīcās ir daudz mazāks hospitālās infekcijas risks, precīzi tiek veiktas manipulācijas un ievadīti medikamenti, laikā veikti izmeklējumi, katram pacientam tiek veltīta lielāka uzmanība, kas liecina par labu kvalitāti. Arī privātās klīnikās pakalpojumi un operācijas tiek veiktas mazākā skaitā nekā lielajās slimnīcās, tur apgalvojumi par zemu kvalitāti neizskan.

Ja, pēc Čakšas vārdiem, tas tā nav, tad jau tā ir ārstniecības iestādes vadības atbildība, kura pat var robežoties ar kriminālatbildību par bezdarbību, nepatiesu ziņu sniegšanu un cilvēku veselības apdraudējumu. Izskatās, ka galvenais kritērija kvalitātei ir Čakšas viedoklis, jo nekādu citu objektīvu kritēriju nav un par to, ka tādi būs, VM nerunā.

Slimnīcas jau šobrīd ir sadalītas līmeņos ar noteiktu minimālo speciālistu skaitu. Tā kā visas ārstniecības iestādes ir SIA, tad savu attīstību un pakalpojumu skaitu var paplašināt, lai veicinātu uzņēmuma konkurētspēju un peļņu.

Kaut valdības rīcības plānā ir paredzēta obligātā veselības apdrošināšana, pēc premjera vārdiem nu to jau modelē Finanšu ministrija. Var secināt, ka prasības premjeram pret Čakšas darbu ir zemas, jo pati Čakša sev tādas ir uzstādījusi un nevienam citam valdošajā koalīcijā tas neinteresē, kaut nemitīgi tiek deklarēts, ka veselība ir prioritāte.

Guntim Belēvičam, pirms dod nozarei papildu finansējumu, bija nosacījums to sakārtot un uzlabot efektivitāti, lai nauda nelīst kā caurā mucā. Čakšai šāds uzdevums pat netiek pieminēts. 

Novērtē šo rakstu: